4. Meṇḍakapañho

1. Iddhibalavaggo

1. Katādhikārasaphalapañho



4. Meṇḍakapañho 问答经 门达卡问答
1. Iddhibalavaggo 神通力品
1. Katādhikārasaphalapañho 何得神通果问

1. Atha kho milindo rājā katāvakāso nipacca garuno pāde sirasi añjaliṃ katvā etadavoca ‘‘bhante nāgasena, ime titthiyā evaṃ bhaṇanti [vañco bhavati aphalo (sī. pī. ka.)] ‘yadi buddho pūjaṃ sādiyati, na parinibbuto buddho saṃyutto lokena antobhaviko lokasmiṃ lokasādhāraṇo, tasmā tassa kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Yadi parinibbuto visaṃyutto lokena nissaṭo sabbabhavehi, tassa pūjā nuppajjati, parinibbuto na kiñci sādiyati, asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti ubhato koṭiko eso pañho, neso visayo appattamānasānaṃ, mahantānaṃ yeveso visayo, bhindetaṃ diṭṭhijālaṃ ekaṃse ṭhapaya, taveso pañho anuppatto, anāgatānaṃ jinaputtānaṃ cakkhuṃ dehi paravādaniggahāyā’’ti.

Thero āha ‘‘parinibbuto, mahārāja, bhagavā, na ca bhagavā pūjaṃ sādiyati, bodhimūle yeva tathāgatassa sādiyanā pahīnā, kiṃ pana anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā –

‘‘‘Pūjiyantā [pūjitā (syā.)] asamasamā, sadevamānusehi te;

Na sādiyanti sakkāraṃ, buddhānaṃ esa dhammatā’’’ti.

Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, putto vā pituno vaṇṇaṃ bhāsati, pitā vā puttassa vaṇṇaṃ bhāsati, na cetaṃ kāraṇaṃ paravādānaṃ niggahāya, pasādappakāsanaṃ nāmetaṃ, iṅgha me tvaṃ tattha kāraṇaṃ sammā brūhi sakavādassa patiṭṭhāpanāya diṭṭhijālaviniveṭhanāyā’’ti.

Thero āha ‘‘parinibbuto, mahārāja, bhagavā, na ca bhagavā pūjaṃ sādiyati, asādiyantasseva tathāgatassa devamanussā dhāturatanaṃ vatthuṃ karitvā tathāgatassa ñāṇaratanārammaṇena sammāpaṭipattiṃ sevantā tisso sampattiyo paṭilabhanti.

‘‘Yathā , mahārāja, mahatimahāaggikkhandho pajjalitvā nibbāyeyya, api nu kho so, mahārāja, mahāaggikkhandho sādiyati tiṇakaṭṭhupādāna’’nti? ‘‘Jalamānopi so, bhante, mahāaggikkhandho tiṇakaṭṭhupādānaṃ na sādiyati, kiṃ pana nibbuto upasanto acetano sādiyati? ‘‘Tasmiṃ pana, mahārāja, aggikkhandhe uparate upasante loke aggi suñño hotī’’ti. ‘‘Na hi, bhante, kaṭṭhaṃ aggissa vatthu hoti upādānaṃ, ye keci manussā aggikāmā, te attano thāmabalavīriyena paccattapurisakārena kaṭṭhaṃ manthayitvā [madditvā (ka.)] aggiṃ nibbattetvā tena agginā aggikaraṇīyāni kammāni karontī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, titthiyānaṃ vacanaṃ micchā bhavati ‘asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti.


1. Atha kho milindo rājā katāvakāso nipacca garuno pāde sirasi añjaliṃ katvā etadavoca ‘‘bhante nāgasena, ime titthiyā evaṃ bhaṇanti [vañco bhavati aphalo (sī. pī. ka.)] ‘yadi buddho pūjaṃ sādiyati, na parinibbuto buddho saṃyutto lokena antobhaviko lokasmiṃ lokasādhāraṇo, tasmā tassa kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Yadi parinibbuto visaṃyutto lokena nissaṭo sabbabhavehi, tassa pūjā nuppajjati, parinibbuto na kiñci sādiyati, asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti ubhato koṭiko eso pañho, neso visayo appattamānasānaṃ, mahantānaṃ yeveso visayo, bhindetaṃ diṭṭhijālaṃ ekaṃse ṭhapaya, taveso pañho anuppatto, anāgatānaṃ jinaputtānaṃ cakkhuṃ dehi paravādaniggahāyā’’ti.
于是弥兰陀王找了个机会，完成礼仪，顶礼长老足下，禀告道：“尊者那先，这些外道这样说：[无效且无果 (sī. pī. ka.)] ‘如果佛陀致力于供养，那么这位佛陀就不是涅槃的，而是与世间相连的，在世间中存在，是世间共有的，因此，对他的供养有效且有果。如果佛陀是涅槃的，与世间脱离，远离一切存在，那么对他的供养就不会产生，涅槃的佛陀不会致力于任何事，对不致力于任何事的佛陀的供养无效且无果。’ 这是两难的问题，这不是浅薄之人的领域，这是伟大之人的领域，请你破除这见解之网，将它放在一边，把这问题交付给你，请你为未来的佛子们带来光明，以驳斥其他教派的言论。”
Thero āha ‘‘parinibbuto, mahārāja, bhagavā, na ca bhagavā pūjaṃ sādiyati, bodhimūle yeva tathāgatassa sādiyanā pahīnā, kiṃ pana anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā –
长老说：“大王，佛陀是涅槃的，佛陀并不致力于供养，如来在菩提树下就已经舍弃了致力于供养，更何况是进入无余涅槃界的涅槃者呢？大王，舍利弗长老，法将，曾说过：
‘‘‘Pūjiyantā [pūjitā (syā.)] asamasamā, sadevamānusehi te;
Na sādiyanti sakkāraṃ, buddhānaṃ esa dhammatā’’’ti.
“‘[被供养着 (syā.)] 诸佛被天人和阿修罗供养，平等无有差别；
诸佛不致力于供养，这是诸佛的法性。’”
Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, putto vā pituno vaṇṇaṃ bhāsati, pitā vā


‘‘Yathā, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho pajjali, evameva bhagavā dasasahassiyā [dasasahassimhi (sī. pī. ka.)] lokadhātuyā buddhasiriyā pajjali. Yathā, mahārāja, mahatimahāaggikkhandho pajjalitvā nibbuto, evameva bhagavā dasasahassiyā lokadhātuyā buddhasiriyā pajjalitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto. Yathā, mahārāja, nibbuto aggikkhandho tiṇakaṭṭhupādānaṃ na sādiyati, evameva kho lokahitassa sādiyanā pahīnā upasantā. Yathā, mahārāja, manussā nibbute aggikkhandhe anupādāne attano thāmabalavīriyena paccattapurisakārena kaṭṭhaṃ manthayitvā aggiṃ nibbattetvā tena agginā aggikaraṇīyāni kammāni karonti, evameva kho devamanussā tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhāturatanaṃ vatthuṃ karitvā tathāgatassa ñāṇaratanārammaṇena sammāpaṭipattiṃ sevantā tisso sampattiyo paṭilabhanti, imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo.

‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Yathā, mahārāja, mahatimahāvāto vāyitvā uparameyya, api nu kho so, mahārāja, uparato vāto sādiyati puna nibbattāpana’’nti? ‘‘Na hi, bhante, uparatassa vātassa ābhogo vā manasikāro vā puna nibbattāpanāya’’. ‘‘Kiṃ kāraṇaṃ’’? ‘‘Acetanā sā vāyodhātū’’ti. ‘‘Api nu tassa, mahārāja, uparatassa vātassa vātoti samaññā apagacchatī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, tālavaṇṭavidhūpanāni vātassa uppattiyā paccayā, ye keci manussā uṇhābhitattā pariḷāhaparipīḷitā, te tālavaṇṭena vā vidhūpanena vā attano thāmabalavīriyena paccattapurisakārena taṃ nibbattetvā tena vātena uṇhaṃ nibbāpenti pariḷāhaṃ vūpasamentī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, titthiyānaṃ vacanaṃ micchā bhavati ‘asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ti.

‘‘Yathā, mahārāja, mahatimahāvāto vāyi, evameva bhagavā dasasahassiyā lokadhātuyā sītalamadhurasantasukhumamettāvātena upavāyi. Yathā, mahārāja, mahatimahāvāto vāyitvā uparato, evameva bhagavā sītalamadhurasantasukhumamettāvātena upavāyitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto. Yathā, mahārāja, uparato vāto puna nibbattāpanaṃ na sādiyati, evameva lokahitassa sādiyanā pahīnā upasantā. Yathā, mahārāja, te manussā uṇhābhitattā pariḷāhaparipīḷitā, evameva devamanussā tividhaggisantāpapariḷāhaparipīḷitā. Yathā tālavaṇṭavidhūpanāni vātassa nibbattiyā paccayā honti, evameva tathāgatassa dhātu ca ñāṇaratanañca paccayo hoti tissannaṃ sampattīnaṃ paṭilābhāya. Yathā manussā uṇhābhitattā pariḷāhaparipīḷitā tālavaṇṭena vā vidhūpanena vā vātaṃ nibbattetvā uṇhaṃ nibbāpenti pariḷāhaṃ vūpasamenti, evameva devamanussā tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhātuñca ñāṇaratanañca pūjetvā kusalaṃ nibbattetvā tena kusalena tividhaggisantāpapariḷāhaṃ nibbāpenti vūpasamenti. Imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti.


“大王，譬如熊熊燃烧的巨大火堆，也正是这样，佛陀以佛陀的光辉照亮了十千世界[十千世界中 (sī. pī. ka.)]。大王，譬如熊熊燃烧的巨大火堆燃烧后熄灭，也正是这样，佛陀以佛陀的光辉照亮了十千世界后，进入无余涅槃界而涅槃。大王，譬如熄灭的火堆不致力于草木燃料，也正是这样，佛陀为了利益世间，舍弃了致力于任何事，而安息了。大王，譬如人们在熄灭的、不需燃料的火堆上，以自己的力量和努力，钻木取火，并用这火来完成需要火的工作，也正是这样，天人和人们虽然如来已经涅槃、不致力于任何事，却以佛陀的遗骨作为所缘，以如来的智慧之宝为对象，奉行正道，获得三种福报，大王，由于这个原因，对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。
“大王，请再听另一个原因，为什么对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。大王，譬如巨大的风吹过后停止，大王，这停止的风是否致力于再次生起呢？”“不，尊者，停止的风没有愿望或想法再次生起。”“什么原因？”“风界是无情的。”“大王，这停止的风，它‘风’的名称是否消失了呢？”“不，尊者，扇子和拂尘是风生起的因缘，凡是感到炎热逼迫、痛苦煎熬的人们，他们用扇子或拂尘，以自己的力量和努力，使其生起，并用这风来消除炎热，平息痛苦。”“因此，大王，外道的说法是错误的：‘对不致力于任何事的佛陀的供养无效且无果。’
“大王，譬如巨大的风吹，也正是这样，佛陀以清凉、甜蜜、宁静、微妙的慈悲之风吹遍十千世界。大王，譬如巨大的风吹过后停止，也正是这样，佛陀以清凉、甜蜜、宁静、微妙的慈悲之风吹遍世间后，进入无余涅槃界而涅槃。大王，譬如停止的风不致力于再次生起，也正是这样，佛陀为了利益世间，舍弃了致力于任何事，而安息了。大王，譬如那些感到炎热逼迫、痛苦煎熬的人们，也正是这样，天人和人们被三种火焰的燃烧逼迫和痛苦煎熬。就像扇子和拂尘是风生起的因缘，也正是这样，佛陀的遗骨和智慧之宝是获得三种福报的因缘。就像人们感到炎热逼迫、煎熬痛苦，用扇子或拂尘使风生起，消除炎热，平息痛苦，也正是这样，天人和人们虽然如来已经涅槃、不致力于任何事，却供养佛陀的遗骨和智慧之宝，生起善业，并用这善业来消除三种火焰的燃烧逼迫和痛苦煎熬。大王，由于这个原因，对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。”


‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi paravādānaṃ niggahāya. Yathā, mahārāja, puriso bheriṃ ākoṭetvā saddaṃ nibbatteyya, yo so bherisaddo purisena nibbattito, so saddo antaradhāyeyya, api nu kho so, mahārāja, saddo sādiyati puna nibbattāpana’’nti? ‘‘Na hi, bhante, antarahito so saddo, natthi tassa puna uppādāya ābhogo vā manasikāro vā, sakiṃ nibbatte bherisadde antarahite so bherisaddo samucchinno hoti. Bherī pana, bhante, paccayo hoti saddassa nibbattiyā, atha puriso paccaye sati attajena vāyāmena bheriṃ akoṭetvā saddaṃ nibbattetī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, bhagavā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanaparibhāvitaṃ dhāturatanañca dhammañca vinayañca anusiṭṭhañca [anusatthiñca (sī. pī.)] satthāraṃ ṭhapayitvā sayaṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto, na ca parinibbute bhagavati sampattilābho upacchinno hoti, bhavadukkhapaṭipīḷitā sattā dhāturatanañca dhammañca vinayañca anusiṭṭhañca paccayaṃ karitvā sampattikāmā sampattiyo paṭilabhanti, imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti.

‘‘Diṭṭhañcetaṃ, mahārāja, bhagavatā anāgatamaddhānaṃ. Kathitañca bhaṇitañca ācikkhitañca ‘siyā kho panānanda, tumhākaṃ evamassa atītasatthukaṃ pāvacanaṃ natthi no satthāti, na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ, yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’ti. Parinibbutassa tathāgatassa asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphaloti, taṃ tesaṃ titthiyānaṃ vacanaṃ micchā abhūtaṃ vitathaṃ alikaṃ viruddhaṃ viparītaṃ dukkhadāyakaṃ dukkhavipākaṃ apāyagamanīyanti.

‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Sādiyati nu kho, mahārāja, ayaṃ mahāpathavī ‘sabbabījāni mayi saṃviruhantū’’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Kissa pana tāni, mahārāja, bījāni asādiyantiyā mahāpathaviyā saṃviruhitvā daḷhamūlajaṭāpatiṭṭhitā khandhasārasākhāparivitthiṇṇā pupphaphaladharā hontī’’ti? ‘‘Asādiyantīpi, bhante, mahāpathavī tesaṃ bījānaṃ vatthuṃ hoti paccayaṃ deti viruhanāya, tāni bījāni taṃ vatthuṃ nissāya tena paccayena saṃviruhitvā daḷhamūlajaṭāpatiṭṭhitā khandhasārasākhāparivitthiṇṇā pupphaphaladharā hontī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, titthiyā sake vāde naṭṭhā honti hatā viruddhā, sace te bhaṇanti ‘asādiyantassa kato adhikāro vañjho bhavati aphalo’ ti.

‘‘Yathā, mahārāja, mahāpathavī, evaṃ tathāgato arahaṃ sammāsambuddho. Yathā, mahārāja, mahāpathavī na kiñci sādiyati, evaṃ tathāgato na kiñci sādiyati. Yathā, mahārāja, tāni bījāni pathaviṃ nissāya saṃviruhitvā daḷhamūlajaṭāpatiṭṭhitā khandhasārasākhāparivitthiṇṇā pupphaphaladharā honti, evaṃ devamanussā tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhātuñca ñāṇaratanañca nissāya daḷhakusalamūlapatiṭṭhitā samādhikkhandhadhammasārasīlasākhāparivitthiṇṇā vimuttipupphasāmaññaphaladharā honti, imināpi, mahārāja , kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti.


“大王，请再听另一个驳斥外道的理由。大王，譬如有人敲鼓发出声音，这由人发出的鼓声消失了，大王，这声音是否致力于再次生起呢？”“不，尊者，这声音已经消失，它没有再次生起的愿望或想法，一旦鼓声发出后消失，这鼓声就断绝了。尊者，鼓是声音生起的因缘，然后人们在有因缘的情况下，用自己的力量敲鼓发出声音。”“大王，也正是这样，佛陀以戒定慧、解脱、解脱智见所庄严的遗骨之宝，以及教法和戒律，确立了导师（佛法僧三宝），自己进入无余涅槃界而涅槃，而在佛陀涅槃后，获得福报并没有断绝，被生老病死逼迫的众生，以遗骨之宝、教法和戒律作为因缘，希求福报，就获得了福报，大王，由于这个原因，对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。”
“大王，佛陀曾预见未来，并已宣说、讲述、教导：‘阿难，你们或许会想：我们没有导师了，因为导师已经过世。阿难，不应这样看，阿难，我所宣讲、教导的教法和戒律，它将作为你们的导师。’ 涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养也无效且无果，这些外道的言论是错误的、虚假的、不真实的、矛盾的、颠倒的、带来痛苦的、导致痛苦的果报的、导致堕入恶趣的。”
“大王，请再听另一个原因，为什么对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。大王，这大地是否致力于‘愿一切种子在我身上生长’呢？”“不，尊者。”“大王，那么，为什么这些种子在这不致力于任何事的大地上生长，根深蒂固、枝繁叶茂、开花结果呢？”“尊者，即使大地不致力于任何事，它也是这些种子的所缘，并为其生长提供因缘，这些种子依靠这所缘，凭借这因缘，生长、根深蒂固、枝繁叶茂、开花结果。”“因此，大王，外道在自己的论点上失败了，被驳倒了，如果他们说：‘对不致力于任何事的（佛陀）供养无效且无果。’”
“大王，譬如大地，也正是这样，如来、应供、正遍知也是如此。大王，譬如大地不致力于任何事，也正是这样，如来也不致力于任何事。大王，譬如这些种子依靠大地生长，根深蒂固、枝繁叶茂、开花结果，也正是这样，天人和人们依靠涅槃的如来的遗骨和智慧之宝，稳固的善根得以确立，定聚如树干，法性如树的精髓，戒律如树枝，遍布开来，开出解脱之花，结出沙门果之果实，大王，由于这个原因，对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。”


‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Sādiyanti nu kho, mahārāja, ime oṭṭhā goṇā gadrabhā ajā pasū manussā antokucchismiṃ kimikulānaṃ sambhava’’nti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Kissa pana te, mahārāja, kimayo tesaṃ asādiyantānaṃ antokucchismiṃ sambhavitvā bahuputtanattā vepullataṃ pāpuṇantī’’ti? ‘‘Pāpassa, bhante, kammassa balavatāya asādiyantānaṃ yeva tesaṃ sattānaṃ antokucchismiṃ kimayo sambhavitvā bahuputtanattā vepullataṃ pāpuṇantī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva dhātussa ca ñāṇārammaṇassa ca balavatāya tathāgate kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti.

‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo. Sādiyanti nu kho, mahārāja, ime manussā ime aṭṭhanavuti rogā kāye nibbattantū’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Kissa pana te, mahārāja, rogā asādiyantānaṃ kāye nipatantī’’ti? ‘‘Pubbe katena, bhante, duccaritenā’’ti. ‘‘Yadi, mahārāja, pubbe kataṃ akusalaṃ idha vedanīyaṃ hoti, tena hi, mahārāja, pubbe katampi idha katampi kusalākusalaṃ kammaṃ avañjhaṃ bhavati saphalanti. Imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti.

‘‘Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, nandako nāma yakkho theraṃ sāriputtaṃ āsādayitvā pathaviṃ paviṭṭho’’ti? ‘‘Āma, bhante, suyyati, loke pākaṭo eso’’ti. ‘‘Api nu kho, mahārāja, thero sāriputto sādiyi nandakassa yakkhassa mahāpathavigilana’’nti [pavattamānepi (syā.)]. ‘‘Ubbattiyantepi, bhante, sadevake loke patamānepi chamāyaṃ candimasūriye vikirantepi sinerupabbatarāje thero sāriputto na parassa dukkhaṃ sādiyeyya. Taṃ kissa hetu? Yena hetunā thero sāriputto kujjheyya vā dusseyya vā, so hetu therassa sāriputtassa samūhato samucchinno, hetuno samugghātitattā, bhante, thero sāriputto jīvitahārakepi kopaṃ na kareyyā’’ti. ‘‘Yadi, mahārāja , thero sāriputto nandakassa yakkhassa pathavigilanaṃ na sādiyi, kissa pana nandako yakkho pathaviṃ paviṭṭho’’ti? ‘‘Akusalassa, bhante, kammassa balavatāyā’’ti. ‘‘Yadi, mahārāja, akusalassa kammassa balavatāya nandako yakkho pathaviṃ paviṭṭho, asādiyantassāpi kato aparādho avañjho bhavati saphalo. Tena hi, mahārāja, akusalassapi kammassa balavatāya asādiyantassa kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti. Imināpi, mahārāja, kāraṇena tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphaloti.


“大王，请再听另一个原因，为什么对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。大王，这些骆驼、牛、驴、母羊、牲畜和人们，是否致力于在体内产生寄生虫呢？”“不，尊者。”“大王，那么，为什么这些寄生虫在他们不致力于任何事的体内产生，并大量繁殖，变得众多呢？”“尊者，由于恶业的力量强大，即使这些众生不致力于任何事，寄生虫也在他们的体内产生，大量繁殖，变得众多。”“大王，也正是这样，由于如来遗骨和智慧对象的力量强大，即使如来已涅槃、不致力于任何事，对如来的供养依然有效且有果。”
“大王，请再听另一个原因，为什么对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。大王，这些人是否致力于让这八十九种疾病在体内产生呢？”“不，尊者。”“大王，那么，为什么这些疾病在他们不致力于任何事的体内产生呢？”“尊者，由于过去所造的恶行。”“大王，如果过去所造的恶业在此处带来感受，因此，大王，过去所造和现在所造的善恶业都是有效且有果的。大王，由于这个原因，对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。”
“大王，你以前听说过，一个叫难陀的夜叉攻击舍利弗长老，然后进入地底吗？”“是的，尊者，我听说过，这是世间皆知的事。”“大王，舍利弗长老是否致力于难陀夜叉进入地底呢？”[即使在当下 (syā.)] “尊者，即使天地崩塌，即使日月星辰坠落，即使雪山之王崩塌，舍利弗长老也不会致力于他人的痛苦。这是什么原因？因为舍利弗长老嗔恨或恼怒的因已经完全断绝，由于因的断绝，尊者，即使面对生命危险，舍利弗长老也不会生气。”“大王，如果舍利弗长老没有致力于难陀夜叉进入地底，那么，为什么难陀夜叉进入地底呢？”“尊者，由于恶业的力量强大。”“大王，如果由于恶业的力量强大，难陀夜叉进入地底，那么即使（舍利弗长老）不致力于任何事，所造成的伤害依然有效且有果。因此，大王，由于恶业的力量强大，即使不致力于任何事，所做的供养依然有效且有果。大王，由于这个原因，对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。”


‘‘Kati nu kho te, mahārāja, manussā, ye etarahi mahāpathaviṃ paviṭṭhā, atthi te tattha savaṇa’’nti? ‘‘Āma, bhante, suyyatī’’ti. ‘‘Iṅgha tvaṃ, mahārāja, sāvehī’’ti? ‘‘Ciñcamāṇavikā, bhante, suppabuddho ca sakko, devadatto ca thero, nandako ca yakkho, nando ca māṇavakoti. Sutametaṃ, bhante, ime pañca janā mahāpathaviṃ paviṭṭhā’’ti. ‘‘Kismiṃ te, mahārāja, aparaddhā’’ti? ‘‘Bhagavati ca, bhante, sāvakesu cā’’ti. ‘‘Api nu kho, mahārāja , bhagavā vā sāvakā vā sādiyiṃsu imesaṃ mahāpathavipavisana’’nti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, tathāgatassa parinibbutassa asādiyantasseva kato adhikāro avañjho bhavati saphalo’’ti. ‘‘Suviññāpito, bhante nāgasena, pañho gambhīro uttānīkato, guyhaṃ vidaṃsitaṃ , gaṇṭhi bhinno, gahanaṃ agahanaṃ kataṃ, naṭṭhā paravādā, bhaggā kudiṭṭhī, nippabhā jātā kutitthiyā, tvaṃ gaṇīvarapavaramāsajjā’’ti.

Katādhikārasaphalapañho paṭhamo.

2. Sabbaññubhāvapañho



“大王，现在有多少人进入地底，他们还在那里吗？”“是的，尊者，我听说过。”“大王，请你说说他们。”“尊者，有指鬘外道、善臂天子、提婆达多长老、难陀夜叉和难陀童子。尊者，我听说这五个人进入了地底。”“大王，他们冒犯了谁？”“尊者，他们冒犯了佛陀和佛陀的弟子。”“大王，佛陀或佛陀的弟子是否致力于让他们进入地底呢？”“不，尊者。”“因此，大王，对涅槃的如来，即使他不致力于任何事，供养依然有效且有果。”“尊者那先，这个问题解释得很好，深奥的问题被揭示出来，秘密被揭露，结被解开，深奥的变得不深奥，外道被驳倒，邪见被破除，邪见者变得没有光彩，您是导师中最优秀的。”
何得神通果问/1. 第一
2. Sabbaññubhāvapañho 一切智性问/2.

2. ‘‘Bhante nāgasena, buddho sabbaññū’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavā sabbaññū, na ca bhagavato satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ, āvajjanapaṭibaddhaṃ bhagavato sabbaññutañāṇaṃ, āvajjitvā yadicchakaṃ jānātī’’ti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, buddho asabbaññūti. Yadi tassa pariyesanāya sabbaññutañāṇaṃ hotī’’ti. ‘‘Vāhasataṃ kho, mahārāja, vīhīnaṃ aḍḍhacūḷañca vāhā vīhisattambaṇāni dve ca tumbā ekaccharākkhaṇe pavattacittassa ettakā vīhī lakkhaṃ ṭhapīyamānā [ṭhapīyamāne (sī. pī.)] parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyyuṃ?

‘‘Tatrime sattavidhā cittā pavattanti, ye te, mahārāja, sarāgā sadosā samohā sakilesā abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, tesaṃ taṃ cittaṃ garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Abhāvitattā cittassa. Yathā, mahārāja, vaṃsanāḷassa vitatassa visālassa vitthiṇṇassa saṃsibbitavisibbitassa sākhājaṭājaṭitassa ākaḍḍhiyantassa garukaṃ hoti āgamanaṃ dandhaṃ. Kiṃ kāraṇā? Saṃsibbitavisibbitattā sākhānaṃ. Evameva kho, mahārāja, ye te sarāgā sadosā samohā sakilesā abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, tesaṃ taṃ cittaṃ garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Saṃsibbitavisibbitattā kilesehi, idaṃ paṭhamaṃ cittaṃ.

‘‘Tatridaṃ dutiyaṃ cittaṃ vibhattamāpajjati – ye te, mahārāja, sotāpannā pihitāpāyā diṭṭhippattā viññātasatthusāsanā, tesaṃ taṃ cittaṃ tīsu ṭhānesu lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati. Uparibhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Tīsu ṭhānesu cittassa parisuddhattā upari kilesānaṃ appahīnattā. Yathā, mahārāja, vaṃsanāḷassa tipabbagaṇṭhiparisuddhassa upari sākhājaṭājaṭitassa ākaḍḍhiyantassa yāva tipabbaṃ tāva lahukaṃ eti, tato upari thaddhaṃ. Kiṃ kāraṇā? Heṭṭhā parisuddhattā upari sākhājaṭājaṭitattā. Evameva kho, mahārāja, ye te sotāpannā pihitāpāyā diṭṭhippattā viññātasatthusāsanā, tesaṃ taṃ cittaṃ tīsu ṭhānesu lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, uparibhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Tīsu ṭhānesu cittassa parisuddhattā upari kilesānaṃ appahīnattā, idaṃ dutiyaṃ cittaṃ.

‘‘Tatridaṃ tatiyaṃ cittaṃ vibhattamāpajjati – ye te, mahārāja, sakadāgāmino, yesaṃ rāgadosamohā tanubhūtā, tesaṃ taṃ cittaṃ pañcasu ṭhānesu lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, uparibhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Pañcasu ṭhānesu cittassa parisuddhattā upari kilesānaṃ appahīnattā. Yathā, mahārāja, vaṃsanāḷassa pañcapabbagaṇṭhiparisuddhassa upari sākhājaṭājaṭitassa ākaḍḍhiyantassa yāva pañcapabbaṃ tāva lahukaṃ eti, tato upari thaddhaṃ. Kiṃ kāraṇā? Heṭṭhā parisuddhattā upari sākhājaṭājaṭitattā. Evameva kho, mahārāja, ye te sakadāgāmino, yesaṃ rāgadosamohā tanubhūtā, tesaṃ taṃ cittaṃ pañcasu ṭhānesu lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, uparibhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Pañcasu ṭhānesu cittassa parisuddhattā upari kilesānaṃ appahīnattā, idaṃ tatiyaṃ cittaṃ.


2. Sabbaññubhāvapañho 一切智性问/2.
“尊者那先，佛陀是一切智者吗？” “是的，大王，佛陀是一切智者，但佛陀的智见并非恒常现前，佛陀的一切智智是被[意愿]所限制的，在[意愿生起时]，他知道他想要知道的任何事。”“因此，尊者那先，佛陀不是一切智者。如果他通过[意愿]才具有一切智智的话。“大王，如果吹奏一百支长笛，半截的和完整的，长笛吹奏者和两个鼓，在刹那间生起意念，这么多的长笛声，即使放置一百万[一百万 (sī. pī.)]，它们会消失并被耗尽吗？
“其中有七种心念在运作，大王，它们是：充满贪欲、充满嗔恨、充满愚痴、充满烦恼、未被修习、未被调伏、心未被修习、慧未被修习，他们的心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为心念未被修习。大王，譬如一根竹竿，细长、宽阔、伸展、枝叶缠结、茂密，搬运它时会很沉重、很迟钝。是什么原因？因为枝叶缠结。大王，也正是这样，那些充满贪欲、充满嗔恨、充满愚痴、充满烦恼、未被修习、未被调伏、心未被修习、慧未被修习的人，他们的心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为被烦恼缠结，这是第一种心念。
“这是第二种被区分出的心念——大王，那些预流者、恶趣之门已关闭、已确立正见、已了知佛陀教法的人，他们的心念在三个方面变得轻快，运作轻快。在更高的境界中，心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为心念在三个方面清净，而更高的烦恼还没有断除。大王，譬如一根竹竿，三个节已经清净，上面的枝叶仍然缠结，搬运它时，直到三个节的部分是轻快的，其上是沉重的。是什么原因？因为下面清净，上面枝叶缠结。大王，也正是这样，那些预流者、恶趣之门已关闭、已确立正见、已了知佛陀教法的人，他们的心念在三个方面变得轻快，运作轻快，在更高的境界中，心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为心念在三个方面清净，而更高的烦恼还没有断除，这是第二种心念。
“这是第三种被区分出的心念——大王，那些一来者，他们的贪嗔痴已经微薄，他们的心念在五个方面变得轻快，运作轻快，在更高的境界中，心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为心念在五个方面清净，而更高的烦恼还没有断除。大王，譬如一根竹竿，五个节已经清净，上面的枝叶仍然缠结，搬运它时，直到五个节的部分是轻快的，其上是沉重的。是什么原因？因为下面清净，上面枝叶缠结。大王，也正是这样，那些一来者，他们的贪嗔痴已经微薄，他们的心念在五个方面变得轻快，运作轻快，在更高的境界中，心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为心念在五个方面清净，而更高的烦恼还没有断除，这是第三种心念。


‘‘Tatridaṃ catutthaṃ cittaṃ vibhattamāpajjati – ye te, mahārāja, anāgāmino, yesaṃ pañcorambhāgiyāni saññojanāni pahīnāni, tesaṃ taṃ cittaṃ dasasu ṭhānesu lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, uparibhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Dasasu ṭhānesu cittassa parisuddhattā upari kilesānaṃ appahīnattā. Yathā, mahārāja, vaṃsanāḷassa dasapabbagaṇṭhiparisuddhassa upari sākhājaṭājaṭitassa ākaḍḍhiyantassa yāva dasapabbaṃ tāva lahukaṃ eti, tato upari thaddhaṃ. Kiṃ kāraṇā? Heṭṭhā parisuddhattā upari sākhājaṭājaṭitattā. Evameva kho, mahārāja, ye te anāgāmino, yesaṃ pañcorambhāgiyāni saññojanāni pahīnāni, tesaṃ taṃ cittaṃ dasasu ṭhānesu lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, uparibhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Dasasu ṭhānesu cittassa parisuddhattā upari kilesānaṃ appahīnattā, idaṃ catutthaṃ cittaṃ.

‘‘Tatridaṃ pañcamaṃ cittaṃ vibhattamāpajjati – ye te, mahārāja, arahanto khīṇāsavā dhotamalā vantakilesā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā pattapaṭisambhidā sāvakabhūmīsu parisuddhā, tesaṃ taṃ cittaṃ sāvakavisaye lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, paccekabuddhabhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Parisuddhattā sāvakavisaye, aparisuddhattā paccekabuddhavisaye. Yathā, mahārāja, vaṃsanāḷassa sabbapabbagaṇṭhiparisuddhassa ākaḍḍhiyantassa lahukaṃ hoti āgamanaṃ adandhaṃ. Kiṃ kāraṇā? Sabbapabbagaṇṭhiparisuddhattā agahanattā vaṃsassa. Evameva kho, mahārāja, ye te arahanto khīṇāsavā dhotamalā vantakilesā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā pattapaṭisambhidā sāvakabhūmīsu parisuddhā, tesaṃ taṃ cittaṃ sāvakavisaye lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, paccekabuddhabhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Parisuddhattā sāvakavisaye, aparisuddhattā paccekabuddhavisaye, idaṃ pañcamaṃ cittaṃ.

‘‘Tatridaṃ chaṭṭhaṃ cittaṃ vibhattamāpajjati – ye te, mahārāja, paccekabuddhā sayambhuno anācariyakā ekacārino khaggavisāṇakappā sakavisaye parisuddhavimalacittā, tesaṃ taṃ cittaṃ sakavisaye lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, sabbaññubuddhabhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Parisuddhattā sakavisaye mahantattā sabbaññubuddhavisayassa. Yathā, mahārāja, puriso sakavisayaṃ parittaṃ nadiṃ rattimpi divāpi yadicchaka acchambhito otareyya, atha parato mahāsamuddaṃ gambhīraṃ vitthataṃ agādhamapāraṃ disvā bhāyeyya, dandhāyeyya na visaheyya otarituṃ. Kiṃ kāraṇā? Tiṇṇattā [ciṇṇattā (sī. syā. pī.)] sakavisayassa, mahantattā ca mahāsamuddassa. Evameva kho, mahārāja, ye te paccekabuddhā sayambhuno anācariyakā ekacārino khaggavisāṇakappā sakavisaye parisuddhavimalacittā, tesaṃ taṃ cittaṃ sakavisaye lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati, sabbaññubuddhabhūmīsu garukaṃ uppajjati dandhaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Parisuddhattā sakavisaye mahantattā sabbaññubuddhavisayassa, idaṃ chaṭṭhaṃ cittaṃ.


“这是第四种被区分出的心念——大王，那些不还者，他们五种下分结已断除，他们的心念在十个方面变得轻快，运作轻快，在更高的境界中，心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为心念在十个方面清净，而更高的烦恼还没有断除。大王，譬如一根竹竿，十个节已经清净，上面的枝叶仍然缠结，搬运它时，直到十个节的部分是轻快的，其上是沉重的。是什么原因？因为下面清净，上面枝叶缠结。大王，也正是这样，那些不还者，他们五种下分结已断除，他们的心念在十个方面变得轻快，运作轻快，在更高的境界中，心念变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为心念在十个方面清净，而更高的烦恼还没有断除，这是第四种心念。
“这是第五种被区分出的心念——大王，那些阿罗汉、漏尽者、垢已洗净、烦恼已拔除、已完成应做之事、已卸下重担、已达究竟目标、已断除有之结、已获得神通、在声闻境界中清净的人，他们的心念在声闻境界中变得轻快，运作轻快，在辟支佛境界中变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为在声闻境界中清净，在辟支佛境界中不清净。大王，譬如一根竹竿，所有节都已清净，搬运它时会很轻快，不迟钝。是什么原因？因为所有节都已清净，竹竿不沉重。大王，也正是这样，那些阿罗汉、漏尽者、垢已洗净、烦恼已拔除、已完成应做之事、已卸下重担、已达究竟目标、已断除有之结、已获得神通、在声闻境界中清净的人，他们的心念在声闻境界中变得轻快，运作轻快，在辟支佛境界中变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为在声闻境界中清净，在辟支佛境界中不清净，这是第五种心念。
“这是第六种被区分出的心念——大王，那些辟支佛、自证者、无师自悟者、独自修行者、像犀牛角一样独行、在自己的境界中清净无垢的人，他们的心念在自己的境界中变得轻快，运作轻快，在一切智佛的境界中变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为在自己的境界中清净，一切智佛的境界广大。大王，譬如有人在自己的领域中，无论白天还是夜晚，都能随意轻松地渡过一条不大的河流，然后看到远处广阔、深邃、无底、无边的茫茫大海，他会害怕，迟疑，不敢渡过。是什么原因？因为自己的领域狭小，而大海广大。大王，也正是这样，那些辟支佛、自证者、无师自悟者、独自修行者、像犀牛角一样独行、在自己的境界中清净无垢的人，他们的心念在自己的境界中变得轻快，运作轻快，在一切智佛的境界中变得沉重，运作迟钝。是什么原因？因为在自己的境界中清净，一切智佛的境界广大，这是第六种心念。


‘‘Tatridaṃ sattamaṃ cittaṃ vibhattamāpajjati – ye te, mahārāja, sammāsambuddhā sabbaññuno dasabaladharā catuvesārajjavisāradā aṭṭhārasahi buddhadhammehi samannāgatā anantajinā anāvaraṇañāṇā, tesaṃ taṃ cittaṃ sabbattha lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Sabbattha parisuddhattā. Api nu kho, mahārāja, nārācassa sudhotassa vimalassa niggaṇṭhissa sukhumadhārassa ajimhassa avaṅkassa akuṭilassa daḷhacāpasamārūḷhassa khomasukhume vā kappāsasukhume vā kambalasukhume vā balavanipātitassa dandhāyitattaṃ vā lagganaṃ vā hotī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, ‘‘kiṃ kāraṇā’’? ‘‘Sukhumattā vatthānaṃ sudhotattā nārācassa nipātassa ca balavattā’’ti , evameva kho, mahārāja, ye te sammāsambuddhā sabbaññuno dasabaladharā catuvesārajjavisāradā aṭṭhārasahi buddhadhammehi samannāgatā anantajinā anāvaraṇañāṇā, tesaṃ taṃ cittaṃ sabbattha lahukaṃ uppajjati lahukaṃ pavattati. Kiṃ kāraṇā? Sabbattha parisuddhattā, idaṃ sattamaṃ cittaṃ.

‘‘Tatra, mahārāja, yadidaṃ sabbaññubuddhānaṃ cittaṃ, taṃ channampi cittānaṃ gaṇanaṃ atikkamitvā asaṅkhyeyyena guṇena parisuddhañca lahukañca. Yasmā ca bhagavato cittaṃ parisuddhañca lahukañca, tasmā, mahārāja, bhagavā yamakapāṭihīraṃ dasseti. Yamakapāṭihīre, mahārāja, ñātabbaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ cittaṃ evaṃ lahuparivattanti, na tattha sakkā uttariṃ kāraṇaṃ vattuṃ, tepi, mahārāja, pāṭihīrā sabbaññubuddhānaṃ cittaṃ upādāya gaṇanampi saṅkhampi kalampi kalabhāgampi na upenti, āvajjanapaṭibaddhaṃ, mahārāja, bhagavato sabbaññutañāṇaṃ, āvajjetvā yadicchakaṃ jānāti.

‘‘Yathā, mahārāja, puriso hatthe ṭhapitaṃ yaṃ kiñci dutiye hatthe ṭhapeyya vivaṭena mukhena vācaṃ nicchāreyya, mukhagataṃ bhojanaṃ gileyya, ummīletvā vā nimīleyya, nimīletvā vā ummīleyya, samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, cirataraṃ etaṃ, mahārāja, lahutaraṃ bhagavato sabbaññutañāṇaṃ, lahutaraṃ āvajjanaṃ, āvajjetvā yadicchakaṃ jānāti , āvajjanavikalamattakena na tāvatā buddhā bhagavanto asabbaññuno nāma hontī’’ti.

‘‘Āvajjanampi , bhante nāgasena, pariyesanāya kātabbaṃ, iṅgha maṃ tattha kāraṇena saññāpehī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, purisassa aḍḍhassa mahaddhanassa mahābhogassa pahūtajātarūparajatassa pahūtavittūpakaraṇassa pahūtadhanadhaññassa sālivīhiyavataṇḍulatilamuggamāsapubbaṇṇāparaṇṇasappitelanavanītakhīradadhimadhuguḷaphāṇitā ca khaḷopikumbhipīṭharakoṭṭhabhājanagatā bhaveyyuṃ, tassa ca purisassa pāhunako āgaccheyya bhattāraho bhattābhikaṅkhī, tassa ca gehe yaṃ randhaṃ bhojanaṃ, taṃ pariniṭṭhitaṃ bhaveyya, kumbhito taṇḍule nīharitvā bhojanaṃ randheyya, api ca kho so, mahārāja, tāvatakena bhojanavekallamattakena adhano nāma kapaṇo nāma bhaveyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, cakkavattirañño gharepi, bhante, akāle bhojanavekallaṃ hoti, kiṃ pana gahapatikassā’’ti? ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgatassa āvajjanavikalamattakaṃ sabbaññutañāṇaṃ āvajjetvā yadicchakaṃ jānāti.


“这是第七种被区分出的心念——大王，那些正等正觉者、一切智者、具有十力、掌握四无畏、成就十八不共佛法、具足无量功德、具有无碍智见的人，他们的心念在任何地方都变得轻快，运作轻快。是什么原因？因为一切地方都清净。大王，一支擦拭干净、光洁、没有灰尘、运行顺畅、笔直、不弯曲、弓弦绷紧、射入柔软的丝绸、柔软的棉絮、柔软的毛毯的强力箭矢，它会有迟钝或停滞吗？”“不，尊者，是什么原因？”“因为布料柔软，箭矢干净，而且射力强大。”“大王，也正是这样，那些正等正觉者、一切智者、具有十力、掌握四无畏、成就十八不共佛法、具足无量功德、具有无碍智见的人，他们的心念在任何地方都变得轻快，运作轻快。是什么原因？因为一切地方都清净，这是第七种心念。
“大王，这其中，一切智佛的心念超越了其他六种心念的范畴，以无数功德清净轻快。大王，正因为佛陀的心念清净轻快，所以佛陀能展现神通变化。大王，在神通变化中，应该知道，诸佛世尊的心念就是如此轻快，没有什么比这更快的了，大王，即使是神通变化，也无法计量、计数、计算、分割一切智佛的心念，大王，佛陀的一切智智是被[意愿]所限制的，在[意愿生起时]，他知道他想要知道的任何事。
“大王，譬如有人把东西放在一只手上，又把它放在另一只手上，张开嘴说话，吞咽口中的食物，眨眼或不眨眼，弯曲或伸展手臂，大王，这比起佛陀的一切智智来说要长得多，佛陀[意愿生起]更快，在[意愿生起时]，他知道他想要知道的任何事，仅仅因为佛陀[意愿生起]的短暂时间，诸佛世尊并不能因此被称为不是一切智者。”
“尊者那先，[意愿]也需要通过寻求而生起，请你用这其中的道理来教导我。”“大王，譬如一个人拥有大量财富、享有盛大的福报、拥有大量的金银珠宝、拥有大量的财产和用具、拥有大量的谷物和财富，米、稻、麦、豆、芝麻、豌豆、绿豆、黑豆、酥油、油、蜂蜜、糖、石蜜、牛奶、酸奶、蜜糖都装在锅、碗、盆、桶、罐、瓮里，这时有位客人来了，他是主人的朋友，想要吃饭，而主人家里的食物都已经吃完了，需要从罐子里取出米来煮饭，大王，仅仅因为煮饭的短暂时间，这个人就能被称为贫穷或困苦吗？”“不，尊者，即使是转轮圣王的家里，尊者，在不合适的时间也会出现需要煮饭的情况，更何况是普通的 householder 呢？”“大王，也正是这样，如来仅仅因为[意愿生起]的短暂时间，[意愿生起时]他知道他想要知道的任何事。


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, rukkho assa phalito oṇatavinato piṇḍibhārabharito, na kiñci tattha patitaṃ phalaṃ bhaveyya, api nu kho so, mahārāja, rukkho tāvatakena patitaphalavekallamattakena aphalo nāma bhaveyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, patanapaṭibaddhāni tāni rukkhaphalāni, patite yadicchakaṃ labhatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgatassa āvajjanapaṭibaddhaṃ sabbaññutañāṇaṃ āvajjetvā yadicchakaṃ jānātī’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, āvajjetvā āvajjetvā buddho yadicchakaṃ jānātī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavā āvajjetvā āvajjetvā yadicchakaṃ jānātī’’ti.

‘‘Yathā, mahārāja, cakkavattī rājā yadā cakkaratanaṃ sarati ‘upetu me cakkaratana’nti, sarite cakkaratanaṃ upeti, evameva kho, mahārāja, tathāgato āvajjetvā āvajjetvā yadicchakaṃ jānātī’’ti. ‘‘Daḷhaṃ, bhante nāgasena, kāraṇaṃ, buddho sabbaññū, sampaṭicchāma buddho sabbaññū’’ti.

Buddhasabbaññubhāvapañho dutiyo.

3. Devadattapabbajjapañho

3. ‘‘Bhante nāgasena, devadatto kena pabbājito’’ti? ‘‘Cha yime, mahārāja, khattiyakumārā bhaddiyo ca anuruddho ca ānando ca bhagu ca kimilo [kimbilo (sī. pī.) ma. ni. 

“大王，或者譬如一棵树结果了，枝叶低垂，果实累累，但没有果实掉落，大王，仅仅因为没有果实掉落，这棵树就能被称为不结果吗？” “不，尊者，那些果实是被掉落所限制的，掉落时就能得到想要的果实。” “大王，也正是这样，如来的一切智智是被[意愿]所限制的，在[意愿生起时]，他知道他想要知道的任何事。”
“尊者那先，佛陀在[意愿生起时][意愿生起时]，知道他想要知道的任何事吗？”“是的，大王，佛陀在[意愿生起时][意愿生起时]，知道他想要知道的任何事。”
“大王，譬如转轮圣王何时让轮宝转动，‘轮宝，来吧’，轮宝转动而来，大王，也正是这样，如来在[意愿生起时][意愿生起时]，知道他想要知道的任何事。”“尊者那先，这理由很充分，佛陀是一切智者，我们承认佛陀是一切智者。”
佛陀一切智性问/2. 第二
3. Devadattapabbajjapañho 提婆达多出家问/3.
3. “尊者那先，提婆达多是谁让他出家的？” “大王，有六位刹帝利王子，跋提、阿难律、阿难、婆俱、吉弥罗 [金毗罗 (sī. pī.) ma. ni.

2.166 passitabbaṃ] ca devadatto ca upālikappako sattamo abhisambuddhe satthari sakyakulānandajanane bhagavantaṃ anupabbajantā nikkhamiṃsu, te bhagavā pabbājesī’’ti. ‘‘Nanu, bhante, devadattena pabbajitvā saṅgho bhinno’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, devadattena pabbajitvā saṅgho bhinno, na gihī saṅghaṃ bhindati, na bhikkhunī, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī saṅghaṃ bhindati, bhikkhu pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṅghaṃ bhindatīti. Saṅghabhedako, bhante, puggalo kiṃ kammaṃ phusatī’’ti? ‘‘Kappaṭṭhitikaṃ, mahārāja, kammaṃ phusatī’’ti.

‘‘Kiṃ pana, bhante nāgasena, buddho jānāti ‘devadatto pabbajitvā saṅghaṃ bhindissati, saṅghaṃ bhinditvā kappaṃ niraye paccissatī’’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, tathāgato jānāti ‘devadatto pabbajitvā saṅghaṃ bhindissati, saṅghaṃ bhinditvā kappaṃ niraye paccissatī’’’ti. ‘‘Yadi, bhante nāgasena, buddho jānāti ‘devadatto pabbajitvā saṅghaṃ bhindissati, saṅghaṃ bhinditvā kappaṃ niraye paccissatī’ti, tena hi, bhante nāgasena, buddho kāruṇiko anukampako hitesī sabbasattānaṃ ahitaṃ apanetvā hitamupadahatīti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi taṃ ajānitvā pabbājesi, tena hi buddho asabbaññūti, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, vijaṭehi etaṃ mahājaṭaṃ, bhinda parāpavādaṃ, anāgate addhāne tayā sadisā buddhimanto bhikkhū dullabhā bhavissanti, ettha tava balaṃ pakāsehī’’ti.

‘‘Kāruṇiko, mahārāja, bhagavā sabbaññū ca, kāruññena, mahārāja, bhagavā sabbaññutañāṇena devadattassa gatiṃ olokento addasa devadattaṃ āpāyikaṃ kammaṃ [aparāpariyakammaṃ (sī. syā. pī.)] āyūhitvā anekāni kappakoṭisatasahassāni nirayena nirayaṃ vinipātena vinipātaṃ gacchantaṃ, taṃ bhagavā sabbaññutañāṇena jānitvā imassa apariyantakataṃ kammaṃ mama sāsane pabbajitassa pariyantakataṃ bhavissati, purimaṃ upādāya pariyantakataṃ dukkhaṃ bhavissati, apabbajitopi ayaṃ moghapuriso kappaṭṭhiyameva kammaṃ āyūhissatīti kāruññena devadattaṃ pabbājesī’’ti.


2.166 passitabbaṃ] ca devadatto ca upālikappako sattamo abhisambuddhe satthari sakyakulānandajanane bhagavantaṃ anupabbajantā nikkhamiṃsu, te bhagavā pabbājesī” 提婆达多和优波离童子是第七个，他们在正等正觉的导师、释迦族之光荣、世尊佛陀座下出家。“尊者，提婆达多出家后导致僧团分裂了。”“是的，大王，提婆达多出家后导致僧团分裂了，但在家信徒不会导致僧团分裂，比丘尼、沙马内拉、沙弥、沙弥尼也不会导致僧团分裂，是犯戒比丘、志同道合者、住在一起导致僧团分裂。”“尊者，导致僧团分裂的人会造什么业？”“大王，他会造断头地狱之业。”
“尊者那先，佛陀是否知道‘提婆达多出家后会分裂僧团，分裂僧团后会堕入一劫地狱’？”“是的，大王，如来知道‘提婆达多出家后会分裂僧团，分裂僧团后会堕入一劫地狱’。”“尊者那先，如果佛陀知道‘提婆达多出家后会分裂僧团，分裂僧团后会堕入一劫地狱’，那么，尊者那先，佛陀慈悲、怜悯、利益一切众生、消除一切不善、增长一切善的说法是错误的。如果他不知道这些就让提婆达多出家，那么佛陀就不是一切智者。这也是两难的问题，你无法回答。揭开这巨大的疑惑，破除外道的诽谤，未来，像你这样智慧的比丘将会很少见，在此展现你的力量吧。”
“大王，佛陀是慈悲的，也是一切智者，大王，佛陀以慈悲和一切智智观察提婆达多的未来，看到提婆达多造作会导致堕入恶趣的业 [无间地狱之业 (sī. syā. pī.)] ，无数百千万劫在地狱中辗转受苦，佛陀以一切智智了知此事，并认为，如果他不按常规出家修行于我的教法中，他将会造作无间地狱之业。考虑到以前（的因缘），（即使出家）也会感受无间地狱之苦。如果不出家，这个愚蠢的人依然会造作断头地狱之业。因此，佛陀出于慈悲让提婆达多出家。”


‘‘Tena hi, bhante nāgasena, buddho vadhitvā telena makkheti, papāte pātetvā hatthaṃ deti, māretvā jīvitaṃ pariyesati, yaṃ so paṭhamaṃ dukkhaṃ datvā pacchā sukhaṃ upadahatī’’ti? ‘‘Vadhetipi, mahārāja, tathāgato sattānaṃ hitavasena, pātetipi sattānaṃ hitavasena, māretipi sattānaṃ hitavasena, vadhitvāpi, mahārāja, tathāgato sattānaṃ hitameva upadahati, pātetvāpi sattānaṃ hitameva upadahati, māretvāpi sattānaṃ hitameva upadahati. Yathā, mahārāja, mātāpitaro nāma vadhitvāpi pātayitvāpi puttānaṃ hitameva upadahanti, evameva kho, mahārāja, tathāgato vadhetipi sattānaṃ hitavasena, pātetipi sattānaṃ hitavasena, māretipi sattānaṃ hitavasena, vadhitvāpi, mahārāja, tathāgato sattānaṃ hitameva upadahati, pātetvāpi sattānaṃ hitameva upadahati, māretvāpi sattānaṃ hitameva upadahati, yena yena yogena sattānaṃ guṇavuḍḍhi hoti, tena tena yogena sabbasattānaṃ hitameva upadahati. Sace, mahārāja, devadatto na pabbājeyya, gihibhūto samāno nirayasaṃvattanikaṃ bahuṃ pāpakammaṃ katvā anekāni kappakoṭisatasahassāni nirayena nirayaṃ vinipātena vinipātaṃ gacchanto bahuṃ dukkhaṃ vedayissati, taṃ bhagavā jānamāno kāruññena devadattaṃ pabbājesi, ‘mama sāsane pabbajitassa dukkhaṃ pariyantakataṃ bhavissatī’ti kāruññena garukaṃ dukkhaṃ lahukaṃ akāsi.

‘‘Yathā vā, mahārāja, dhanayasasiriñātibalena balavā puriso attano ñātiṃ vā mittaṃ vā raññā garukaṃ daṇḍaṃ dhārentaṃ attano bahuvissatthabhāvena samatthatāya garukaṃ daṇḍaṃ lahukaṃ akāsi, evameva kho, mahārāja, bhagavā bahūni kappakoṭisatasahassāni dukkhaṃ vedayamānaṃ devadattaṃ pabbājetvā sīlasamādhipaññāvimuttibalasamatthabhāvena garukaṃ dukkhaṃ lahukaṃ akāsi.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, kusalo bhisakko sallakatto garukaṃ rogaṃ balavosadhabalena lahukaṃ karoti, evameva kho, mahārāja, bahūni kappakoṭisatasahassāni dukkhaṃ vedayamānaṃ devadattaṃ bhagavā rogaññutāya pabbājetvā kāruññabalo patthaddhadhammosadhabalena garukaṃ dukkhaṃ lahukaṃ akāsi. Api nu kho so, mahārāja, bhagavā bahuvedanīyaṃ devadattaṃ appavedanīyaṃ karonto kiñci apuññaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Na kiñci, bhante, apuññaṃ āpajjeyya antamaso gaddūhanamattampī’’ti. ‘‘Imampi kho, mahārāja, kāraṇaṃ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena bhagavā devadattaṃ pabbājesi.


“那么，尊者那先，佛陀鞭打后涂油，推下后又扶起，杀死后又寻求救治，他先给予痛苦，然后又给予快乐。”“大王，如来鞭打也是为了众生的利益，推下也是为了众生的利益，杀死也是为了众生的利益，大王，如来即使鞭打，也是为了众生的利益，即使推下，也是为了众生的利益，即使杀死，也是为了众生的利益。大王，譬如父母即使鞭打、推下子女，也是为了子女的利益，大王，也正是这样，如来鞭打也是为了众生的利益，推下也是为了众生的利益，杀死也是为了众生的利益，以任何方式，只要能增长众生的功德，就以那种方式利益一切众生。大王，如果提婆达多不出家，作为在家人的他，造作许多会导致堕入地狱的恶业，无数百千万劫在地狱中辗转受苦，感受极大的痛苦，佛陀知道这一点，出于慈悲让提婆达多出家，‘在我的教法中出家，痛苦是有限的’，出于慈悲，佛陀把沉重的痛苦减轻了。
“大王，譬如一位富有、有名望、有势力、有力量的人，他的亲戚或朋友被国王处以重罚，凭借他自己的财富和势力，把重罚减轻了，大王，也正是这样，佛陀让提婆达多出家，通过戒定慧解脱力的力量，把无数百千万劫的痛苦减轻了。
“大王，或者譬如一位医术高明的医生，用强效的药物减轻严重的疾病，大王，也正是这样，提婆达多将要感受无数百千万劫的痛苦，佛陀如同一位熟知病症的医生，出于慈悲的力量，用戒定慧解脱力这强效的药物，把沉重的痛苦减轻了。大王，佛陀把提婆达多极大的痛苦减轻了，他会造作任何不善业吗？”“不会造作任何不善业，尊者，即使挤牛奶那么微小也不算。”“大王，也请你从道理上理解佛陀让提婆达多出家的原因。


‘‘Aparampi , mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena bhagavā devadattaṃ pabbājesi. Yathā, mahārāja, coraṃ āgucāriṃ gahetvā rañño dasseyyuṃ, ‘ayaṃ kho, deva, coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya ‘tena hi , bhaṇe, imaṃ coraṃ bahinagaraṃ nīharitvā āghātane sīsaṃ chindathā’’ti, ‘evaṃ devā’ti kho te rañño paṭissutvā taṃ bahinagaraṃ nīharitvā āghātanaṃ nayeyyuṃ. Tamenaṃ passeyya kocideva puriso rañño santikā laddhavaro laddhayasadhanabhogo ādeyyavacano balavicchitakārī, so tassa kāruññaṃ katvā te purise evaṃ vadeyya ‘alaṃ, bho, kiṃ tumhākaṃ imassa sīsacchedanena, tena hi bho imassa hatthaṃ vā pādaṃ vā chinditvā jīvitaṃ rakkhatha, ahametassa kāraṇā rañño santike paṭivacanaṃ karissāmī’ti. Te tassa balavato vacanena tassa corassa hatthaṃ vā pādaṃ vā chinditvā jīvitaṃ rakkheyyuṃ. Api nu kho so, mahārāja, puriso evaṃ kārī tassa corassa kiccakārī assā’’ti? ‘‘Jīvitadāyako so, bhante, puriso tassa corassa, jīvite dinne kiṃ tassa akataṃ nāma atthī’’ti? ‘‘Yā pana hatthapādacchedane vedanā, so tāya vedanāya kiñci apuññaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Attano katena so, bhante, coro dukkhavedanaṃ vedayati, jīvitadāyako pana puriso na kiñci apuññaṃ āpajjeyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, bhagavā kāruññena devadattaṃ pabbājesi ‘mama sāsane pabbajitassa dukkhaṃ pariyantakataṃ bhavissatī’ti. Pariyantakatañca, mahārāja, devadattassa dukkhaṃ, devadatto, mahārāja, maraṇakāle –

‘‘‘Imehi aṭṭhīhi tamaggapuggalaṃ, devātidevaṃ naradammasārathiṃ;

Samantacakkhuṃ satapuññalakkhaṇaṃ, pāṇehi buddhaṃ saraṇaṃ upemī’ti.

‘‘Pāṇupetaṃ saraṇamagamāsi. Devadatto, mahārāja, cha koṭṭhāse kate kappe atikkante paṭhamakoṭṭhāse saṅghaṃ bhindi, pañca koṭṭhāse niraye paccitvā tato muccitvā aṭṭhissaro nāma paccekabuddho bhavissati. Api nu kho so, mahārāja, bhagavā evaṃ kārī devadattassa kiccakārī assā’’ti? ‘‘Sabbadado, bhante nāgasena, tathāgato devadattassa, yaṃ tathāgato devadattaṃ paccekabodhiṃ pāpessati, kiṃ tathāgatena devadattassa akataṃ nāma atthī’’ti? ‘‘Yaṃ pana, mahārāja, devadatto saṅghaṃ bhinditvā niraye dukkhavedanaṃ vedayati, api nu kho bhagavā tatonidānaṃ kiñci apuññaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, attanā katena, bhante, devadatto kappaṃ niraye paccati, dukkhapariyantakārako satthā na kiñci apuññaṃ āpajjatī’’ti. ‘‘Imampi kho, tvaṃ mahārāja, kāraṇaṃ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena bhagavā devadattaṃ pabbājesi.


“大王，请你听闻佛陀让提婆达多出家的另一个更深层的原因。大王，譬如抓到一个盗贼强盗，把他交给国王，‘陛下，这是一个盗贼强盗，请您对他处以您想要的任何惩罚’。国王会这样说，‘那么，带这个盗贼强盗到城外，在刑场砍掉他的头’。他们回答，‘遵命，陛下’，然后把他带到城外，押往刑场。这时，一位国王的近臣，德高望重，富有声望，拥有财富和福报，言出必行，有强大的执行力，他出于慈悲，对这些人说，‘够了，为什么要砍掉他的头呢？砍掉他的手或脚，保住他的性命吧，我会为此向国王解释’。他们听从这位权势之人，砍掉盗贼的手或脚，保住了他的性命。大王，这位官员对这个盗贼做了什么？”“尊者，这位官员是这个盗贼的救命恩人，给了他生命，还有什么没做的呢？”“那么，因为断手断脚的痛苦，他会造作任何不善业吗？”“尊者，盗贼是因为自己的行为而感受痛苦，这位救命恩人不会造作任何不善业。”“大王，也正是这样，佛陀出于慈悲让提婆达多出家，‘在我的教法中出家，痛苦是有限的’。大王，提婆达多的痛苦是有限的，大王，提婆达多在临终时——
“‘以这八句皈依天神之首，人中之胜，调御丈夫；具足正等觉、百福相好、双手合十，皈依佛陀’。
“他双手合十皈依了。大王，提婆达多在经过六千万劫的第一千万劫后，分裂了僧团，在地狱受苦五千万劫后，从地狱解脱出来，将会成为名叫阿提萨罗的辟支佛。大王，佛陀这样做，对提婆达多做了什么？”“尊者那先，如来给予提婆达多一切，如来将使提婆达多证得辟支佛果，如来还有什么没为提婆达多做的呢？”“大王，提婆达多分裂僧团后，在地狱中感受痛苦，佛陀会因此造作任何不善业吗？”“不，尊者，尊者，提婆达多是因为自己的行为而堕入一劫地狱，使痛苦有限的导师不会造作任何不善业。”“大王，也请你从道理上理解佛陀让提婆达多出家的这个原因。


‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena bhagavā devadattaṃ pabbājesi . Yathā, mahārāja, kusalo bhisakko sallakatto vātapittasemhasannipātautupariṇāmavisamaparihāraopakkamikopakkantaṃ pūtikuṇapaduggandhābhisañchannaṃ antosallaṃ susiragataṃ pubbaruhirasampuṇṇaṃ vaṇaṃ vūpasamento vaṇamukhaṃ kakkhaḷatikhiṇakhārakaṭukena bhesajjena anulimpati paripaccanāya, paripaccitvā mudubhāvamupagataṃ satthena vikantayitvā ḍahati salākāya, daḍḍhe khāralavaṇaṃ deti, bhesajjena anulimpati vaṇaruhanāya byādhitassa sotthibhāvamanuppattiyā, api nu kho so, mahārāja, bhisakko sallakatto ahitacitto bhesajjena anulimpati, satthena vikanteti, ḍahati salākāya, khāralavaṇaṃ detī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, hitacitto sotthikāmo tāni kiriyāni karotī’’ti. ‘‘Yā panassa bhesajjakiriyākaraṇena uppannā dukkhavedanā, tatonidānaṃ so bhisakko sallakatto kiñci apuññaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Hitacitto, bhante, sotthikāmo bhisakko sallakatto tāni kiriyāni karoti, kiṃ so tatonidānaṃ apuññaṃ āpajjeyya, saggagāmī so, bhante, bhisakko sallakatto’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kāruññena bhagavā devadattaṃ pabbājesi dukkhaparimuttiyā.

‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena bhagavā devadattaṃ pabbājesi. Yathā, mahārāja, puriso kaṇṭakena viddho assa, athaññataro puriso tassa hitakāmo sotthikāmo tiṇhena kaṇṭakenavā satthamukhena vā samantato chinditvā paggharantena lohitena taṃ kaṇṭakaṃ nīhareyya, api nu kho so, mahārāja, puriso ahitakāmo taṃ kaṇṭakaṃ nīharatī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, hitakāmo so, bhante, puriso sotthikāmo taṃ kaṇṭakaṃ nīharati. Sace so, bhante, taṃ kaṇṭakaṃ na nīhareyya, maraṇaṃ vā so tena pāpuṇeyya maraṇamattaṃ vā dukkha’’nti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgato kāruññena devadattaṃ pabbājesi dukkhaparimuttiyā. Sace mahārāja, bhagavā devadattaṃ na pabbājeyya, kappakoṭisatasahassampi devadatto bhavaparamparāya niraye pacceyyā’’ti.

‘‘Anusotagāmiṃ, bhante nāgasena, devadattaṃ tathāgato paṭisotaṃ pāpesi, vipanthapaṭipannaṃ devadattaṃ panthe paṭipādesi, papāte patitassa devadattassa patiṭṭhaṃ adāsi, visamagataṃ devadattaṃ tathāgato samaṃ āropesi, ime ca, bhante nāgasena, hetū imāni ca kāraṇāni na sakkā aññena sandassetuṃ aññatra tavādisena buddhimatā’’ti.

Devadattapabbajjapañho tatiyo.

4. Pathavicalanapañho

4. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā – ‘aṭṭhime, bhikkhave [aṭṭhime ānanda (a. ni. 

“大王，请你听闻佛陀让提婆达多出家的另一个更深层的原因。大王，譬如一位医术高明的医生，治疗被风、胆汁、痰三种病因及其变异、失调所引起的，充满腐烂、污秽、恶臭的，内部溃烂、脓血流出、充满腐败血液的伤口，用敷药包扎伤口，用极其锋利、辛辣、苦涩的药物涂抹伤口，使其化脓，化脓后，用刀切开已经软化的部分，用火烧灼，烧灼后，涂抹碱盐，用药物涂抹伤口，为了病人的康复，大王，这位医术高明的医生涂抹药物、用刀切开、用火烧灼、涂抹碱盐，是因为心怀恶意吗？”“不，尊者，他是心怀善意，希望病人康复才这样做的。”“那么，因为治疗伤口引起的痛苦，这位医术高明的医生会因此造作任何不善业吗？”“尊者，这位医术高明的医生是心怀善意，希望病人康复才这样做的，他怎么会因此造作不善业呢？尊者，这位医术高明的医生会升入善趣。”“大王，也正是这样，佛陀出于慈悲，为了让提婆达多从痛苦中解脱而让他出家。
“大王，请你听闻佛陀让提婆达多出家的另一个更深层的原因。大王，譬如有人被刺扎伤，另一个人出于善意，希望他康复，用另一根刺或者刀尖，在周围切开，用镊子把那根刺取出来，大王，这个人取出刺，是因为心怀恶意吗？”“不，尊者，尊者，这个人是出于善意，希望他康复才取出刺的。尊者，如果他不取出刺，这个人可能会因此丧命，或者遭受极大的痛苦。”“大王，也正是这样，如来出于慈悲，为了让提婆达多从痛苦中解脱而让他出家。大王，如果佛陀不让提婆达多出家，提婆达多将在百千万劫中不断轮回受苦于地狱。”
“尊者那先，如来使顺流而下的提婆达多逆流而上，使误入歧途的提婆达多走上正道，使堕入深渊的提婆达多获得安稳，使走入歧途的提婆达多回归正道。尊者那先，除了像您这样智慧的人，没有人能解释这些理由和原因。”
提婆达多出家问/3. 第三
4. Pathavicalanapañho 大地动问/4.
4. “尊者那先，佛陀说过——‘比丘们，大地在八个时候会震动 [比丘阿难，大地在八个时候会震动 (a. ni.

8.70)], hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’ti. Asesavacanaṃ idaṃ, nissesavacanaṃ idaṃ, nippariyāyavacanaṃ idaṃ, natthañño navamo hetu mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Yadi, bhante nāgasena, añño navamo hetu bhaveyya mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, tampi hetuṃ bhagavā katheyya. Yasmā ca kho, bhante nāgasena, natthañño navamo hetu mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, tasmā anācikkhito bhagavatā, ayañca navamo hetu dissati mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, yaṃ vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitāti. Yadi, bhante nāgasena, aṭṭheva hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, tena hi vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitāti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, tena hi aṭṭheva hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sukhumo dunniveṭhiyo andhakaraṇo ceva gambhīro ca, so tavānuppatto, neso aññena ittarapaññena sakkā visajjetuṃ aññatra tavādisena buddhimatā’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’ti. Yaṃ vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, tañca pana akālikaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, tasmā agaṇitaṃ aṭṭhahi hetūhi.

‘‘Yathā, mahārāja, loke tayo yeva meghā gaṇīyanti vassiko hemantiko pāvusakoti. Yadi te muñcitvā añño megho pavassati, na so megho gaṇīyati sammatehi meghehi, akālameghotveva saṅkhaṃ gacchati. Evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, himavantā pabbatā pañca nadisatāni sandanti, tesaṃ, mahārāja, pañcannaṃ nadisatānaṃ daseva nadiyo nadigaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathīdaṃ, gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī sindhu sarassatī vetravatī vītaṃsā candabhāgāti, avasesā nadiyo nadigaṇanāya agaṇitā. Kiṃ kāraṇā? Na tā nadiyo dhuvasalilā. Evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, rañño satampi dvisatampi tisatampi amaccā honti, tesaṃ cha yeva janā amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathīdaṃ, senāpati purohito akkhadasso bhaṇḍāgāriko chattaggāhako khaggaggāhako. Ete yeva amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Kiṃ kāraṇā? Yuttattā rājaguṇehi, avasesā agaṇitā, sabbe amaccātveva saṅkhaṃ gacchanti . Evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.


8.70)]，有八个原因、八个条件导致大地震动’。这是全部的陈述，没有遗漏的陈述，没有例外的陈述，没有第九个原因导致大地震动。尊者那先，如果还有第九个原因导致大地震动，佛陀也会讲到它。尊者那先，正因为没有第九个原因导致大地震动，所以佛陀没有讲到它。然而，我们却看到第九个原因导致大地震动，毗舍离国王举行大布施时，大地七次震动。尊者那先，如果只有八个原因、八个条件导致大地震动，那么毗舍离国王举行大布施时，大地七次震动这种说法是错误的。如果毗舍离国王举行大布施时，大地七次震动，那么只有八个原因、八个条件导致大地震动这种说法也是错误的。这也是两难的问题，微妙、难解、深奥、隐晦，你无法回答。除了像您这样智慧的人之外，没有人能解释它。”
“大王，佛陀说过——‘比丘们，有八个原因、八个条件导致大地震动’。毗舍离国王举行大布施时，大地七次震动，这是不合常规的、偶然发生的、超出八个原因之外的，因此不被算入八个原因之中。
“大王，譬如世间只计算三种云：雨云、雷云、暴雨云。如果除了这三种之外，还有其他的云下雨，这种云不被算入认可的云类之中，只会被算作不合常规的云。大王，也正是这样，毗舍离国王举行大布施时，大地七次震动，这是不合常规的、偶然发生的、超出八个原因之外的，因此不被算入八个原因之中。
“大王，或者譬如喜马拉雅山脉流出五条河流，大王，这五条河流中，只有十条河流被算作河流。即：恒河、亚穆纳河、阿吉拉瓦蒂河、萨拉布河、摩西河、印度河、萨拉斯瓦蒂河、维特拉瓦蒂河、维坦萨河、昌德拉巴嘎河，其余的河流不被算作河流。是什么原因？因为那些河流不是常年有水。大王，也正是这样，毗舍离国王举行大布施时，大地七次震动，这是不合常规的、偶然发生的、超出八个原因之外的，因此不被算入八个原因之中。
“大王，或者譬如国王有一百、两百、三百位大臣，其中只有六种人被算作大臣。即：将军、祭司、司库、粮仓管理员、掌伞者、掌扇者。只有这些人被算作大臣。是什么原因？因为他们与国王的职责相符，其余的人不被计算在内，都被算作大臣。大王，也正是这样，毗舍离国王举行大布施时，大地七次震动，这是不合常规的、偶然发生的、超出八个原因之外的，因此不被算入八个原因之中。


‘‘Suyyati nu kho, mahārāja, etarahi jinasāsane katādhikārānaṃ diṭṭhadhammasukhavedanīyakammaṃ, kitti ca yesaṃ abbhuggatā devamanussesū’’ti? ‘‘Āma, bhante, suyyati etarahi jinasāsane katādhikārānaṃ diṭṭhadhammasukhavedanīyakammaṃ, kitti ca yesaṃ abbhuggatā devamanussesu satta janāti’’. ‘‘Ke ca te, mahārājā’’ti? ‘‘Sumano ca, bhante, mālākāro, ekasāṭako ca brāhmaṇo, puṇṇo ca bhatako, mallikā ca devī, gopālamātā ca devī, suppiyā ca upāsikā, puṇṇā ca dāsīti ime satta diṭṭhadhammasukhavedanīyā sattā, kitti ca imesaṃ abbhuggatā devamanussesū’’ti.

‘‘Aparepi suyyanti nu kho atīte mānusakeneva sarīradehena tidasabhavanaṃ gatā’’ti? ‘‘Āma, bhante, suyyantī’’ti. ‘‘Ke ca te, mahārājā’’ti? ‘‘Guttilo ca gandhabbo, sādhīno ca rājā, nimi ca rājā, mandhātā ca rājāti ime caturo janā suyyanti, teneva mānusakena sarīradehena tidasabhavanaṃ gatā’’ti. ‘‘Sucirampi kataṃ suyyati sukatadukkaṭanti? Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, atīte vā addhāne vattamāne vā addhāne itthannāmassa dāne dīyamāne sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā mahāpathavī kampitā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Atthi me, mahārāja, āgamo adhigamo pariyatti savanaṃ sikkhābalaṃ sussūsā paripucchā ācariyupāsanaṃ, mayāpi na sutapubbaṃ ‘itthannāmassa dāne dīyamāne sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā mahāpathavī kampitā’ti ṭhapetvā vessantarassa rājavasabhassa dānavaraṃ . Bhagavato ca, mahārāja, kassapassa, bhagavato ca sakyamuninoti dvinnaṃ buddhānaṃ antare gaṇanapathaṃ vītivattā vassakoṭiyo atikkantā, tatthapi me savanaṃ natthi ‘itthannāmassa dāne dīyamāne sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā mahāpathavī kampitā’ti. Na, mahārāja, tāvatakena vīriyena tāvatakena parakkamena mahāpathavī kampati, guṇabhārabharitā, mahārāja, sabbasoceyyakiriyaguṇabhārabharitā dhāretuṃ na visahantī mahāpathavī calati kampati pavedhati.

‘‘Yathā, mahārāja, sakaṭassa atibhārabharitassa nābhiyo ca nemiyo ca phalanti akkho bhijjati, evameva kho, mahārāja, sabbasoceyyakiriyaguṇabhārabharitā mahāpathavī dhāretuṃ na visahantī calati kampati pavedhati.


“大王，现在佛陀教法中，听说过一些人做了功德，在今生就感受到快乐，他们的名声在天人中广为流传吗？” “是的，尊者，听说过，现在佛陀教法中，有七个人做了功德，在今生就感受到快乐，他们的名声在天人中广为流传。”“大王，他们是谁？”“尊者，他们是花环匠苏摩那、穿一件衣服的婆罗门、托钵化缘的比丘富楼那、女神末利夫人、牧牛女、女居士苏毗耶、女仆富楼那，这七位在今生就感受到快乐，他们的名声在天人中广为流传。”
“听说过其他人在过去以人类之身升到了忉利天吗？”“是的，尊者，听说过。”“大王，他们是谁？”“尊者，听说过调香师古提拉、国王萨提那、国王尼弥、曼达塔国王，这四个人以人类之身升到了忉利天。”“很久以前的事也听说过，善行和恶行吗？大王，你以前听说过，在过去、现在或未来，有人布施时，大地震动了一次、两次或三次吗？”“没有，尊者。”“大王，我博学多闻、精通经典、听闻佛法、学习、具有智慧、善于倾听、善于提问、侍奉老师，我也从未听说过‘有人布施时，大地震动了一次、两次或三次’，除了国王毗输安呾那殊胜的布施。大王，从迦叶佛到释迦牟尼佛之间，经过了无数个劫，我也从未听说过‘有人布施时，大地震动了一次、两次或三次’。大王，大地不是因为那样的力量，那样的努力而震动的，大王，大地是因为承载不了功德的重量，承载不了所有善行的功德的重量而震动、摇晃、颤栗。
“大王，譬如一辆装载过重的货车，车轴和轮辋会断裂，车轴会断裂，大王，也正是这样，大地承载不了所有善行的功德的重量，而震动、摇晃、颤栗。


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, gaganaṃ anilajalavegasañchāditaṃ ussannajalabhārabharitaṃ ativātena phuṭitattā nadati ravati gaḷagaḷāyati, evameva kho, mahārāja, mahāpathavī rañño vessantarassa dānabalavipulaussannabhārabharitā dhāretuṃ na visahantī calati kampati pavedhati. Na hi, mahārāja, rañño vessantarassa cittaṃ rāgavasena pavattati, na dosavasena pavattati, na mohavasena pavattati, na mānavasena pavattati, na diṭṭhivasena pavattati, na kilesavasena pavattati, na vitakkavasena pavattati, na arativasena pavattati, atha kho dānavasena bahulaṃ pavattati ‘kinti anāgatā yācakā mama santike āgaccheyyuṃ, āgatā ca yācakā yathākāmaṃ labhitvā attamanā bhaveyyu’nti satataṃ samitaṃ dānaṃ pati mānasaṃ ṭhapitaṃ hoti. Rañño, mahārāja, vessantarassa satataṃ samitaṃ dasasu ṭhānesu mānasaṃ ṭhapitaṃ hoti dame same khantiyaṃ saṃvare yame niyame akkodhe avihiṃsāyaṃ sacce soceyye. Rañño, mahārāja, vessantarassa kāmesanā pahīnā, bhavesanā paṭippassaddhā, brahmacariyesanāya yeva ussukkaṃ āpanno, rañño, mahārāja, vessantarassa attarakkhā [pararakkhāya (sī. pī.)] pahīnā, sabbasattarakkhāya ussukkaṃ āpanno ‘kinti ime sattā samaggā assu arogā sadhanā dīghāyukā’ti bahulaṃ yeva mānasaṃ pavattati. Dadamāno ca, mahārāja, vessantaro rājā taṃ dānaṃ na bhavasampattihetu deti, na dhanahetu deti, na paṭidānahetu deti, na upalāpanahetu deti, na āyuhetu deti, na vaṇṇahetu deti, na sukhahetu deti, na balahetu deti, na yasahetu deti, na puttahetu deti, na dhītuhetu deti, atha kho sabbaññutañāṇahetu sabbaññutañāṇaratanassa kāraṇā evarūpe atulavipulānuttare dānavare adāsi, sabbaññutaṃ patto ca imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘‘Jāliṃ kaṇhājinaṃ dhītaṃ, maddideviṃ patibbataṃ;

Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyā yeva kāraṇā’ti.


“大王，或者譬如天空被强风、暴雨侵袭，充满汹涌的雨水，因为强风的吹拂而轰鸣、咆哮、震颤，大王，也正是这样，大地承载不了国王毗输安呾那强大而浩瀚的布施的重量，而震动、摇晃、颤栗。大王，国王毗输安呾的心念，不是因为贪欲而生起，不是因为嗔恨而生起，不是因为愚痴而生起，不是因为我慢而生起，不是因为邪见而生起，不是因为烦恼而生起，不是因为散乱的思绪而生起，不是因为贪婪而生起，而是因为布施的念头大量生起，‘愿未来的乞求者来到我这里，愿来到我这里的乞求者都能如愿以偿，心满意足’，他时时刻刻都专注于布施，心念专注于布施。大王，国王毗输安呾的心念时时刻刻都专注于十种善行：布施、持戒、忍辱、精进、禅定、正见、正直、慈爱、不害、诚实。大王，国王毗输安呾断除了对感官的贪求，内心平静，渴望梵行，大王，国王毗输安呾舍弃了保护自己 [保护他人 (sī. pī.)]，渴望保护一切众生，‘愿这些众生都平安、健康、富有、长寿’，他的心念大量地专注于此。大王，毗输安呾国王布施，不是为了获得财富，不是为了财富，不是为了回报，不是为了奉承，不是为了长寿，不是为了美貌，不是为了快乐，不是为了力量，不是为了名声，不是为了儿子，不是为了女儿，而是为了获得一切智智，为了获得一切智智宝，才举行了如此殊胜、浩瀚、无与伦比的布施，获得一切智智后，他说了这首偈颂——
“‘舍弃象马、深色毛皮、女儿、贞洁的妻子，我丝毫不感到后悔，只为了菩提。’


‘‘Vessantaro, mahārāja, rājā akkodhena kodhaṃ jināti, asādhuṃ sādhunā jināti, kadariyaṃ dānena jināti, alikavādinaṃ saccena jināti, sabbaṃ akusalaṃ kusalena jināti. Tassa evaṃ dadamānassa dhammānugatassa dhammasīsakassa [dhammāsīsakassa (ka.)] dānanissandabalava [dānanissandabala (sī. pī.)] vīriyavipulavipphārena heṭṭhā mahāvātā sañcalanti saṇikaṃ saṇikaṃ sakiṃ sakiṃ ākulākulā vāyanti onamanti unnamanti vinamanti, chinnapattapādapā [sīnnappattapādapā (sī.)] papatanti, gumbaṃ gumbaṃ valāhakā gagane sandhāvanti, rajosañcitā vātā dāruṇā honti, gaganaṃ uppīḷitā vātā vāyanti, sahasā dhamadhamāyanti, mahābhīmo saddo niccharati, tesu vātesu kupitesu udakaṃ saṇikaṃ saṇikaṃ calati, udake calite khubbhanti macchakacchapā, yamakayamakā ūmiyo jāyanti, jalacarā sattā tasanti, jalavīci yuganaddho vattati, vīcinādo pavattati, ghorā bubbuḷā [pubbuḷā (ka.)] uṭṭhahanti, pheṇamālā bhavanti, uttarati mahāsamuddo, disāvidisaṃ dhāvati udakaṃ, uddhaṃsotapaṭisotamukhā sandanti saliladhārā, tasanti asurā garuḷā nāgā yakkhā, ubbijjanti ‘kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho, sāgaro viparivattatī’ti, gamanapathamesanti bhītacittā, khubhite luḷite jaladhāre pakampati mahāpathavī sanagā sasāgarā , parivattati sinerugiri kūṭaselasikharo vinamamāno hoti, vimanā honti ahinakulabiḷārakoṭṭhukasūkaramigapakkhino, rudanti yakkhā appesakkhā, hasanti yakkhā mahesakkhā kampamānāya mahāpathaviyā.

‘‘Yathā, mahārāja, mahati mahāpariyoge uddhanagate udakasampuṇṇe ākiṇṇataṇḍule heṭṭhato aggi jalamāno paṭhamaṃ tāva pariyogaṃ santāpeti, pariyogo santatto udakaṃ santāpeti, udakaṃ santattaṃ taṇḍulaṃ santāpeti, taṇḍulaṃ santattaṃ ummujjati nimujjati, bubbuḷakajātaṃ hoti, pheṇamālā uttarati; evameva kho, mahārāja, vessantaro rājā yaṃ loke duccajaṃ, taṃ caji, tassa taṃ duccajaṃ cajantassa dānassa sabhāvanissandena heṭṭhā mahāvātā dhāretuṃ na visahantā parikuppiṃsu [parikampiṃsu (ka.)], mahāvātesu parikupitesu [parikhubbhitesu (syā.)] udakaṃ kampi, udake kampite mahāpathavī kampi, iti tadā mahāvātā ca udakañca mahāpathavī cāti ime tayo ekamanā viya ahesuṃ mahādānanissandena vipulabalavīriyena natthediso, mahārāja, aññassa dānānubhāvo, yathā vessantarassa rañño mahādānānubhāvo. Yathā, mahārāja, mahiyā bahuvidhā maṇayo vijjanti. Seyyathīdaṃ, indanīlo mahānīlo jotiraso veḷuriyo ummāpuppho sirīsapuppho manoharo sūriyakanto candakanto vajiro khajjopanako phussarāgo lohitaṅgo masāragalloti, ete sabbe atikkamma cakkavattimaṇi aggamakkhāyati, cakkavattimaṇi, mahārāja, samantā yojanaṃ obhāseti. Evameva kho, mahārāja, yaṃ kiñci mahiyā dānaṃ vijjati api asadisadānaṃ paramaṃ, taṃ sabbaṃ atikkamma vessantarassa rañño mahādānaṃ aggamakkhāyati, vessantarassa, mahārāja, rañño mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā’’ti.


“大王，或者譬如天空被强风和暴雨侵袭，布满汹涌的雨水，由于强风的吹拂而轰鸣，咆哮，震颤，大王，也正是这样，大地承载不了国王毗输安呾强大浩瀚的布施的重量，而震动、摇晃、颤栗。大王，国王毗输安呾的心念，不是因为贪欲而生起，不是因为嗔恨而生起，不是因为愚痴而生起，不是因为我慢而生起，不是因为邪见而生起，不是因为烦恼而生起，不是因为散乱的思绪而生起，不是因为贪婪而生起，而是因为布施的念头大量生起：‘愿未来的乞求者来到我这里，愿来到我这里的乞求者都能如愿以偿，心满意足’，他时时刻刻都专注于布施，心念专注于布施。大王，国王毗输安呾的心念时时刻刻都专注于十种善行：布施、持戒、忍辱、精进、禅定/正见、正直、慈爱、不害、诚实。大王，国王毗输安呾断除了对感官的贪求，内心平静，渴望梵行，大王，国王毗输安呾舍弃了保护自己（保护他人），渴望保护一切众生：‘愿这些众生都平安、健康、富有、长寿’，他的心念大量地专注于此。大王，毗输安呾国王布施，不是为了获得财富的圆满，不是为了财富，不是为了回报，不是为了奉承，不是为了长寿，不是为了美貌，不是为了快乐，不是为了力量，不是为了名声，不是为了儿子，不是为了女儿，而是为了获得一切智智，为了获得一切智智宝，才举行了如此殊胜、浩瀚、无与伦比的布施，获得一切智智后，他说了这首偈颂——
“‘舍弃象马、黑色毛皮、女儿、贞洁的妻子，我丝毫不感到后悔，只为了菩提。’”
“大王，国王毗输安呾以不嗔恨降伏嗔恨，以善行降伏恶行，以布施降伏吝啬，以诚实降伏谎言，以一切善行降伏一切不善行。大王，他如此布施，随顺正法，遵循正法，他布施的力量强大，功德浩瀚无边，下方的强风阵阵吹起，一次又一次，反反复复地刮起，旋转，弯曲，扭转，树叶和树枝纷纷落下，成群的鸟儿在空中飞舞，狂风裹挟着尘土，变得猛烈，布满天空的风刮了起来，突然间，电闪雷鸣，发出巨大的声响，在这些狂风大作的时候，河水一次又一次地翻涌，河水翻涌，鱼鳖虾蟹四处逃窜，波涛汹涌，水中的生物惊恐万分，水流湍急，波浪滔天，发出巨大的轰鸣，可怕的气泡升腾而起，形成泡沫，大海汹涌澎湃，海水四处奔涌，上游、下游、河口的水流汇聚在一起，阿修罗、强大的龙王、夜叉惊恐万分，惶恐不安：‘这是怎么回事？大海为何如此翻腾？’他们恐惧万分，找不到逃生的路，在翻腾汹涌的水流中，连同山脉和海洋，大地都在震动，须弥山和山峰摇晃，弯曲，各种动物——猫、狗、豺狼、老虎、狮子、猪、鹿、鸟——惊恐万分，地位低的夜叉哭泣，地位高的夜叉在大地震动时大笑。
“大王，譬如在一个盛满水和米的、正在加热的大锅里，下面的火首先加热锅，锅热了，加热水，水热了，加热米，米热了，就会膨胀，上下翻滚，产生气泡，泛起泡沫；大王，也正是这样，毗输安呾国王舍弃了世间难以舍弃的东西，他舍弃这难以舍弃的东西，专注于布施，由于这布施的力量，下方的强风承载不住而狂暴地吹起，强风狂暴地吹起，河水震动，河水震动，大地震动，因此，当时强风、河水、大地这三者，在大布施的力量和浩瀚的功德的作用下，如同一个共同体，大王，没有其他人的布施的力量能比得上国王毗输安呾大布施的力量。大王，譬如大地上有各种各样的宝石。即：蓝宝石、青金石、红宝石、绿柱石、黄玉、托帕石、锆石、石榴石、日长石、月长石、金刚石、黄晶、紫水晶、红宝石、石榴石等等，所有这些宝石都比不上轮宝，大王，轮宝的光芒可以照亮周围一由旬。大王，也正是这样，世间的一切布施，即使是最殊胜的布施，都比不上国王毗输安呾的大布施，大王，国王毗输安呾举行大布施时，大地七次震动。”


‘‘Acchariyaṃ, bhante nāgasena, buddhānaṃ, abbhutaṃ, bhante nāgasena, buddhānaṃ, yaṃ tathāgato bodhisatto samāno asamo lokena evaṃkhanti evaṃcitto evaṃadhimutti evaṃadhippāyo, bodhisattānaṃ, bhante nāgasena, parakkamo dakkhāpito, pāramī ca jinānaṃ bhiyyo obhāsitā, cariyaṃ caratopi tāva tathāgatassa sadevake loke seṭṭhabhāvo anudassito. Sādhu, bhante nāgasena, thomitaṃ jinasāsanaṃ, jotitā jinapāramī, chinno titthiyānaṃ vādagaṇṭhi, bhinno parāpavādakumbho [gumbo tayā viddhaṃsito (syā.)], pañho gambhīro uttānīkato, gahanaṃ agahanaṃ kataṃ, sammā laddhaṃ jinaputtānaṃ nibbāhanaṃ [nibbāyanaṃ (ka.)], evametaṃ gaṇivarapavara tathā sampaṭicchāmā’’ti.

Pathavicalanapañho catuttho.

5. Sivirājacakkhudānapañho



“尊者那先，佛陀真是不可思议！尊者那先，佛陀真是希有！如来、正等正觉，世间无人能及，拥有如此的忍辱、如此的思想、如此的决心、如此的志向，尊者那先，菩萨的精进得到了展现，如来的波罗蜜更加光明，即使还在修行菩萨道，如来在世间最殊胜的地位也显露无疑。尊者那先，善哉！佛陀的教法得到了弘扬，如来的波罗蜜闪耀着光芒，外道的论点被驳倒，对方的邪说被打破（被您击破），深奥的问题得到了解答，深奥之处变得不再深奥，如来的弟子们获得了正确的理解，正法的传承得以延续，正法的传承得以延续， गणिvarapavara，我正是这样理解的。”
大地动问/4. 第四
5. Sivirājacakkhudānapañho 尸毘王施眼问/5.

5. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe evaṃ bhaṇatha ‘sivirājena yācakassa cakkhūni dinnāni, andhassa sato puna dibbacakkhūni uppannānī’ti, etampi vacanaṃ sakasaṭaṃ saniggahaṃ sadosaṃ ‘hetusamugghāte ahetusmiṃ avatthusmiṃ natthi dibbacakkhussa uppādo’ti sutte vuttaṃ, yadi, bhante nāgasena, sivirājena yācakassa cakkhūni dinnāni, tena hi ‘puna dibbacakkhūni uppannānī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā; yadi dibbacakkhūni uppannāni, tena hi ‘sivirājena yācakassa cakkhūni dinnānī’ti yaṃ vacanaṃ, tampi micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro veṭhatopi veṭhataro gahanatopi gahanataro, so tavānuppatto, tattha chandamabhijanehi nibbāhanāya paravādānaṃ niggahāyā’’ti.

‘‘Dinnāni , mahārāja, sivirājena yācakassa cakkhūni, tattha mā vimatiṃ uppādehi, puna dibbāni ca cakkhūni uppannāni, tatthāpi mā vimatiṃ janehī’’ti. ‘‘Api nu kho, bhante nāgasena, hetusamugghāte ahetusmiṃ avatthusmiṃ dibbacakkhu uppajjatī’’ti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, ettha kāraṇaṃ, yena kāraṇena hetusamugghāte ahetusmiṃ avatthusmiṃ dibbacakkhu uppajjati, iṅgha tāva kāraṇena maṃ saññāpehī’’ti?

‘‘Kiṃ pana, mahārāja, atthi loke saccaṃ nāma, yena saccavādino saccakiriyaṃ karontī’’ti? ‘‘Āma, bhante, atthi loke saccaṃ nāma, saccena, bhante nāgasena, saccavādino saccakiriyaṃ katvā devaṃ vassāpenti, aggiṃ nibbāpenti, visaṃ paṭihananti, aññampi vividhaṃ kattabbaṃ karontī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, yujjati sameti sivirājassa saccabalena dibbacakkhūni uppannānīti, saccabalena, mahārāja, avatthusmiṃ dibbacakkhu uppajjati, saccaṃ yeva tattha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāya.

‘‘Yathā, mahārāja, ye keci sattā saccamanugāyanti ‘mahāmegho pavassatū’ti, tesaṃ saha saccamanugītena mahāmegho pavassati, api nu kho, mahārāja, atthi ākāse vassahetu sannicito ‘yena hetunā mahāmegho pavassatī’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, saccaṃ yeva tattha hetu bhavati mahato meghassa pavassanāyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi tassa pakatihetu, saccaṃ yevettha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāyāti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, ye keci sattā saccamanugāyanti ‘jalitapajjalitamahāaggikkhandho paṭinivattatū’ti, tesaṃ saha saccamanugītena jalitapajjalitamahāaggikkhandho khaṇena paṭinivattati. Api nu kho, mahārāja, atthi tasmiṃ jalitapajjalite mahāaggikkhandhe hetu sannicito ‘yena hetunā jalitapajjalitamahāaggikkhandho khaṇena paṭinivattatī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, saccaṃ yeva tattha vatthu hoti tassa jalitapajjalitassa mahāaggikkhandhassa khaṇena paṭinivattanāyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi tassa pakatihetu, saccaṃ yevettha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāyāti.


5. “尊者那先，您这样说：‘尸毘王把眼睛布施给乞求者，这位盲人后来又获得了天眼’，这种说法自相矛盾，前后抵触，有诸多错误。经典中说：‘在没有因缘的情况下，天眼不会产生。’尊者那先，如果尸毘王把眼睛布施给乞求者，那么‘后来又获得了天眼’这种说法是错误的；如果他获得了天眼，那么‘尸毘王把眼睛布施给乞求者’这种说法也是错误的。这也是两难的问题，比绳结更纠结，比缠绕更复杂，比深奥更难懂，你无法回答。为了解释它，为了驳斥对方的观点，请您尽情发挥您的聪明才智。”
“大王，尸毘王确实把眼睛布施给了乞求者，对此不要产生疑惑，后来他也确实获得了天眼，对此也不要产生疑惑。”“尊者那先，在没有因缘的情况下，天眼会产生吗？”“不会，大王。”“那么，尊者，是什么原因导致在没有因缘的情况下产生了天眼，请您解释一下这个原因。”
“大王，世间存在真理，依靠真理，说真话的人可以实现他们的愿望吗？”“是的，尊者，世间存在真理，尊者那先，依靠真理，说真话的人可以降雨，熄灭火焰，化解毒药，以及做各种各样的事情。”“那么，大王，尸毘王依靠真理的力量获得了天眼是说得通的，大王，依靠真理的力量，在没有因缘的情况下也能产生天眼，真理本身就是产生天眼的因缘。
“大王，譬如有些人一心祈愿：‘下大雨吧’，随着他们一心祈愿，就会下大雨，大王，难道天空中存在确定的降雨的因缘，‘因为这个因缘，所以下大雨’吗？”“没有，尊者，真理本身就是大雨降临的因缘。”“大王，也正是这样，没有其他的自然因缘，真理本身就是产生天眼的因缘。
“大王，或者譬如有些人一心祈愿：‘熊熊燃烧的大火熄灭吧’，随着他们一心祈愿，熊熊燃烧的大火立刻就会熄灭。大王，难道那熊熊燃烧的大火中存在确定的因缘，‘因为这个因缘，熊熊燃烧的大火立刻就会熄灭’吗？”“没有，尊者，真理本身就是那熊熊燃烧的大火立刻熄灭的因缘。”“大王，也正是这样，没有其他的自然因缘，真理本身就是产生天眼的因缘。”


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, ye keci sattā saccamanugāyanti ‘visaṃ halāhalaṃ agadaṃ bhavatū’ti. Tesaṃ saha saccamanugītena visaṃ halāhalaṃ khaṇena agadaṃ bhavati, api nu kho, mahārāja, atthi tasmiṃ halāhalavise hetu sannicito ‘yena hetunā visaṃ halāhalaṃ khaṇena agadaṃ bhavatī’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, saccaṃ yeva tattha hetu bhavati visassa halāhalassa khaṇena paṭighātāyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, vinā pakatihetuṃ saccaṃ yevettha vatthu bhavati dibbacakkhussa uppādāyāti.

‘‘Catunnampi, mahārāja, ariyasaccānaṃ paṭivedhāya natthaññaṃ vatthu, saccaṃ vatthuṃ katvā cattāri ariyasaccāni paṭivijjhantīti. Atthi, mahārāja, cīnavisaye cīnarājā, so mahāsamudde kīḷitukāmo [baliṃ kātukāmo (sī. pī.)] catumāse catumāse saccakiriyaṃ katvā saha rathena antomahāsamudde yojanaṃ pavisati, tassa rathasīsassa purato purato mahāvārikkhandho paṭikkamati, nikkhantassa puna ottharati, api nu kho, mahārāja, so mahāsamuddo sadevamanussenapi lokena pakatikāyabalena sakkā paṭikkamāpetu’’nti? ‘‘Atiparittakepi, bhante, taḷāke udakaṃ na sakkā sadevamanussenapi lokena pakatikāyabalena paṭikkamāpetuṃ, kiṃ pana mahāsamudde udaka’’nti? ‘‘Imināpi, mahārāja, kāraṇena saccabalaṃ ñātabbaṃ ‘natthi taṃ ṭhānaṃ, yaṃ saccena na pattabba’nti.

‘‘Nagare, mahārāja, pāṭaliputte asoko dhammarājā sanegamajānapadaamaccabhaṭabalamahāmattehi parivuto gaṅgaṃ nadiṃ [gaṅgānadiṃ (sī.)] navasalilasampuṇṇaṃ samatitthikaṃ sambharitaṃ pañcayojanasatāyāmaṃ yojanaputhulaṃ sandamānaṃ disvā amacce evamāha ‘atthi koci, bhaṇe, samattho, yo imaṃ mahāgaṅgaṃ paṭisotaṃ sandāpetu’nti. Amaccā āhaṃsu ‘dukkaraṃ devā’ti.

‘‘Tasmiṃ yeva gaṅgākūle ṭhitā bandhumatī nāma gaṇikā assosi raññā kira evaṃ vuttaṃ ‘sakkā nu kho imaṃ mahāgaṅgaṃ paṭisotaṃ sandāpetu’nti, sā evamāha ‘ahañhi nagare pāṭaliputte gaṇikā rūpūpajīvinī antimajīvikā, mama tāva rājā saccakiriyaṃ passatū’ti. Atha sā saccakiriyaṃ akāsi, saha tassā saccakiriyāya khaṇena sā mahāgaṅgā gaḷagaḷāyantī paṭisotaṃ sandittha mahato janakāyassa passato.

‘‘Atha rājā gaṅgāya āvaṭṭaūmivegajanitaṃ halāhalasaddaṃ sutvā vimhito acchariyabbhutajāto amacce evamāha ‘kissāyaṃ, bhaṇe, mahāgaṅgā paṭisotaṃ sandatī’ti? ‘Bandhumatī, mahārāja, gaṇikā tava vacanaṃ sutvā saccakiriyaṃ akāsi, tassā saccakiriyāya mahāgaṅgā uddhaṃmukhā sandatī’ti.


5. “尊者那先，您这样说：‘尸毘王把眼睛布施给乞求者，这位盲人后来又获得了天眼’，这种说法自相矛盾，内容冲突，有很多错误。《经》中说：‘在没有因缘和合的情况下，天眼不会产生’。尊者那先，如果尸毘王把眼睛布施给了乞求者，那么“后来又获得了天眼”的说法是错误的；如果他获得了天眼，那么“尸毘王把眼睛布施给乞求者”的说法也是错误的。这又是一个两难的问题，比绳结更纠结，比缠绕更复杂，比深奥更难懂，您无法回答。为了解释它，为了驳斥对方的观点，请您尽情地展现您的智慧。”
“大王，尸毘王确实把眼睛布施给了乞求者，对此不要产生疑惑，后来他也确实获得了天眼，对此也不要产生疑惑。” “尊者那先，在没有因缘和合的情况下，天眼会产生吗？” “不会，大王。” “那么，尊者，是什么原因导致在没有因缘和合的情况下产生了天眼，请您用这个原因让我明白。”
“大王，世间存在真理，凭借真理，说真话的人可以实践真理吗？”“是的，尊者，世间存在真理。尊者那先，凭借真理，说真话的人可以通过实践真理降雨，熄灭火焰，化解毒药，以及做各种各样的事情。” “所以，大王，尸毘王凭借真理的力量获得了天眼是说得通的。大王，凭借真理的力量，在没有因缘和合的情况下也能产生天眼，真理本身就是产生天眼的因缘。
“大王，譬如有些人一心祈愿：‘下大雨吧！’，随着他们一心祈愿，就会下大雨，大王，难道天空中存在确定的降雨的因缘，‘因为这个因缘，所以下大雨’吗？”“没有，尊者，真理本身就是大雨降临的因缘。” “大王，也正是这样，没有其他的自然因缘，真理本身就是产生天眼的因缘。
“大王，或者譬如有些人一心祈愿：‘剧毒无比的毒药变成良药吧！’，随着他们一心祈愿，剧毒无比的毒药立刻就会变成良药，大王，难道那剧毒无比的毒药中存在确定的因缘，‘因为这个因缘，剧毒无比的毒药立刻就会变成良药’吗？”“没有，尊者，真理本身就是那剧毒无比的毒药立刻失效的因缘。”“大王，也正是这样，除了自然因缘之外，真理本身就是产生天眼的因缘。
“大王，证悟四圣谛，没有其他的因缘，只有依靠真理作为因缘，才能证悟四圣谛。大王，中国有个中国国王，他喜欢在大海里玩耍（喜欢在海里祭祀），他每四个月就实践一次真理，然后乘坐马车进入大海深处一由旬，在他马车的前方，大浪自动分开，他出来后，大浪又恢复原样，大王，难道凭借所有天人和人类的自然力量，能让大海分开吗？”“尊者，即使在一个很小的池塘里，凭借所有天人和人类的力量也不能让水分开，更何况是大海呢？”“大王，正因为如此，我们应该知道真理的力量，‘没有真理到不了的地方’。
“大王，在华氏城（巴特那），阿育王被众多大臣、士兵、官员簇拥着，看到恒河（恒河）水流湍急，汹涌澎湃，宽一由旬，长五百由旬，就对大臣们说：‘有人能使这条大河逆流吗？’大臣们回答说：‘这很难，大王’。
“这时，站在恒河岸边的妓女班度玛蒂听到了国王说：‘有人能使这条大河逆流吗？’，她就说：‘我是华氏城（巴特那）的妓女，靠美色谋生，过着最卑贱的生活，让国王看看我的实践真理吧’。于是她实践了真理，随着她实践真理，顷刻间，那条大河波涛汹涌，逆流而上，许多人都看到了。
“这时，国王听到恒河翻腾的巨响，感到惊讶和奇怪，就问大臣们：‘是谁使这条大河逆流的？’‘大王，妓女班度玛蒂听到您的话后，实践了真理，因为她实践了真理，大河才逆流而上。’”


‘‘Atha saṃviggahadayo rājā turitaturito sayaṃ gantvā taṃ gaṇikaṃ pucchi ‘saccaṃ kira, je , tayā saccakiriyāya ayaṃ gaṅgā paṭisotaṃ sandāpitā’ti? ‘Āma devā’ti. Rājā āha ‘kiṃ te tattha balaṃ atthi, ko vā te vacanaṃ ādiyati anummatto, kena tvaṃ balena imaṃ mahāgaṅgaṃ paṭisotaṃ sandāpesī’ti? Sā āha ‘saccabalenāhaṃ, mahārāja, imaṃ mahāgaṅgaṃ paṭisotaṃ sandāpesi’nti. Rājā āha ‘kiṃ te saccabalaṃ atthi coriyā dhuttiyā asatiyā chinnikāya pāpiyā bhinnasīlāya [pāpikāya bhinnasīmāya (sī.)] hiriatikkantikāya andhajanapalobhikāyā’ti. ‘Saccaṃ, mahārāja, tādisikā ahaṃ, tādisikāyapi me, mahārāja, saccakiriyā atthi, yāyāhaṃ icchamānā sadevakampi lokaṃ parivatteyya’nti. Rājā āha ‘katamā pana sā hoti saccakiriyā, iṅgha maṃ sāvehī’ti. ‘Yo me, mahārāja, dhanaṃ deti khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā añño vā koci, tesaṃ samakaṃ yeva upaṭṭhahāmi, ‘‘khattiyo’’ti viseso natthi, ‘‘suddo’’ti atimaññanā [atimaññamāno (ka.)] natthi, anunayappaṭighavippamuttā dhanassāmikaṃ paricarāmi, esā me deva saccakiriyā, yāyāhaṃ imaṃ mahāgaṅgaṃ paṭisotaṃ sandāpesi’nti.

‘‘Itipi, mahārāja, sacce ṭhitā na kiñci atthaṃ na vindanti. Dinnāni ca, mahārāja, sivirājena yācakassa cakkhūni , dibbacakkhūni ca uppannāni, tañca saccakiriyāya. Yaṃ pana sutte vuttaṃ ‘maṃsacakkhusmiṃ naṭṭhe ahetusmiṃ avatthusmiṃ natthi dibbacakkhussa uppādo’ti. Taṃ bhāvanāmayaṃ cakkhuṃ sandhāya vuttaṃ, evametaṃ, mahārāja, dhārehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho, suniddiṭṭho niggaho, sumadditā paravādā, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Sivirājacakkhudānapañho pañcamo.

6. Gabbhāvakkantipañho

6. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘tiṇṇaṃ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti [gabbhassāvakkanti (ma. ni. 

5. “于是，惊恐的国王立刻亲自前去询问那位**：‘**，真的是你通过实践真理使这条恒河逆流的吗？’‘是的，大王。’国王说：‘你有什么力量？谁接受你的命令？你凭什么力量使这条大河逆流？’她回答说：‘大王，我凭借真理的力量使这条大河逆流。’国王说：‘你这偷盗、欺骗、撒谎、邪恶、堕落、不守戒律、没有羞耻心、贪婪的盲人，你有什么真理的力量？’‘大王，我确实是那样的人，大王，即使是像我这样的人，也拥有真理的力量，如果我愿意，我甚至可以改变整个世界。’国王说：‘那是什么样的真理力量，请你告诉我。’‘大王，无论是谁给我钱财，无论是刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗，还是其他人，我都平等地对待他们，没有“刹帝利”的分别，没有“首陀罗”的歧视，我真诚地对待每一位施主，大王，这就是我的真理力量，我凭借它使这条大河逆流。’
“大王，即使是这样，依靠真理，他们也得不到任何好处。大王，尸毘王确实把眼睛布施给了乞求者，也确实获得了天眼，那是因为真理的力量。至于经典中所说的：‘在肉眼失去后，没有因缘和合的情况下，天眼不会产生’，那是指禅定修得的天眼，大王，请您这样理解。”“尊者那先，善哉！这个问题解释得很好，结论很明确，对方的观点被驳倒了，我正是这样理解的。”
尸毘王施眼问/5. 第五
6. 入胎问/6.
6. “尊者那先，佛陀说过：‘比丘们，入胎需要三个条件具备……

1.408)] hoti, idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti, imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti, asesavacanametaṃ, nissesavacanametaṃ, nippariyāyavacanametaṃ, arahassavacanametaṃ, sadevamanussānaṃ majjhe nisīditvā bhaṇitaṃ, ayañca dvinnaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti dissati, dukūlena tāpasena pārikāya tāpasiyā utunikāle dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhi parāmaṭṭhā, tassa tena nābhiparāmasanena sāmakumāro nibbatto. Mātaṅgenāpi isinā brāhmaṇakaññāya utunikāle dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhi parāmaṭṭhā, tassa tena nābhiparāmasanena maṇḍabyo nāma māṇavako nibbattoti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘tiṇṇaṃ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti. Tena hi sāmo ca kumāro maṇḍabyo ca māṇavako ubhopi te nābhiparāmasanena nibbattāti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi, bhante, tathāgatena bhaṇitaṃ ‘sāmo ca kumāro maṇḍabyo ca māṇavako nābhiparāmasanena nibbattā’’ti, tena hi ‘tiṇṇaṃ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti yaṃ vacanaṃ, tampi micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sugambhīro sunipuṇo visayo buddhimantānaṃ, so tavānuppatto, chinda vimatipathaṃ, dhārehi ñāṇavarappajjota’’nti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘tiṇṇaṃ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassa avakkanti hoti, idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti, evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti. Bhaṇitañca ‘sāmo ca kumāro maṇḍabyo ca māṇavako nābhiparāmasanena nibbattā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, yena kāraṇena pañho suvinicchito hoti, tena kāraṇena maṃ saññāpehī’’ti.

‘‘Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, saṃkicco ca kumāro isisiṅgo ca tāpaso thero ca kumārakassapo ‘iminā nāma te nibbattā’’ti? ‘‘Āma, bhante, suyyati, abbhuggatā tesaṃ jāti, dve migadhenuyo tāva utunikāle dvinnaṃ tāpasānaṃ passāvaṭṭhānaṃ āgantvā sasambhavaṃ passāvaṃ piviṃsu, tena passāvasambhavena saṃkicco ca kumāro isisiṅgo ca tāpaso nibbattā. Therassa udāyissa bhikkhunupassayaṃ upagatassa rattacittena bhikkhuniyā aṅgajātaṃ upanijjhāyantassa sambhavaṃ kāsāve mucci. Atha kho āyasmā udāyi taṃ bhikkhuniṃ etadavoca ‘gaccha bhagini, udakaṃ āhara antaravāsakaṃ dhovissāmī’ti. ‘Āharayya ahameva dhovissāmī’ti. Tato sā bhikkhunī utunisamaye taṃ sambhavaṃ ekadesaṃ mukhena aggahesi, ekadesaṃ aṅgajāte pakkhipi, tena thero kumārakassapo nibbattoti etaṃ jano āhā’’ti.


6. “尊者那先，佛陀说过：‘比丘们，入胎需要三个条件具备：父母交合、母亲处于排卵期、中有识投生。比丘们，具备这三个条件才能入胎。’这是佛陀在一切天人和众人之中所说的话，是完整无缺的、毫无保留的、明确的、不需秘密传授的。然而，我们却看到有两种情况只需要两个条件即可入胎：苦行仙人 Dukūla 在其妻子的排卵期，用右手拇指触摸她的肚脐，他的儿子 Sāma 就此出生；婆罗门 Isi 用右手拇指触摸妓女 Uttamā 的肚脐，他们的儿子 Maṇḍavya 就此出生。尊者那先，如果佛陀所说的‘入胎需要三个条件具备’是真的，那么 Sāma 和 Maṇḍavya 都是通过触摸肚脐而出生这种说法就是错误的。尊者，如果如来所说的‘Sāma 和 Maṇḍavya 都是通过触摸肚脐而出生’是真的，那么‘入胎需要三个条件具备’这种说法就是错误的。这又是一个两难的问题，非常深奥，是智者才能理解的微妙之处，您却无法回答，请您斩断疑惑的道路，用您智慧的明灯照亮我！”
“大王，佛陀确实说过：‘比丘们，入胎需要三个条件具备：父母交合、母亲处于排卵期、中有识投生。具备这三个条件才能入胎。’也确实说过‘Sāma 和 Maṇḍavya 都是通过触摸肚脐而出生’。尊者那先，请您以能使问题得到清晰解答的方式，为我解释。”
“大王，您以前听说过 Saṃkicca、IsiSiṅga、Kumārakassapa 长老是怎样出生的吗？”“是的，尊者，我听说过，他们的出生很奇特。在两位苦行妻子的排卵期，两头母鹿来到两位苦行仙人的住处，排出了带有胎儿的尿液，Saṃkicca 和 IsiSiṅga 就这样出生了。长老 Udāyin 去比丘尼的住处，夜里比丘尼在思考时，胎儿从她的下体流出，落在了袈裟上。于是长老 Udāyin 对比丘尼说：‘你去拿点水来，我要洗一下内衣。’‘我去拿，我来洗。’于是比丘尼在方便的时候，把一部分胎儿吞了下去，一部分抹在了下体，人们说长老 Kumārakassapa 就这样出生了。”


‘‘Api nu kho tvaṃ, mahārāja, saddahasi taṃ vacana’’nti? ‘‘Āma bhante, balavaṃ tattha mayaṃ kāraṇaṃ upalabhāma, yena mayaṃ kāraṇena saddahāma ‘iminā kāraṇena nibbattā’’ti. ‘‘Kiṃ panettha, mahārāja, kāraṇa’’nti? ‘‘Suparikammakate , bhante, kalale bījaṃ nipatitvā khippaṃ saṃviruhatī’’ti . ‘‘Āma mahārājā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhante, sā bhikkhunī utunī samānā saṇṭhite kalale ruhire pacchinnavege ṭhitāya dhātuyā taṃ sambhavaṃ gahetvā tasmiṃ kalale pakkhipi, tena tassā gabbho saṇṭhāsi, evaṃ tattha kāraṇaṃ paccema tesaṃ nibbattiyā’’ti. ‘‘Evametaṃ, mahārāja, tathā sampaṭicchāmi, yonippavesena gabbho sambhavatīti. Sampaṭicchasi pana, tvaṃ mahārāja, therassa kumārakassapassa gabbhāvakkamana’’nti? ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Sādhu, mahārāja, paccāgatosi mama visayaṃ, ekavidhenapi gabbhāvakkantiṃ kathayanto mamānubalaṃ bhavissasi, atha yā pana tā dve migadhenuyo passāvaṃ pivitvā gabbhaṃ paṭilabhiṃsu, tāsaṃ tvaṃ saddahasi gabbhassāvakkamana’’nti? ‘‘Āma, bhante, yaṃ kiñci bhuttaṃ pītaṃ khāyitaṃ lehitaṃ, sabbaṃ taṃ kalalaṃ osarati, ṭhānagataṃ vuḍḍhimāpajjati. Yathā, bhante nāgasena, yā kāci saritā nāma, sabbā tā mahāsamuddaṃ osaranti, ṭhānagatā vuḍḍhimāpajjanti. Evameva kho, bhante nāgasena, yaṃ kiñci bhuttaṃ pītaṃ khāyitaṃ lehitaṃ, sabbaṃ taṃ kalalaṃ osarati, ṭhānagataṃ vuḍḍhimāpajjati, tenāhaṃ kāraṇena saddahāmi mukhagatenapi gabbhassa avakkanti hotī’’ti. ‘‘Sādhu, mahārāja, gāḷhataraṃ upagatosi mama visayaṃ, mukhapānenapi dvayasannipāto bhavati. Saṃkiccassa ca, mahārāja, kumārassa isisiṅgassa ca tāpasassa therassa ca kumārakassapassa gabbhāvakkamanaṃ sampaṭicchasī’’ti? ‘‘Āma, bhante, sannipāto osaratī’’ti.

‘‘Sāmopi, mahārāja, kumāro maṇḍabyopi māṇavako tīsu sannipātesu antogadhā, ekarasā yeva purimena, tattha kāraṇaṃ vakkhāmi. Dukūlo ca, mahārāja, tāpaso pārikā ca tāpasī ubhopi te araññavāsā ahesuṃ pavivekādhimuttā uttamatthagavesakā, tapatejena yāva brahmalokaṃ santāpesuṃ . Tesaṃ tadā sakko devānamindo sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchati. So tesaṃ garukatamettatāya upadhārento addasa anāgatamaddhāne dvinnampi tesaṃ cakkhūnaṃ antaradhānaṃ, disvā te evamāha ‘ekaṃ me, bhonto, vacanaṃ karotha, sādhu ekaṃ puttaṃ janeyyātha, so tumhākaṃ upaṭṭhāko bhavissati ālambano cā’ti. ‘Alaṃ, kosiya, mā evaṃ bhaṇī’ti. Te tassa taṃ vacanaṃ na sampaṭicchiṃsu. Anukampako atthakāmo sakko devānamindo dutiyampi…pe… tatiyampi te evamāha ‘ekaṃ me, bhonto, vacanaṃ karotha, sādhu ekaṃ puttaṃ janeyyātha, so tumhākaṃ upaṭṭhāko bhavissati ālambano cā’ti. Tatiyampi te āhaṃsu ‘alaṃ, kosiya, mā tvaṃ kho amhe anatthe niyojehi, kadāyaṃ kāyo na bhijjissati, bhijjatu ayaṃ kāyo bhedanadhammo, bhijjantiyāpi dharaṇiyā patantepi selasikhare phalantepi ākāse patantepi candimasūriye neva mayaṃ lokadhammehi missayissāma, mā tvaṃ amhākaṃ sammukhabhāvaṃ upagaccha, upagatassa te eso vissāso, anatthacaro tvaṃ maññe’ti.


“大王，您相信这种说法吗？”“是的，尊者，我们找到了强有力的证据，使我们相信‘他们就是这样出生的’。”“大王，那是什么证据呢？”“尊者，在精心准备的土地上，种子落下去很快就会发芽。”“是的，大王。”“尊者，也正是这样，那位比丘尼正处于排卵期，在准备好的子宫里，经血与**混合，她吸收了那个胎儿，并把它放入了子宫，于是她就怀孕了，这就是他们出生的原因。”“大王，我正是这样理解的，胎儿是通过进入子宫而形成的。大王，您相信长老 Kumārakassapa 是这样入胎的吗？”“是的，尊者。”“善哉！大王，您同意我的观点了，即使只谈论一种入胎方式，您也会支持我的观点。那么，那两头母鹿喝了尿液后怀孕了，您相信她们是那样入胎的吗？”“是的，尊者，无论吃了什么、喝了什么、嚼了什么、舔了什么，都会进入子宫，在适当的位置生长发育。尊者那先，譬如所有的河流都流入大海，汇聚在一起，体积增大。尊者那先，也正是这样，无论吃了什么、喝了什么、嚼了什么、舔了什么，都会进入子宫，在适当的位置生长发育，因此，我相信胎儿也可以通过口腔进入子宫。”“善哉！大王，您更深入地理解了我的观点，通过口腔摄入也构成了两种条件的具备。大王，您相信 Saṃkicca、IsiSiṅga 和长老 Kumārakassapa 是这样入胎的吗？”“是的，尊者，这些条件是具备的。”
“大王，Sāma 和 Maṇḍavya 也具备了三种入胎的条件，只是与前面提到的有所不同，我会解释其中的原因。大王，苦行仙人 Dukūla 和他的妻子都住在森林里，他们追求解脱，渴望获得最高的成就，他们的修行之力甚至感动了梵天。当时，帝释天在傍晚时分来到他们那里。他出于对他们的极大慈悲，预见到了他们未来都会失明，看到后就对他们说：‘请你们答应我一个请求，最好生一个孩子，他会照顾你们，成为你们的依靠。’‘不用了，朋友，不要这样说。’他们没有答应他的请求。慈悲的、为他们着想的帝释天第二次……第三次对他们说：‘请你们答应我一个请求，最好生一个孩子，他会照顾你们，成为你们的依靠。’他们第三次回答说：‘不用了，朋友，不要让我们做无益的事情，什么时候这个身体不会坏掉呢？让这个注定要坏掉的身体坏掉吧！即使大地裂开，山峰崩塌，天空破碎，日月坠落，我们也不会被世间的法则所迷惑，不要出现在我们面前，你出现在我们面前，我们就会相信你，我认为你不安好心。’”


Tato sakko devānamindo tesaṃ manaṃ alabhamāno garukato pañjaliko puna yāci ‘yadi me vacanaṃ na ussahatha kātuṃ, yadā tāpasī utunī hoti pupphavatī, tadā tvaṃ, bhante, dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhiṃ parāmaseyyāsi, tena sā gabbhaṃ lacchati, sannipāto yevesa gabbhāvakkantiyā’ti. ‘Sakkomahaṃ, kosiya, taṃ vacanaṃ kātuṃ, na tāvatakena amhākaṃ tapo bhijjati, hotū’ti sampaṭicchiṃsu. Tāya ca pana velāya devabhavane atthi devaputto ussannakusalamūlo khīṇāyuko āyukkhayappatto yadicchakaṃ samattho okkamituṃ api cakkavattikulepi. Atha sakko devānamindo taṃ devaputtaṃ upasaṅkamitvā evamāha ‘ehi kho, mārisa, supabhāto te divaso, atthasiddhi upagatā, yamahaṃ te upaṭṭhānamāgamiṃ, ramaṇīye te okāse vāso bhavissati, patirūpe kule paṭisandhi bhavissati, sundarehi mātāpitūhi vaḍḍhetabbo, ehi me vacanaṃ karohī’ti yāci. Dutiyampi…pe… tatiyampi yāci sirasi pañjalikato.

Tato so devaputto evamāha ‘katamaṃ taṃ, mārisa, kulaṃ, yaṃ tvaṃ abhikkhaṇaṃ kittayasi punappuna’nti. ‘Dukūlo ca tāpaso pārikā ca tāpasī’ti. So tassa vacanaṃ sutvā tuṭṭho sampaṭicchi ‘sādhu, mārisa, yo tava chando, so hotu, ākaṅkhamāno ahaṃ, mārisa, patthite kule uppajjeyyaṃ, kimhi kule uppajjāmi aṇḍaje vā jalābuje vā saṃsedaje vā opapātike vā’ti? ‘Jalābujāya, mārisa, yoniyā uppajjāhī’ti. Atha sakko devānamindo uppattidivasaṃ vigaṇetvā dukūlassa tāpasassa ārocesi ‘asukasmiṃ nāma divase tāpasī utunī bhavissati pupphavatī, tadā tvaṃ, bhante, dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena nābhiṃ parāmaseyyāsī’ti. Tasmiṃ, mahārāja, divase tāpasī ca utunī pupphavatī ahosi, devaputto ca tatthūpago paccupaṭṭhito ahosi, tāpaso ca dakkhiṇena hatthaṅguṭṭhena tāpasiyā nābhiṃ parāmasi, iti te tayo sannipātā ahesuṃ, nābhiparāmasanena tāpasiyā rāgo udapādi, so panassā rāgo nābhiparāmasanaṃ paṭicca mā tvaṃ sannipātaṃ ajjhācārameva maññi, ūhasanampi [hasanampi (ka.)] sannipāto, ullapanampi sannipāto, upanijjhāyanampi sannipāto, pubbabhāgabhāvato rāgassa uppādāya āmasanena sannipāto jāyati, sannipātā okkamanaṃ hotīti.

‘‘Anajjhācārepi, mahārāja, parāmasanena gabbhāvakkanti hoti. Yathā, mahārāja, aggi jalamāno aparāmasanopi upagatassa sītaṃ byapahanti, evameva kho, mahārāja, anajjhācārepi parāmasanena gabbhāvakkanti hoti.

‘‘Catunnaṃ, mahārāja, vasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti kammavasena yonivasena kulavasena āyācanavasena, api ca sabbepete sattā kammasambhavā kammasamuṭṭhānā .


6. “于是，帝释天无法改变他们的想法，恭敬地合掌再次请求：‘如果你们不愿意答应我的请求，当你的妻子处于排卵期时，尊者，请你用右手拇指触摸她的肚脐，这样她就会怀孕，这就算是具备了入胎的条件。’‘朋友，我答应你，这样做不会破坏我们的修行，就这样吧。’他们同意了。那时，忉利天有个天人，福德根基已经耗尽，寿命将尽，他可以随心所欲地投生，即使是转轮圣王家族也可以。于是，帝释天去见那位天人，对他说：‘朋友，你的日子到了，福报已经用尽，我很同情你，你将在一个美好的地方投生，在一个合适的家庭转世，由美丽的父母养育，请你答应我的请求。’他第二次……第三次合掌请求。
于是，那位天人说：‘朋友，你反复称赞的是哪个家庭？’‘是苦行仙人 Dukūla 和他的妻子。’他听了这话很高兴，就同意了：‘好的，朋友，就如你所愿。朋友，我渴望投生到我想要的家庭，我会以哪种方式出生呢？卵生、胎生、湿生还是化生？’‘朋友，你将以胎生的方式出生。’于是，帝释天计算了出生日期，并告诉苦行仙人 Dukūla：‘在某一天，你的妻子将处于排卵期，尊者，那时请你用右手拇指触摸她的肚脐。’大王，在那一天，他的妻子果然处于排卵期，那位天人也已经投生到那里，苦行仙人用右手拇指触摸了他妻子的肚脐，这样就具备了三个条件。触摸肚脐使他的妻子产生了性欲，她的性欲是因为触摸肚脐而产生的，不要认为只有交合才算是具备条件，意念也是条件，触摸也是条件，思考也是条件，因为之前产生的性欲，通过触摸，条件就具备了，入胎就发生了。
“大王，即使没有交合，通过触摸也能入胎。大王，譬如燃烧的火焰即使没有接触，也能驱散寒冷，大王，也正是这样，即使没有交合，通过触摸也能入胎。
“大王，众生以四种方式入胎：业力、子宫、家族、祈求，而且所有这些众生都是由业力产生的，由业力决定的。”


‘‘Kathaṃ, mahārāja, kammavasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti? Ussannakusalamūlā, mahārāja, sattā yadicchakaṃ uppajjanti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā devesu vā aṇḍajāya vā yoniyā jalābujāya vā yoniyā saṃsedajāya vā yoniyā opapātikāya vā yoniyā. Yathā, mahārāja, puriso aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño pahūtañātipakkho dāsiṃ vā dāsaṃ vā khettaṃ vā vatthuṃ vā gāmaṃ vā nigamaṃ vā janapadaṃ vā yaṃ kiñci manasā abhipatthitaṃ, yadicchakaṃ dviguṇatiguṇampi dhanaṃ datvā kiṇāti, evameva kho, mahārāja, ussannakusalamūlā sattā yadicchakaṃ uppajjanti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā devesu vā aṇḍajāya vā yoniyā jalābujāya vā yoniyā saṃsedajaya vā yoniyā opapātikāya vā yoniyā. Evaṃ kammavasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti.

‘‘Kathaṃ yonivasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti? Kukkuṭānaṃ, mahārāja, vātena gabbhāvakkanti hoti. Balākānaṃ meghasaddena gabbhāvakkanti hoti. Sabbepi devā agabbhaseyyakā sattā yeva, tesaṃ nānāvaṇṇena gabbhāvakkanti hoti. Yathā, mahārāja, manussā nānāvaṇṇena mahiyā caranti, keci purato paṭicchādenti, keci pacchato paṭicchādenti, keci naggā honti, keci bhaṇḍū honti setapaṭadharā, keci moḷibaddhā honti, keci bhaṇḍū kāsāvavasanā honti, keci kāsāvavasanā moḷibaddhā honti, keci jaṭino vākacīradharā [vākacīrā (ka.)] honti, keci cammavasanā honti, keci rasmiyo nivāsenti, sabbepete manussā nānāvaṇṇena mahiyā caranti, evameva kho, mahārāja, sattā yeva te sabbe, tesaṃ nānāvaṇṇena gabbhāvakkanti hoti. Evaṃ yonivasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti.

‘‘Kathaṃ kulavasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti? Kulaṃ nāma, mahārāja, cattāri kulāni aṇḍajaṃ jalābujaṃ saṃsedajaṃ opapātikaṃ. Yadi tattha gandhabbo yato kutoci āgantvā aṇḍaje kule uppajjati, so tattha aṇḍajo hoti…pe… jalābuje kule…pe… saṃsedaje kule…pe… opapātike kule uppajjati, so tattha opapātiko hoti. Tesu tesu kulesu tādisā yeva sattā sambhavanti. Yathā, mahārāja, himavati nerupabbataṃ ye keci migapakkhino upenti, sabbe te sakavaṇṇaṃ vijahitvā suvaṇṇavaṇṇā honti, evameva kho, mahārāja, yo koci gandhabbo yato kutoci āgantvā aṇḍajaṃ yoniṃ upagantvā sabhāvavaṇṇaṃ vijahitvā aṇḍajo hoti…pe… jalābujaṃ…pe… saṃsedajaṃ…pe… opapātikaṃ yoniṃ upagantvā sabhāvavaṇṇaṃ vijahitvā opapātiko hoti, evaṃ kulavasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti.

‘‘Kathaṃ āyācanavasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti? Idha, mahārāja, kulaṃ hoti aputtakaṃ bahusāpateyyaṃ saddhaṃ pasannaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ tapanissitaṃ, devaputto ca ussannakusalamūlo cavanadhammo hoti. Atha sakko devānamindo tassa kulassa anukampāya taṃ devaputtaṃ āyācati ‘paṇidhehi, mārisa, asukassa kulassa mahesiyā kucchi’nti. So tassa āyācanahetu taṃ kulaṃ paṇidheti. Yathā, mahārāja, manussā puññakāmā samaṇaṃ manobhāvanīyaṃ āyācitvā gehaṃ upanenti, ayaṃ upagantvā sabbassa kulassa sukhāvaho bhavissatīti. Evameva kho, mahārāja, sakko devānamindo taṃ devaputtaṃ āyācitvā taṃ kulaṃ upaneti. Evaṃ āyācanavasena sattānaṃ gabbhāvakkanti hoti.


6. “大王，众生如何通过业力入胎？大王，福德根基耗尽的众生，可以随心所欲地投生到刹帝利望族、婆罗门望族、富豪望族或天界，可以卵生、胎生、湿生或化生。大王，譬如一个富有的人，拥有大量的金银财宝、物资和仆从，家产丰厚，亲戚众多，他想要奴婢、田地、房屋、村庄、城镇、地区，或者其他任何他想要的东西，只要付出双倍三倍的价钱，就能买到。大王，也正是这样，福德根基耗尽的众生，可以随心所欲地投生到刹帝利望族、婆罗门望族、富豪望族或天界，可以卵生、胎生、湿生或化生。这样，众生就通过业力入胎了。
“众生如何通过子宫入胎？大王，鸡的胎儿是由于风而产生的。鱼的胎儿是由于雷声而产生的。所有的天人都是无胎生的，他们的入胎方式多种多样。大王，譬如人们以各种各样的方式行走在地上：有些人用前面遮盖身体，有些人用后面遮盖身体，有些人赤身裸体，有些人穿着白色的衣服，有些人剃光头，有些人穿着袈裟，有些人剃光头又穿着袈裟，有些人留着长发，披着树皮衣，有些人穿着皮衣，有些人发出光芒，所有这些人以各种各样的方式行走在地上。大王，也正是这样，所有的天人都是无胎生的，他们的入胎方式多种多样。这样，众生就通过子宫入胎了。
“众生如何通过家族入胎？大王，家族有四种：卵生、胎生、湿生、化生。如果中有识从任何地方来到卵生家族投生，他就是卵生的……胎生家族……湿生家族……化生家族投生，他就是化生的。在这些家族中，出生的众生都与家族的种类相同。大王，譬如所有飞到雪山（喜马拉雅山）的鸟类，都会舍弃原来的颜色，变成金色的。大王，也正是这样，任何中有识从任何地方来到卵生子宫投生，都会舍弃原来的状态，变成卵生的……胎生……湿生……化生子宫投生，都会舍弃原来的状态，变成化生的。这样，众生就通过家族入胎了。
“众生如何通过祈求入胎？大王，这里有一个没有孩子的家庭，财产丰厚，虔诚善良，品德高尚，乐善好施，精进修行。这时，有个福德根基耗尽的天人即将死亡。于是，帝释天为了帮助这个家庭，就请求那位天人：‘朋友，请你投生到那个家庭的妻子腹中。’他因为帝释天的请求，就投生到了那个家庭。大王，譬如人们想要做功德，就邀请一位有德行的沙门到家里来，认为他的到来会给全家带来幸福。大王，也正是这样，帝释天请求那位天人投生到那个家庭。这样，众生就通过祈求入胎了。”


‘‘Sāmo, mahārāja, kumāro sakkena devānamindena āyācito pārikāya tāpasiyā kucchiṃ okkanto. Sāmo, mahārāja, kumāro katapuñño, mātāpitaro sīlavanto kalyāṇadhammā, āyācako sakko, tiṇṇaṃ cetopaṇidhiyā sāmo kumāro nibbatto. Idha, mahārāja, nayakusalo puriso sukaṭṭhe anūpakhette bījaṃ ropeyya, api nu tassa bījassa antarāyaṃ vivajjentassa vuḍḍhiyā koci antarāyo bhaveyyā’’ti ? ‘‘Na hi, bhante, nirupaghātaṃ bījaṃ khippaṃ saṃviruheyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, sāmo kumāro mutto uppannantarāyehi tiṇṇaṃ cetopaṇidhiyā nibbatto.

‘‘Api nu kho, mahārāja, sutapubbaṃ tayā isīnaṃ manopadosena iddho phīto mahājanapado sajano samucchinno’’ti? ‘‘Āma, bhante, suyyati. Mahiyā daṇḍakāraññaṃ [daṇḍakīraññaṃ (ma. ni. 2.65)] majjhāraññaṃ kāliṅgāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ, sabbaṃ taṃ araññaṃ araññabhūtaṃ, sabbepete janapadā isīnaṃ manopadosena khayaṃ gatā’’ti. ‘‘Yadi , mahārāja, tesaṃ manopadosena susamiddhā janapadā ucchijjanti, api nu kho tesaṃ manopasādena kiñci nibbatteyyā’’ti? ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, sāmo kumāro tiṇṇaṃ balavantānaṃ cetopasādena nibbatto isinimmito devanimmito puññanimmitoti. Evametaṃ, mahārāja, dhārehi.

‘‘Tayome, mahārāja, devaputtā sakkena devānamindena āyācitā kulaṃ uppannā. Katame tayo? Sāmo kumāro mahāpanādo kusarājā, tayopete bodhisattā’’ti. ‘‘Suniddiṭṭhā, bhante nāgasena, gabbhāvakkanti, sukathitaṃ kāraṇaṃ, andhakāro āloko kato, jaṭā vijaṭitā, nicchuddhā paravādā, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Gabbhāvakkantipañho chaṭṭho.

7. Saddhammantaradhānapañho

7. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni [vassasahassāni (sī.) passa a. ni. 8.51] saddhammo ṭhassatī’ti. Puna ca parinibbānasamaye subhaddena paribbājakena pañhaṃ puṭṭhena bhagavatā bhaṇitaṃ ‘ime ca, subhadda [dī. ni. 

6. “大王，Sāma 王子是应帝释天的请求，投生到苦行女 Pārikā 腹中的。大王，Sāma 王子是积德行善之人，父母也是品德高尚的善人，祈求者是帝释天，Sāma 王子是由于这三者的意愿而降生的。大王，譬如一位精通农耕的人，将种子播种在肥沃的、经过精心耕作的土地上，如果种子没有受到损害，难道它的生长还会受到阻碍吗？”“不会，尊者，没有受到损害的种子会很快发芽。”“大王，也正是这样，Sāma 王子没有遇到任何障碍，是由于三者的意愿而降生的。
“大王，您以前听说过，由于仙人震怒，使得繁荣昌盛的大国遭到毁灭吗？”“是的，尊者，我听说过。大地上有 Dandaka 森林（丹达卡兰亚森林）、Majjhārañña 森林、Kāliṅga 森林、Mātaṅga 森林，所有这些森林都变成了荒野，所有这些国家都因为仙人的震怒而毁灭了。”“大王，如果因为他们的震怒，繁荣的国家都会毁灭，那么，难道因为他们的祝福就不会有任何事物产生吗？”“是的，尊者。”“因此，大王，Sāma 王子是由于三位强者的祝福而降生的：仙人祝福的，天神祝福的，功德祝福的。大王，请您这样理解。
“大王，有三位天人是应帝释天的请求投生到人间的。是哪三位呢？Sāma 王子、Mahāpanāda 和 Kusa 国王，这三位都是菩萨。”“尊者那先，您对入胎的解释很清晰，论证也很充分，您驱散了黑暗，带来了光明，解决了难题，驳倒了对方的观点，我正是这样理解的。”
入胎问/6. 第六
7. 正法隐没问/7.
7. “尊者那先，佛陀说过：‘阿难，正法将会住世五百年（五千年）。’在佛陀涅槃时，游方者 Subhadda 问佛陀：‘尊者，在佛陀涅槃后……

2.214 passitabbaṃ], bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’ti, asesavacanametaṃ, nissesavacanametaṃ, nippariyāyavacanametaṃ. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena bhaṇitaṃ ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti, tena hi ‘asuñño loko arahantehi assā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘asuñño loko arahantehi assā’ti, tena hi ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gahanatopi gahanataro balavatopi balavataro gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro, so tavānuppatto, tattha te ñāṇabalavipphāraṃ dassehi makaro viya sāgarabbhantaragato’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti. Parinibbānasamaye ca subhaddassa paribbājakassa bhaṇitaṃ ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’ti. Tañca pana, mahārāja, bhagavato vacanaṃ nānatthañceva hoti nānābyañjanañca, ayaṃ sāsanaparicchedo, ayaṃ paṭipatti paridīpanāti dūraṃ vivajjitā te ubho aññamaññaṃ. Yathā, mahārāja, nabhaṃ pathavito dūraṃ vivajjitaṃ , nirayaṃ saggato dūraṃ vivajjitaṃ, kusalaṃ akusalato dūraṃ vivajjitaṃ, sukhaṃ dukkhato dūraṃ vivajjitaṃ. Evameva kho, mahārāja, te ubho aññamaññaṃ dūraṃ vivajjitā.

‘‘Api ca, mahārāja, mā te pucchā moghā assa [assu (sī. syā.)], rasato te saṃsanditvā kathayissāmi ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti yaṃ bhagavā āha, taṃ khayaṃ paridīpayanto sesakaṃ paricchindi, vassasahassaṃ, ānanda, saddhammo tiṭṭheyya, sace bhikkhuniyo na pabbājeyyuṃ. Pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatīti. Api nu kho, mahārāja, bhagavā evaṃ vadanto saddhammassa antaradhānaṃ vā vadeti abhisamayaṃ vā paṭikkosatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Naṭṭhaṃ, mahārāja, parikittayanto sesakaṃ paridīpayanto paricchindi. Yathā, mahārāja, puriso naṭṭhāyiko sabbasesakaṃ gahetvā janassa paridīpeyya ‘ettakaṃ me bhaṇḍaṃ naṭṭhaṃ, idaṃ sesaka’nti . Evameva kho, mahārāja, bhagavā naṭṭhaṃ paridīpayanto sesakaṃ devamanussānaṃ kathesi ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti. Yaṃ pana, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassatī’ti, sāsanaparicchedo eso.

‘‘Yaṃ pana parinibbānasamaye subhaddassa paribbājakassa samaṇe parikittayanto āha ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’ti, paṭipattiparidīpanā esā, tvaṃ pana taṃ paricchedañca paridīpanañca ekarasaṃ karosi. Yadi pana te chando, ekarasaṃ katvā kathayissāmi, sādhukaṃ suṇohi manasikarohi avikkhittamānaso [avicalamānaso (sī.) avimānaso (pī. ka.)].


7. “尊者那先，佛陀说过：‘阿难，正法将会住世五百年（五千年）。’在佛陀涅槃时，对游方者Subhadda说：‘Subhadda，如果这些比丘们如法修行，世间就不会缺少阿罗汉。’这是佛陀完整无缺的、毫无保留的、明确的教导。尊者那先，如果如来所说的‘阿难，正法将会住世五百年’是真的，那么‘世间就不会缺少阿罗汉’这种说法就是错误的。如果如来所说的‘世间就不会缺少阿罗汉’是真的，那么‘阿难，正法将会住世五百年’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，比深渊更深，比强者更强，比绳结更难解开，您却无法回答，请您展现您智慧的力量，像巨鲸在大海中畅游一样。”
“大王，佛陀确实说过：‘阿难，正法将会住世五百年。’在涅槃时，也确实对游方者Subhadda说过：‘Subhadda，如果这些比丘们如法修行，世间就不会缺少阿罗汉。’大王，佛陀的教导含义丰富，表达方式也多种多样。这是对教法的限定，这是对修行的阐释，两者之间相差甚远。大王，譬如天空与大地相距甚远，地狱与天堂相距甚远，善与恶相距甚远，快乐与痛苦相距甚远。大王，也正是这样，两者之间相差甚远。
“大王，请不要让您的问题落空，我会结合实际情况为您解答。佛陀所说的‘阿难，正法将会住世五百年’，这是在阐释正法的消亡，限定了剩余的时间。阿难，如果比丘尼不出家，正法将会住世一千年。阿难，正法将会住世五百年。大王，佛陀这样说是预示着正法的隐没，还是在鼓励修行呢？”“不是，尊者。”“大王，佛陀在阐释失去的部分，限定了剩余的部分。大王，譬如一个人丢失了财物，他会清点所有剩余的财物，并告诉人们：‘我丢失了这么多财物，这是剩下的。’大王，也正是这样，佛陀在阐释失去的部分，将剩余的部分告诉天人和大众：‘阿难，正法将会住世五百年。’大王，佛陀所说的‘阿难，正法将会住世五百年’，这是对教法的限定。
“在涅槃时，对游方者Subhadda所说的‘Subhadda，如果这些比丘们如法修行，世间就不会缺少阿罗汉’，这是对修行的阐释，而您却把限定和阐释混为一谈。如果您愿意，我可以将两者结合起来解释，请您仔细聆听，认真思考，不要分心。”


‘‘Idha, mahārāja, taḷāko bhaveyya navasalilasampuṇṇo sammukhamuttariyamāno paricchinno parivaṭumakato, apariyādiṇṇe yeva tasmiṃ taḷāke udakūpari mahāmegho aparāparaṃ anuppabandho abhivasseyya, api nu kho, mahārāja, tasmiṃ taḷāke udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyyā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇena mahārājā’’ti? ‘‘Meghassa, bhante, anuppabandhatāyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, jinasāsanavarasaddhammataḷāko ācārasīlaguṇavattapaṭipattivimalanavasalilasampuṇṇo uttariyamāno bhavaggamabhibhavitvā ṭhito. Yadi tattha buddhaputtā ācārasīlaguṇavattapaṭipattimeghavassaṃ aparāparaṃ anuppabandhāpeyyuṃ abhivassāpeyyuṃ. Evamidaṃ jinasāsanavarasaddhammataḷāko ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya, arahantehi loko asuñño bhaveyya, imamatthaṃ bhagavatā sandhāya bhāsitaṃ ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’ti.

‘‘Idha pana, mahārāja, mahati mahāaggikkhandhe jalamāne aparāparaṃ sukkhatiṇakaṭṭhagomayāni upasaṃhareyyuṃ, api nu kho so, mahārāja, aggikkhandho nibbāyeyyā’’ti ? ‘‘Na hi, bhante, bhiyyo bhiyyo so aggikkhandho jaleyya, bhiyyo bhiyyo pabhāseyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, dasasahassiyā [dasasahassimhi (bahūsu)] lokadhātuyā jinasāsanavarampi ācārasīlaguṇavattapaṭipattiyā jalati pabhāsati. Yadi pana, mahārāja, taduttariṃ buddhaputtā pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā satatamappamattā padaheyyuṃ, tīsu sikkhāsu chandajātā sikkheyyuṃ, cārittañca sīlaṃ samattaṃ paripūreyyuṃ, evamidaṃ jinasāsanavaraṃ bhiyyo bhiyyo ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya, asuñño loko arahantehi assāti imamatthaṃ bhagavatā sandhāya bhāsitaṃ ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’ti.

‘‘Idha pana, mahārāja, siniddhasamasumajjitasappabhāsavimalādāsaṃ [sappabhaṃ suvimalādāsaṃ (sī.)] saṇhasukhumagerukacuṇṇena aparāparaṃ majjeyyuṃ, api nu kho, mahārāja, tasmiṃ ādāse malakaddamarajojallaṃ jāyeyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, aññadatthu vimalataraṃ yeva bhaveyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, jinasāsanavaraṃ pakatinimmalaṃ byapagatakilesamalarajojallaṃ, yadi taṃ buddhaputtā ācārasīlaguṇavattapaṭipattisallekhadhutaguṇena jinasāsanavaraṃ sallakkheyyuṃ [sallikkheyyuṃ (sī. pī.)], evamidaṃ jinasāsanavaraṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya, asuñño ca loko arahantehi assāti imamatthaṃ bhagavatā sandhāya bhāsitaṃ ‘ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’ti. Paṭipattimūlakaṃ, mahārāja, satthusāsanaṃ paṭipattikāraṇaṃ paṭipattiyā anantarahitāya tiṭṭhatī’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, ‘saddhammantaradhāna’nti yaṃ vadesi, katamaṃ taṃ saddhammantaradhāna’’nti? ‘‘Tīṇimāni, mahārāja, sāsanantaradhānāni. Katamāni tīṇi? Adhigamantaradhānaṃ paṭipattantaradhānaṃ liṅgantaradhānaṃ , adhigame, mahārāja, antarahite suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo na hoti, paṭipattiyā antarahitāya sikkhāpadapaññatti antaradhāyati, liṅgaṃyeva tiṭṭhati, liṅge antarahite paveṇupacchedo hoti, imāni kho, mahārāja, tīṇi antaradhānānī’’ti.


7. “大王，这里有一个池塘，充满了新鲜的池水，水满溢出，池塘四周有堤坝环绕。大王，如果在这个池塘里，天空中不断地下着大雨，那么，这个池塘里的水会减少或枯竭吗？”“不会，尊者。”“大王，为什么呢？”“尊者，因为雨水不断。”“大王，也正是这样，佛陀教导的正法之池充满了戒定慧三学和修行功德的清净之水，水满溢出，战胜了一切痛苦。如果佛陀的弟子们不断地实行戒定慧三学和修行，就像不断地下雨一样，那么，佛陀教导的正法之池将会长久地存在，世间就不会缺少阿罗汉。佛陀所说的‘Subhadda，如果这些比丘们如法修行，世间就不会缺少阿罗汉’，就是这个意思。
“大王，这里有一堆熊熊燃烧的大火，如果不断地添加干草、木柴和牛粪，那么，大王，这堆火会熄灭吗？”“不会，尊者，这堆火会越烧越旺，越烧越亮。”“大王，也正是这样，佛陀的教导在十方世界中，也因戒定慧三学和修行而燃烧发光。大王，如果此后佛陀的弟子们具备五种精进支，时刻精进不懈，乐于修习三学，圆满地完成戒律和德行，那么，佛陀的教导将会越来越长久地住世，世间就不会缺少阿罗汉。佛陀所说的‘Subhadda，如果这些比丘们如法修行，世间就不会缺少阿罗汉’，就是这个意思。
“大王，这里有一面干净的、擦得光亮的、明亮的镜子，如果不断地用细沙和红土擦拭，那么，大王，这面镜子上会出现污垢和灰尘吗？”“不会，尊者，反而会更加干净。”“大王，也正是这样，佛陀的教导本来就是清净的，没有烦恼和尘垢的污染，如果佛陀的弟子们用戒定慧三学和修行的细沙不断地擦拭佛陀的教导，那么，佛陀的教导将会长久地住世，世间就不会缺少阿罗汉。佛陀所说的‘Subhadda，如果这些比丘们如法修行，世间就不会缺少阿罗汉’，就是这个意思。大王，佛陀的教导以修行作为基础，以修行作为原因，因为不断地修行而得以住世。”
“尊者那先，您所说的‘正法隐没’指的是什么呢？”“大王，教法隐没有三种。是哪三种呢？证法隐没、修行隐没、标志隐没。大王，如果证法隐没了，即使修行得法，也无法获得对法的理解；如果修行隐没了，对戒律的教导就会隐没，只剩下标志；如果标志隐没了，僧团就会消失。大王，这就是三种隐没。”


‘‘Suviññāpito, bhante nāgasena, pañho, gambhīro uttānīkato, gaṇṭhi bhinno, naṭṭhā paravādā bhaggā nippabhā katā, tvaṃ gaṇivaravasabhamāsajjāti.

Saddhammantaradhānapañho sattamo.

8. Akusalacchedanapañho



7. “尊者那先，您对这个问题的解释很清晰，阐述深刻，解开了难题，驳倒了对方的观点，使其黯然失色，您就像一头威风凛凛的大象。”
正法隐没问/7. 第七
8. 断除不善问/8.

8. ‘‘Bhante nāgasena, tathāgato sabbaṃ akusalaṃ jhāpetvā sabbaññutaṃ patto, udāhu sāvasese akusale sabbaññutaṃ patto’’ti? ‘‘Sabbaṃ, mahārāja, akusalaṃ jhāpetvā bhagavā sabbaññutaṃ patto, natthi bhagavato sesekaṃ akusala’’nti.

‘‘Kiṃ pana, bhante, dukkhā vedanā tathāgatassa kāye uppannapubbā’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, rājagahe bhagavato pādo sakalikāya [sakkhalikāya (syā. ka.)] khato, lohitapakkhandikābādho uppanno, kāye abhisanne jīvakena vireko kārito, vātābādhe uppanne upaṭṭhākena therena uṇhodakaṃ pariyiṭṭha’’nti.

‘‘Yadi , bhante nāgasena, tathāgato sabbaṃ akusalaṃ jhāpetvā sabbaññutaṃ patto, tena hi bhagavato pādo sakalikāya khato, lohitapakkhandikā ca ābādho uppannoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatassa pādo sakalikāya khato, lohitapakkhandikā ca ābādho uppanno, tena hi tathāgato sabbaṃ akusalaṃ jhāpetvā sabbaññutaṃ pattoti tampi vacanaṃ micchā. Natthi, bhante, vinā kammena vedayitaṃ, sabbaṃ taṃ vedayitaṃ kammamūlakaṃ, taṃ kammeneva vedayati, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti [nibbāyitabboti (ka.)].

‘‘Na hi, mahārāja, sabbaṃ taṃ vedayitaṃ kammamūlakaṃ. Aṭṭhahi, mahārāja, kāraṇehi vedayitāni uppajjanti, yehi kāraṇehi puthū sattā vedanā vediyanti. Katamehi aṭṭhahi? Vātasamuṭṭhānānipi kho, mahārāja, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, pittasamuṭṭhānānipi kho, mahārāja…pe… semhasamuṭṭhānānipi kho, mahārāja…pe… sannipātikānipi kho, mahārāja…pe… utupariṇāmajānipi kho, mahārāja…pe… visamaparihārajānipi kho, mahārāja…pe… opakkamikānipi kho, mahārāja…pe… kammavipākajānipi kho, mahārāja, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Imehi kho, mahārāja, aṭṭhahi kāraṇehi puthū sattā vedanā vedayanti. Tattha ye te puggalā ‘satte kammaṃ vibādhatī’ti vadeyyuṃ, te ime puggalā sattakāraṇaṃ paṭibāhanti. Tesaṃ taṃ vacanaṃ micchā’’ti. ‘‘Bhante nāgasena, yañca vātikaṃ yañca pittikaṃ yañca semhikaṃ yañca sannipātikaṃ yañca utupariṇāmajaṃ yañca visamaparihārajaṃ yañca opakkamikaṃ, sabbete kammasamuṭṭhānā yeva, kammeneva te sabbe sambhavantī’’ti.


8. “尊者那先，如来是断除了一切不善才证得一切智智，还是剩余一些不善也证得了一切智智？”“大王，佛陀是断除了一切不善才证得一切智智，佛陀没有剩余任何不善。”
“尊者，如来以前在身体上感受过痛苦吗？”“是的，大王，在王舍城，佛陀的脚被碎石块划伤，患了血肉模糊的疾病；身体不适时，耆婆为他做了泻药治疗；患了风病时，侍者长老为他敷上热水。”
“尊者那先，如果如来是断除了一切不善才证得一切智智，那么，‘佛陀的脚被碎石块划伤，患了血肉模糊的疾病’这种说法就是错误的。如果如来的脚被碎石块划伤，患了血肉模糊的疾病，那么，‘如来是断除了一切不善才证得一切智智’这种说法也是错误的。尊者，没有因缘的感受是不存在的，一切感受都是基于业力，由业力导致感受。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，并非一切感受都是基于业力。大王，感受的产生有八种原因，正是由于这八种原因， ordinary people 才感受到痛苦。是哪八种呢？大王，有些感受是由风引起的，有些感受是由胆汁引起的……有些感受是由痰引起的……有些感受是由三种因素共同引起的……有些感受是由季节变化引起的……有些感受是由不当的行为引起的……有些感受是由外来的伤害引起的……大王，有些感受是由业力引起的。大王，ordinary people 的感受正是由于这八种原因而产生的。其中，那些声称‘业力会障碍众生’的人，他们是在否认众生的其他因缘。他们的说法是错误的。”“尊者那先，无论是风引起的，还是胆汁引起的，还是痰引起的，还是三种因素共同引起的，还是季节变化引起的，还是不当的行为引起的，还是外来的伤害引起的，所有这些都是基于业力，都由业力产生。”


‘‘Yadi, mahārāja, tepi sabbe kammasamuṭṭhānāva ābādhā bhaveyyuṃ, na tesaṃ koṭṭhāsato lakkhaṇāni bhaveyyuṃ. Vāto kho, mahārāja, kuppamāno dasavidhena kuppati sītena uṇhena jighacchāya vipāsāya atibhuttena ṭhānena padhānena ādhāvanena upakkamena kammavipākena. Tatra ye te nava vidhā, na te atīte, na anāgate, vattamānake bhave uppajjanti, tasmā na vattabbā ‘kammasambhavā sabbā vedanā’ti. Pittaṃ, mahārāja, kuppamānaṃ tividhena kuppati sītena uṇhena visamabhojanena. Semhaṃ, mahārāja, kuppamānaṃ tividhena kuppati sītena uṇhena annapānena. Yo ca, mahārāja, vāto yañca pittaṃ yañca semhaṃ, tehi tehi kopehi kuppitvā missī hutvā sakaṃ sakaṃ vedanaṃ ākaḍḍhati. Utupariṇāmajā, mahārāja, vedanā utupariyāmena uppajjati. Visamaparihārajā vedanā visamaparihārena uppajjati. Opakkamikā, mahārāja, vedanā atthi kiriyā, atthi kammavipākā, kammavipākajā vedanā pubbe katena kammena uppajjati. Iti kho, mahārāja, appaṃ kammavipākajaṃ, bahutaraṃ avasesaṃ. Tattha bālā ‘sabbaṃ kammavipākajaṃ yevā’ti atidhāvanti. Taṃ kammaṃ na sakkā vinā buddhañāṇena vavatthānaṃ kātuṃ.

‘‘Yaṃ pana, mahārāja, bhagavato pādo sakalikāya khato, taṃ vedayitaṃ neva vātasamuṭṭhānaṃ, na pittasamuṭṭhānaṃ, na semhasamuṭṭhānaṃ, na sannipātikaṃ, na utupariṇāmajaṃ, na visamaparihārajaṃ, na kammavipākajaṃ, opakkamikaṃ yeva. Devadatto hi, mahārāja, bahūni jātisatasahassāni tathāgate āghātaṃ bandhi, so tena āghātena mahatiṃ garuṃ silaṃ gahetvā ‘matthake pātessāmī’ti muñci, athaññe dve selā āgantvā taṃ silaṃ tathāgataṃ asampattaṃ yeva sampaṭicchiṃsu, tāsaṃ pahārena papaṭikā bhijjitvā bhagavato pāde patitvā ruhiraṃ [nipatitvā rudhiraṃ (syā.)] uppādesi, kammavipākato vā, mahārāja, bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṃ natthaññā vedanā.

‘‘Yathā, mahārāja, khettaduṭṭhatāya vā bījaṃ na sambhavati bījaduṭṭhatāya vā. Evameva kho, mahārāja, kammavipākato vā bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṃ natthaññā vedanā.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, koṭṭhaduṭṭhatāya vā bhojanaṃ visamaṃ pariṇamati āhāraduṭṭhatāya vā, evameva kho, mahārāja, kammavipākato vā bhagavato esā vedanā nibbattā kiriyato vā, tatuddhaṃ natthaññā vedanā. Api ca, mahārāja, natthi bhagavato kammavipākajā vedanā, natthi visamaparihārajā vedanā, avasesehi samuṭṭhānehi bhagavato vedanā uppajjati, tāya ca pana vedanāya na sakkā bhagavantaṃ jīvitā voropetuṃ.

‘‘Nipatanti , mahārāja, imasmiṃ cātumahābhūtike [cātummahābhūtike (sī.)] kāye iṭṭhāniṭṭhā subhāsubhavedanā. Idha, mahārāja, ākāse khitto leḍḍu mahāpathaviyā nipatati, api nu kho so, mahārāja, leḍḍu pubbe katena mahāpathaviyā nipatī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, natthi so, bhante, hetu mahāpathaviyā, yena hetunā mahāpathavī kusalākusalavipākaṃ paṭisaṃvedeyya, paccuppannena , bhante, akammakena hetunā so leḍḍu mahāpathaviyaṃ nipatati. Yathā, mahārāja, mahāpathavī, evaṃ tathāgato daṭṭhabbo. Yathā leḍḍu pubbe akatena mahāpathaviyaṃ nipatati, evameva kho, mahārāja, tathāgatassa pubbe akatena sā sakalikāpāde nipatitā.


8. “大王，如果所有这些疾病都是基于业力，那么，它们就不会有各自的特征。大王，风不调会导致十种疾病：寒冷、炎热、饥饿、口渴、过度劳累、姿势不当、奔跑、外来的伤害、业力的果报。其中，前九种都不是过去、未来或现在世中产生的，因此，不能说‘一切感受都源于业力’。大王，胆汁不调会导致三种疾病：寒冷、炎热、饮食不当。大王，痰不调会导致三种疾病：寒冷、炎热、饮食不当。大王，风、胆汁和痰，它们各自不调，相互混合，就会引发各自的痛苦。大王，季节变化引起的疾病是由季节变化引起的。不当的行为引起的疾病是不当的行为引起的。大王，外来的伤害引起的疾病有两种：人为的和业力果报引起的。业力果报引起的疾病是由过去所造的业引起的。大王，这样看来，由业力引起的疾病很少，其他的占大多数。其中，愚人执着于‘一切都是业力果报’，这是过分的执着。除了佛陀的智慧，没有人能够对业力做出判断。
“大王，佛陀的脚被碎石块划伤，这种痛苦不是由风引起的，也不是由胆汁引起的，也不是由痰引起的，也不是由三种因素共同引起的，也不是由季节变化引起的，也不是由不当的行为引起的，也不是由业力引起的，而是由外来的伤害引起的。大王，提婆达多在许多世中都对佛陀心怀恶意，他用一块大石头攻击佛陀，想‘我要砸破他的头’，然后扔了出去。这时，另外两块石头飞过来，击中了那块石头，还没有碰到佛陀，就碎成了小块，其中一块碎片掉落在佛陀的脚上，导致出血。大王，佛陀的这种痛苦，无论是源于业力果报，还是人为的，都不是其他的痛苦。
“大王，譬如由于土地不好，或者种子不好，种子就无法生长。大王，也正是这样，佛陀的这种痛苦，无论是源于业力果报，还是人为的，都不是其他的痛苦。
“大王，譬如由于锅不好，或者食物不好，食物就会变质。大王，也正是这样，佛陀的这种痛苦，无论是源于业力果报，还是人为的，都不是其他的痛苦。而且，大王，佛陀没有由业力引起的痛苦，也没有由不当的行为引起的痛苦，佛陀的痛苦是由其他因缘引起的，而且这种痛苦无法夺走佛陀的生命。
“大王，在这个四大组成的身体中，会有各种各样的苦乐感受。大王，一块泥土从空中掉落到地上，大王，难道这块泥土是过去所造的业导致它掉落到地上的吗？”“不是，尊者，这不是大地的因缘，大地不会感受到善恶业的果报，尊者，这块泥土掉落到地上，是由于当下偶然的因缘。大王，应该像看待大地一样看待佛陀。就像泥土由于偶然的因缘掉落到地上一样，大王，那块碎石也是由于偶然的因缘掉落到佛陀的脚上的。”


‘‘Idha pana, mahārāja, manussā mahāpathaviṃ bhindanti ca khaṇanti ca, api nu kho, mahārāja, te manussā pubbe katena mahāpathaviṃ bhindanti ca khaṇanti cā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yā sā sakalikā bhagavato pāde nipatitā, na sā sakalikā pubbe katena bhagavato pāde nipatitā. Yopi, mahārāja, bhagavato lohitapakkhandikābādho uppanno, sopi ābādho na pubbe katena uppanno, sannipātikeneva uppanno, ye keci, mahārāja, bhagavato kāyikā ābādhā uppannā, na te kammābhinibbattā, channaṃ etesaṃ samuṭṭhānānaṃ aññatarato nibbattā.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṃyuttanikāyavaralañchake moḷiyasīvake [moliyasivake (syā. ka.) saṃ. ni. 4.269 passitabbaṃ] veyyākaraṇe –

‘‘‘Pittasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṃ, sīvaka, veditabbaṃ, yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Lokassapi kho etaṃ, sīvaka, saccasammataṃ, yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ‘‘yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbe katahetū’’ti . Yañca sāmaṃ ñātaṃ, tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṃ, tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ micchāti vadāmi.

‘‘‘Semhasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Vātasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka…pe… sannipātikānipi kho, sīvaka…pe… utupariṇāmajānipi kho, sīvaka…pe… visamaparihārajānipi kho , sīvaka…pe… opakkamikānipi kho, sīvaka…pe… kammavipākajānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṃ, sīvaka, veditabbaṃ, yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Lokassapi kho etaṃ, sīvaka, saccasammataṃ, yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ‘‘yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbe katahetū’’ti. Yañca sāmaṃ ñātaṃ, tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṃ, tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ micchāti vadāmī’’’ti.

‘‘Itipi, mahārāja, na sabbā vedanā kammavipākajā, sabbaṃ, mahārāja, akusalaṃ jhāpetvā bhagavā sabbaññutaṃ pattoti evametaṃ dhārehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Akusalacchedanapañho aṭṭhamo.

9. Uttarikaraṇīyapañho



8.“大王，如果人们在地面上耕作和挖掘，大王，难道这些人是由于过去所造的业而在地面上耕作和挖掘吗？”“不是，尊者。”“大王，也正是这样，那块掉落在佛陀脚上的碎石，它掉落并非由于过去所造的业。大王，佛陀患了血肉模糊的疾病，这种疾病也不是由于过去所造的业引起的，而是由三种因素共同引起的。大王，佛陀身体上出现的任何疾病，都不是由业力引起的，而是由六种因缘中的其他某种引起的。
“大王，天神之神、佛陀曾在《相应部·有偈篇》中对 Moḷiyasīvaka 这样说过：
“‘Sīvaka，有些感受是由胆汁引起的。Sīvaka，这也应该被理解，有些感受是由胆汁引起的。Sīvaka，世间人也认同这一点，有些感受是由胆汁引起的。Sīvaka，其中，有些沙门婆罗门持有这样的观点、这样的见解：‘人所感受到的任何苦乐感受，都是由过去所造的业引起的。’他们对圣者所知的，以及世间人所认同的，都过分执着。因此，我说这些沙门婆罗门的观点是错误的。
“‘Sīvaka，有些感受是由痰引起的。Sīvaka，有些感受是由风引起的……Sīvaka，有些感受是由三种因素共同引起的……Sīvaka，有些感受是由季节变化引起的……Sīvaka，有些感受是由不当的行为引起的……Sīvaka，有些感受是由外来的伤害引起的……Sīvaka，有些感受是由业力引起的。Sīvaka，这也应该被理解，有些感受是由业力引起的。Sīvaka，世间人也认同这一点，有些感受是由业力引起的。Sīvaka，其中，有些沙门婆罗门持有这样的观点、这样的见解：‘人所感受到的任何苦乐感受，都是由过去所造的业引起的。’他们对圣者所知的，以及世间人所认同的，都过分执着。因此，我说这些沙门婆罗门的观点是错误的。’
“大王，因此，并非所有感受都源于业力。大王，请您这样理解：佛陀是断除了一切不善才证得一切智智。”“好，尊者那先，我正是这样理解的。”
断除不善问/8. 第八
9. 超越问/9.

9. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘yaṃ kiñci karaṇīyaṃ tathāgatassa, sabbaṃ taṃ bodhiyā yeva mūle pariniṭṭhitaṃ, natthi tathāgatassa uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo’ti, idañca temāsaṃ paṭisallānaṃ dissati. Yadi, bhante nāgasena, yaṃ kiñci karaṇīyaṃ tathāgatassa, sabbaṃ taṃ bodhiyā yeva mūle pariniṭṭhitaṃ, natthi tathāgatassa uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo, tena hi ‘temāsaṃ paṭisallīno’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi temāsaṃ paṭisallīno, tena hi ‘yaṃ kiñci karaṇīyaṃ, tathāgatassa, sabbaṃ taṃ bodhiyā yeva mūle pariniṭṭhita’nti tampi vacanaṃ micchā . Natthi katakaraṇīyassa paṭisallānaṃ, sakaraṇīyasseva paṭisallānaṃ yathā nāma byādhitasseva bhesajjena karaṇīyaṃ hoti, abyādhitassa kiṃ bhesajjena. Chātasseva bhojanena karaṇīyaṃ hoti, achātassa kiṃ bhojanena. Evameva kho, bhante nāgasena, natthi katakaraṇīyassa paṭisallānaṃ, sakaraṇīyasseva paṭisallānaṃ. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Yaṃ kiñci, mahārāja, karaṇīyaṃ tathāgatassa, sabbaṃ taṃ bodhiyā yeva mūle pariniṭṭhitaṃ, natthi tathāgatassa uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo, bhagavā ca temāsaṃ paṭisallīno, paṭisallānaṃ kho, mahārāja, bahuguṇaṃ, sabbepi tathāgatā paṭisallīyitvā sabbaññutaṃ pattā, taṃ te sukataguṇamanussarantā paṭisallānaṃ sevanti. Yathā, mahārāja, puriso rañño santikā laddhavaro paṭiladdhabhogo taṃ sukataguṇamanussaranto aparāparaṃ rañño upaṭṭhānaṃ eti. Evameva kho, mahārāja, sabbepi tathāgatā paṭisallīyitvā sabbaññutaṃ pattā, taṃ te sukataguṇamanussarantā paṭisallānaṃ sevanti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, puriso āturo dukkhito bāḷhagilāno bhisakkamupasevitvā sotthimanuppatto taṃ sukataguṇamanussaranto aparāparaṃ bhisakkamupasevati. Evameva kho, mahārāja, sabbepi tathāgatā paṭisallīyitvā sabbaññutaṃ pattā, taṃ te sukataguṇamanussarantā paṭisallānaṃ sevanti.

‘‘Aṭṭhavīsati kho panime, mahārāja, paṭisallānaguṇā, ye guṇe samanussarantā [samanupassantā (sī. pī.)] tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti. Katame aṭṭhavīsati? Idha, mahārāja, paṭisallānaṃ paṭisallīyamānaṃ attānaṃ rakkhati, āyuṃ vaḍḍheti, balaṃ deti, vajjaṃ pidahati, ayasamapaneti, yasamupaneti, aratiṃ vinodeti, ratimupadahati, bhayamapaneti, vesārajjaṃ karoti, kosajjamapaneti, vīriyamabhijaneti, rāgamapaneti, dosamapaneti, mohamapaneti, mānaṃ nihanti, vitakkaṃ bhañjati, cittaṃ ekaggaṃ karoti, mānasaṃ snehayati [sobhayati (sī.)], hāsaṃ janeti, garukaṃ karoti, lābhamuppādayati, namassiyaṃ karoti , pītiṃ pāpeti, pāmojjaṃ karoti, saṅkhārānaṃ sabhāvaṃ dassayati, bhavappaṭisandhiṃ ugghāṭeti, sabbasāmaññaṃ deti. Ime kho, mahārāja, aṭṭhavīsati paṭisallānaguṇā, ye guṇe samanussarantā tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti.


9. “尊者那先，你们说：‘如来所要做的一切，都在菩提树下完成了，如来之后没有需要做的，也没有什么需要积累的。’然而，我们却看到如来在禅坐。尊者那先，如果如来所要做的一切，都在菩提树下完成了，如来之后没有需要做的，也没有什么需要积累的，那么，‘如来在禅坐’这种说法就是错误的。如果如来在禅坐，那么，‘如来所要做的一切，都在菩提树下完成了’这种说法也是错误的。已经完成的事情不需要禅坐，只有需要做的事情才需要禅坐，就像病人需要药物治疗，健康的人不需要药物治疗；饥饿的人需要食物，不饥饿的人不需要食物。尊者那先，也正是这样，已经完成的事情不需要禅坐，只有需要做的事情才需要禅坐。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来所要做的一切，都在菩提树下完成了，如来之后没有需要做的，也没有什么需要积累的，而如来也在禅坐。大王，禅坐有很多好处，所有的如来都是通过禅坐证得一切智智，他们回忆起禅坐的好处，所以进行禅坐。大王，譬如一个人得到了国王的赏赐，衣食无忧，他回忆起这份好处，所以不断地去侍奉国王。大王，也正是这样，所有的如来都是通过禅坐证得一切智智，他们回忆起禅坐的好处，所以进行禅坐。
“大王，譬如一个病人，痛苦不堪，疾病缠身，通过医生的治疗恢复了健康，他回忆起这份好处，所以不断地去看望医生。大王，也正是这样，所有的如来都是通过禅坐证得一切智智，他们回忆起禅坐的好处，所以进行禅坐。
“大王，禅坐有二十八种好处，如来正是回忆起这些好处而进行禅坐。是哪二十八种呢？大王，禅坐可以保护自己，延长寿命，增强力量，消除罪恶，带来安宁，带来名誉，消除不悦，带来喜悦，消除恐惧，带来无畏，消除吝啬，激发精进，消除贪欲，消除嗔恚，消除愚痴，消除我慢，破除妄念，使心专注，使心柔和，带来微笑，带来庄严，带来利益，带来尊敬，带来喜悦，带来快乐，展现诸行无常，揭示生死轮回，带来一切智智。大王，禅坐有这二十八种好处，如来正是回忆起这些好处而进行禅坐。”


‘‘Api ca kho, mahārāja, tathāgatā santaṃ sukhaṃ samāpattiratiṃ anubhavitukāmā paṭisallānaṃ sevanti pariyositasaṅkappā. Catūhi kho, mahārāja, kāraṇehi tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti. Katamehi catūhi? Vihāraphāsutāyapi, mahārāja, tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti, anavajjaguṇabahulatāyapi tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti, asesaariyavīthitopi tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti, sabbabuddhānaṃ thutathomitavaṇṇitapasatthatopi tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti. Imehi kho, mahārāja, catūhi kāraṇehi tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti. Iti kho, mahārāja, tathāgatā paṭisallānaṃ sevanti na sakaraṇīyatāya, na katassa vā paticayāya, atha kho guṇavisesadassāvitāya tathāgatā paṭisallānaṃ sevantī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Uttarikaraṇīyapañho navamo.

10. Iddhibaladassanapañho



9. “而且，大王，如来们已经证得了寂静、安乐和禅定之乐，他们没有执着，只是为了体验这种快乐而禅坐。大王，如来们禅坐有四个原因。是哪四个呢？大王，为了宣说禅法，如来们禅坐；为了展现无瑕疵的功德，如来们禅坐；为了圆满圣者的道，如来们禅坐；为了遵循所有佛陀赞叹的修行之法，如来们禅坐。大王，如来们禅坐正是由于这四个原因。大王，因此，如来们禅坐，不是为了完成什么，也不是为了积累什么，而是为了展现功德的殊胜。”“好，尊者那先，我正是这样理解的。”
超越问/9. 第九
10. 神通力现前问/10.

10. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā…pe… kappāvasesaṃ vā’ti, tena hi temāsaparicchedo micchā. Yadi, bhante, tathāgatena bhaṇitaṃ ‘ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti, tena hi ‘‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā…pe… kappāvasesaṃ vā’ti tampi vacanaṃ micchā. Natthi tathāgatānaṃ aṭṭhāne gajjitaṃ. Amoghavacanā buddhā bhagavanto tathavacanā advejjhavacanā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gambhīro sunipuṇo dunnijjhāpayo tavānuppatto, bhindetaṃ diṭṭhijālaṃ, ekaṃse ṭhapaya, bhinda paravāda’’nti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā…pe… kappāvasesaṃ vā’ti, temāsaparicchedo ca bhaṇito, so ca pana kappo āyukappo vuccati. Na, mahārāja, bhagavā attano balaṃ kittayamāno evamāha, iddhibalaṃ pana mahārāja, bhagavā parikittayamāno evamāha ‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā…pe… kappāvasesaṃ vā’ti.

‘‘Yathā, mahārāja, rañño assājānīyo bhaveyya sīghagati anilajavo, tassa rājā javabalaṃ parikittayanto sanegamajānapadabhaṭabalabrāhmaṇagahapatikaamaccajanamajjhe evaṃ vadeyya ‘ākaṅkhamāno me, bho, ayaṃ hayavaro sāgarajalapariyantaṃ mahiṃ anuvicaritvā khaṇena idhāgaccheyyā’ti, na ca taṃ javagatiṃ tassaṃ parisāyaṃ dasseyya, vijjati ca so javo tassa, samattho ca so khaṇena sāgarajalapariyantaṃ mahiṃ anuvicarituṃ. Evameva kho, mahārāja, bhagavā attano iddhibalaṃ parikittayamāno evamāha, tampi tevijjānaṃ chaḷabhiññānaṃ arahantānaṃ vimalakhīṇāsavānaṃ devamanussānañca majjhe nisīditvā bhaṇitaṃ ‘tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. Vijjati ca taṃ, mahārāja, iddhibalaṃ bhagavato, samattho ca bhagavā iddhibalena kappaṃ vā ṭhātuṃ kappāvasesaṃ vā, na ca bhagavā taṃ iddhibalaṃ tassaṃ parisāyaṃ dasseti, anatthiko, mahārāja, bhagavā sabbabhavehi, garahitā ca tathāgatassa sabbabhavā. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘seyyathāpi, bhikkhave, appamattakopi gūtho duggandho hoti . Evameva kho ahaṃ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi antamaso accharāsaṅghātamattampī’ti api nu kho, mahārāja, bhagavā sabbabhavagatiyoniyo gūthasamaṃ disvā iddhibalaṃ nissāya bhavesu chandarāgaṃ kareyyā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, bhagavā iddhibalaṃ parikittayamāno evarūpaṃ buddhasīhanādamabhinadī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Iddhibaladassanapañho dasamo.

Iddhibalavaggo paṭhamo.

Imasmiṃ vagge dasa pañhā.

2. Abhejjavaggo

1. Khuddānukhuddakapañho



10. “尊者那先，佛陀曾说过：‘阿难，如来已修习、多修习、善修习、成办、实践、亲证、善通达四神足，阿难，如来若欲住寿一劫或一劫减，能如是住。’又说过：‘从此三个月后，如来将般涅槃。’尊者那先，如果佛陀说过：‘阿难，如来已修习……一劫减，能如是住。’那么，三个月的期限说法就是错误的。尊者，如果如来说过：‘从此三个月后，如来将般涅槃。’那么，‘阿难，如来已修习……一劫减，能如是住’这种说法也是错误的。如来不会在同一件事上反复无常。佛陀的语言真实不虚，言行一致，不妄语。这又是一个两难问题，深奥、微妙、难以解答，您却无法回答，请您解开这疑问之网，指出正确的方向，破除对方的邪见。”
“大王，佛陀的确说过：‘阿难，如来已修习……一劫减，能如是住。’也的确说过三个月的期限，这里所说的一劫，是指寿命劫。大王，佛陀这样说，并不是在夸耀自己的力量，而是在宣说神通力。大王，佛陀宣说：‘阿难，如来已修习……一劫减，能如是住。’是在宣说自己的神通力。
“大王，譬如国王有一匹骏马，日行千里，国王为了称赞它的速度和力量，在众多大臣、婆罗门、居士、平民百姓面前说：‘我的这匹骏马，如果愿意，可以瞬间环绕整个大地，然后立刻回来。’但他并没有向众人展示马的速度，但这匹马确实拥有这样的速度，也能够瞬间环绕整个大地。大王，也正是这样，佛陀在宣说自己的神通力时这样说，而且是在众多具三明、六神通的阿罗汉、漏尽的圣者以及天人面前说的：‘阿难，如来已修习、多修习、善修习、成办、实践、亲证、善通达四神足，阿难，如来若欲住寿一劫或一劫减，能如是住。’大王，佛陀确实拥有这样的神通力，也能够凭借神通力住寿一劫或一劫减，但他并没有向众人展示这种神通力，因为佛陀对一切存在都感到厌倦，如来已经厌离了一切存在。大王，佛陀曾说过：‘比丘们，即使少量的粪便也很臭。比丘们，也正是这样，即使极微小的存在，我也不赞叹，哪怕只是瞬间的存在。’大王，佛陀既然视一切生死轮回如同粪便，又怎么会凭借神通力贪恋生死呢？”“不会，尊者。”“大王，因此，佛陀在宣说神通力时，发出了如同雄狮般的吼声。”“好，尊者那先，我正是这样理解的。”
神通力现前问/10. 第十
神通力品/1. 第一
此品有十个问题。
2. 无误品/2.
1. 微细与不微细问/1.

1. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘abhiññāyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi no anabhiññāyā’ti. Puna ca vinayapaññattiyā evaṃ bhaṇitaṃ ‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti. Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni duppaññattāni, udāhu avatthusmiṃ ajānitvā paññattāni, yaṃ bhagavā attano accayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanāpeti? Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘abhiññāyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi no anabhiññāyā’ti, tena hi ‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgate vinayapaññattiyā evaṃ bhaṇitaṃ ‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti tena hi ‘abhiññāyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi no anabhiññāyā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sukhumo nipuṇo gambhīro sugambhīro dunnijjhāpayo, so tavānuppatto, tattha te ñāṇabalavipphāraṃ dassehī’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘abhiññāyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi no anabhiññāyā’ti, vinayapaññattiyāpi evaṃ bhaṇitaṃ ‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti, taṃ pana, mahārāja, tathāgato bhikkhū vīmaṃsamāno āha ‘ukkalessanti [ukkaḍḍhissanti (sī.), ussakkissanti (syā.)] nu kho mama sāvakā mayā vissajjāpīyamānā mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, udāhu ādiyissantī’ti.

‘‘Yathā, mahārāja, cakkavattī rājā putte evaṃ vadeyya ‘ayaṃ kho, tātā, mahājanapado sabbadisāsu sāgarapariyanto, dukkaro, tātā, tāvatakena balena dhāretuṃ, etha tumhe, tātā, mamaccayena paccante paccante dese pajahathā’ti. Api nu kho te, mahārāja, kumārā pituaccayena hatthagate janapade sabbe te paccante paccante dese muñceyyu’’nti? ‘‘Na hi bhante, rājato [rājāno (sī. pī.)], bhante, luddhatarā [laddhatarā (ka.)] kumārā rajjalobhena taduttariṃ diguṇatiguṇaṃ janapadaṃ pariggaṇheyyuṃ [parikaḍḍheyyuṃ (sī. pī.)], kiṃ pana te hatthagataṃ janapadaṃ muñceyyu’’nti? ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgato bhikkhū vīmaṃsamāno evamāha ‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatū’ti. Dukkhaparimuttiyā, mahārāja, buddhaputtā dhammalobhena aññampi uttariṃ diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ gopeyyuṃ, kiṃ pana pakatipaññattaṃ sikkhāpadaṃ muñceyyu’’nti?

‘‘Bhante nāgasena, yaṃ bhagavā āha ‘khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti, etthāyaṃ jano sammūḷho vimatijāto adhikato saṃsayapakkhando. Katamāni tāni khuddakāni sikkhāpadāni, katamāni anukhuddakāni sikkhāpadānīti? Dukkaṭaṃ, mahārāja, khuddakaṃ sikkhāpadaṃ, dubbhāsitaṃ anukhuddakaṃ sikkhāpadaṃ, imāni dve khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, pubbakehipi, mahārāja, mahātherehi ettha vimati uppāditā, tehipi ekajjhaṃ na kato dhammasaṇṭhitipariyāye bhagavatā eso pañho upadiṭṭhoti. Ciranikkhittaṃ, bhante nāgasena, jinarahassaṃ ajjetarahi loke vivaṭaṃ pākaṭaṃ kata’’nti.

Khuddānukhuddakapañho paṭhamo.

2. Abyākaraṇīyapañho



1. “尊者那先，佛陀曾说过：‘比丘们，我说法是由于已知，而不是由于未知。’又曾在律藏中这样说过：‘阿难，如果僧团愿意，在我死后可以废除微细戒。’尊者那先，这些微细戒是难以制定的吗？还是在当时的情况下不明白而制定的呢？以至于佛陀要在自己死后才允许废除微细戒？尊者那先，如果佛陀说过：‘比丘们，我说法是由于已知，而不是由于未知。’那么，‘阿难，如果僧团愿意，在我死后可以废除微细戒。’这种说法就是错误的。如果如来在律藏中这样说过：‘阿难，如果僧团愿意，在我死后可以废除微细戒。’那么，‘比丘们，我说法是由于已知，而不是由于未知。’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，精妙、微妙、深奥、极其深奥，难以解答，您却无法回答，请在此展现您的智慧和力量。”
“大王，佛陀的确说过：‘比丘们，我说法是由于已知，而不是由于未知。’在律藏中也的确这样说过：‘阿难，如果僧团愿意，在我死后可以废除微细戒。’大王，如来这样说，是为了试探比丘们：‘我的弟子们，在我死后，是会轻视我所制定的微细戒，还是会尊重它们？’
“大王，譬如转轮王对他的儿子们说：‘孩子们，这片广阔的国土，一直延伸到大海，凭借你们的力量难以守护，孩子们，你们在我死后，可以逐渐放弃一些边远地区。’大王，难道这些王子们会在父王死后放弃已经到手的国土吗？”“不会，尊者，尊者，这些贪婪的王子们，出于对王位的贪恋，会将国土扩张两三倍，又怎么会放弃已经到手的国土呢？”“大王，也正是这样，如来为了试探比丘们才这样说：‘阿难，如果僧团愿意，在我死后可以废除微细戒。’大王，佛陀的弟子们，由于渴望解脱痛苦，出于对佛法的贪恋，还会制定出另外一百五十条戒律，又怎么会废除本来就已制定的戒律呢？”
“尊者那先，佛陀所说的‘微细戒’，人们对此感到困惑不解，充满了疑惑。哪些是微细戒，哪些是不微细戒呢？大王，恶行是微细戒，恶语是不微细戒，这两种就是微细戒和不微细戒。大王，以前的大长老们也对此存有疑问，他们也没有得出统一的结论，佛陀在法义决定的场合也提到了这个问题。” “尊者那先，如来隐藏已久的秘密，现在终于在世间显露出来了。”
微细与不微细问/1. 第一
2. 不应解答问/2.

2. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘natthānanda tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti, puna ca therena mālukyaputtena [māluṅkyaputtena (sī. syā. pī.) saṃ. ni. 4.95; a. ni. 1.4.257 passitabbaṃ] pañhaṃ puṭṭho na byākāsi. Eso kho, bhante nāgasena, pañho dvayanto [dvayato (sī.)] ekantanissito bhavissati ajānanena vā guyhakaraṇena vā. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘natthānanda tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti, tena hi therassa mālukyaputtassa ajānantena na byākataṃ. Yadi jānantena na byākataṃ, tena hi atthi tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘natthānanda tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhī’ti, abyākato ca therena mālukyaputtena pucchito pañho, tañca pana na ajānantena na guyhakaraṇena. Cattārimāni, mahārāja, pañhabyākaraṇāni. Katamāni cattāri? Ekaṃsabyākaraṇīyo pañho vibhajjabyākaraṇīyo pañho paṭipucchābyākaraṇīyo pañho ṭhapanīyo pañhoti.

‘‘Katamo ca, mahārāja, ekaṃsabyākaraṇīyo pañho? ‘Rūpaṃ anicca’nti ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, ‘vedanā aniccā’ti…pe… ‘saññā aniccā’ti…pe… ‘saṅkhārā aniccā’ti…pe… ‘viññāṇaṃ anicca’’nti ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, ayaṃ ekaṃsabyākaraṇīyo pañho.

‘‘Katamo vibhajjabyākaraṇīyo pañho? ‘Aniccaṃ pana rūpa’nti vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ‘aniccā pana vedanā’ti…pe… ‘aniccā pana saññā’ti…pe… ‘aniccā pana saṅkhārā’ti…pe… ‘aniccaṃ pana viññāṇa’nti vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ayaṃ vibhajjabyākaraṇīyo pañho.

‘‘Katamo paṭipucchābyākaraṇīyo pañho? ‘Kiṃ nu kho cakkhunā sabbaṃ vijānātī’ti ayaṃ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho.

‘‘Katamo ṭhapanīyo pañho? ‘Sassato loko’ti ṭhapanīyo pañho, ‘asassato loko’ti. ‘Antavā loko’ti. ‘Anantavā loko’ti. ‘Antavā ca anantavā ca loko’ti. ‘Nevantavā nānantavā loko’ti. ‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti. ‘Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti. ‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti. ‘Na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti. ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti. ‘Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti ṭhapanīyo pañho, ayaṃ ṭhapanīyo pañho.

‘‘Bhagavā, mahārāja, therassa mālukyaputtassa taṃ ṭhapanīyaṃ pañhaṃ na byākāsi. So pana pañho kiṃ kāraṇā ṭhapanīyo? Na tassa dīpanāya hetu vā kāraṇaṃ vā atthi, tasmā so pañho ṭhapanīyo. Natthi buddhānaṃ bhagavantānaṃ akāraṇamahetukaṃ giramudīraṇa’’nti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Abyākaraṇīyapañho dutiyo.

3. Maccubhāyanābhāyanapañho



2. “尊者那先，佛陀曾说过：‘阿难，如来于诸法中无师之拳。’然而，长老鬘童子（Mālunkyaputta）提出的问题，佛陀却没有解答。尊者那先，这个问题将会成为两方面的极端，要么是由于不知道，要么是由于秘而不宣。尊者那先，如果佛陀说过：‘阿难，如来于诸法中无师之拳。’那么，长老鬘童子提出的问题，佛陀就是由于不知道而没有解答。如果佛陀是知道却没有解答，那么，如来于诸法中就有师之拳。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，佛陀的确说过：‘阿难，如来于诸法中无师之拳。’长老鬘童子提出的问题，佛陀也的确没有解答，但这既不是由于不知道，也不是由于秘而不宣。大王，有四种不应解答的问题。是哪四种呢？应该直接解答的问题、应该分析解答的问题、应该反问解答的问题、应该搁置的问题。
“大王，什么是应该直接解答的问题？‘色是无常的’，这是应该直接解答的问题；‘受是无常的’……‘想是无常的’……‘行是无常的’……‘识是无常的’，这是应该直接解答的问题。这就是应该直接解答的问题。
“什么是应该分析解答的问题？‘色究竟是不是无常的’，这是应该分析解答的问题；‘受究竟是不是无常的’……‘想究竟是不是无常的’……‘行究竟是不是无常的’……‘识究竟是不是无常的’，这是应该分析解答的问题。这就是应该分析解答的问题。
“什么是应该反问解答的问题？‘难道眼睛能知道一切吗？’这是应该反问解答的问题。
“什么是应该搁置的问题？‘世界是永恒的’、‘世界不是永恒的’、‘世界是有边的’、‘世界是无边的’、‘世界既是有边的也是无边的’、‘世界既不是有边的也不是无边的’、‘命即是身’、‘命异身异’、‘如来死后存在’、‘如来死后不存在’、‘如来死后既存在又不存在’、‘如来死后既非存在又非不存在’，这是应该搁置的问题。这就是应该搁置的问题。
“大王，佛陀没有解答长老鬘童子提出的那个应该搁置的问题。为什么这个问题应该搁置呢？因为它没有带来利益的理由或原因，所以这个问题应该搁置。佛陀不会无缘无故地说话。”“好，尊者那先，我正是这样理解的。”
不应解答问/2. 第二
3. 死后有无感受问/3.

3. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti, puna bhaṇitaṃ ‘arahā sabbabhayamatikkanto’ti. Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, arahā daṇḍabhayā tasati , niraye vā nerayikā sattā jalitā kuthitā tattā santattā tamhā jalitaggijālakā mahānirayā cavamānā maccuno bhāyanti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti, tena hi ‘arahā sabbabhayamatikkanto’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi bhagavatā bhaṇitaṃ ‘arahā sabbabhayamatikkanto’ti, tena hi ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayaṃ ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Netaṃ, mahārāja, vacanaṃ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṃ ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Ṭhapito arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, samūhato bhayahetu arahato. Ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṃ ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Arahato, mahārāja, sabbagati upacchinnā, yoni viddhaṃsitā, paṭisandhi upahatā, bhaggā phāsukā, samūhatā sabbabhavālayā, samucchinnā sabbasaṅkhārā, hataṃ kusalākusalaṃ, vihatā avijjā, abījaṃ viññāṇaṃ kataṃ, daḍḍhā sabbakilesā, ativattā lokadhammā, tasmā arahā na tasati sabbabhayehi.

‘‘Idha, mahārāja, rañño cattāro mahāmattā bhaveyyuṃ anurakkhā laddhayasā vissāsikā ṭhapitā mahati issariye ṭhāne. Atha rājā kismiñci deva karaṇīye samuppanne yāvatā sakavijite sabbajanassa āṇāpeyya ‘sabbeva me baliṃ karontu, sādhetha tumhe cattāro mahāmattā taṃ karaṇīya’nti. Api nu kho, mahārāja, tesaṃ catunnaṃ mahāmattānaṃ balibhayā santāso uppajjeyyā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇena mahārājā’’ti. ‘‘Ṭhapitā te, bhante, raññā uttamaṭṭhāne, natthi tesaṃ bali, samatikkantabalino te, avasese upādāya raññā āṇāpitaṃ ‘sabbeva me baliṃ karontū’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, netaṃ vacanaṃ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṃ, ṭhapito arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, samūhato bhayahetu arahato, ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā , te upādāya bhagavatā bhaṇitaṃ ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti. Tasmā arahā na tasati sabbabhayehī’’ti.

‘‘Netaṃ, bhante nāgasena, vacanaṃ sāvasesaṃ, niravasesavacanametaṃ ‘sabbe’ti. Tattha me uttariṃ kāraṇaṃ brūhi taṃ vacanaṃ patiṭṭhāpetu’’nti.


3. “尊者那先，佛陀曾说过：‘所有人都害怕惩罚，所有人都畏惧死亡。’又说过：‘阿罗汉超越了一切恐惧。’尊者那先，难道阿罗汉不害怕惩罚吗？在地狱中，地狱众生被烧灼、被折磨、被煎熬、被摧残，从那燃烧的火焰和熊熊烈火的大地狱中死去，他们难道不畏惧死亡吗？尊者那先，如果佛陀说过：‘所有人都害怕惩罚，所有人都畏惧死亡。’那么，‘阿罗汉超越了一切恐惧’这种说法就是错误的。如果佛陀说过：‘阿罗汉超越了一切恐惧。’那么，‘所有人都害怕惩罚，所有人都畏惧死亡’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，佛陀说的‘所有人都害怕惩罚，所有人都畏惧死亡’，这句话并非针对阿罗汉说的。阿罗汉已经处于那种境界，恐惧的因缘已经从阿罗汉身上断除了。大王，佛陀说：‘所有人都害怕惩罚，所有人都畏惧死亡。’是针对那些有烦恼、我执很重、在苦乐中起伏不定的众生说的。大王，阿罗汉已经断除了一切生死轮回，所有的出生的门已被摧毁，再次受生的可能性已被断除，已经摧破了生命之轮，已经断除了所有存在的束缚，已经断除了一切行，已经断除了善恶，已经消灭了无明，已经让识不再有新的种子，已经烧尽了一切烦恼，已经超越了世间法，因此，阿罗汉不再害怕任何恐惧。
“大王，譬如国王有四位大臣，他们忠心耿耿、功勋卓著、深受信任，身居高位。后来，国王遇到了一些需要做的事情，于是命令全国所有臣民：‘所有人都要向我进贡，你们四位大臣去执行这件事。’大王，这四位大臣会害怕进贡吗？”“不会，尊者。”“大王，是什么原因呢？”“尊者，因为他们被国王任命为高官，不需要进贡，他们已经超越了进贡的范围，国王说‘所有人都要向我进贡’，是针对其他人说的。”“大王，也正是这样，佛陀说的这句话并非针对阿罗汉说的，阿罗汉已经处于那种境界，恐惧的因缘已经从阿罗汉身上断除了。大王，佛陀说：‘所有人都害怕惩罚，所有人都畏惧死亡。’是针对那些有烦恼、我执很重、在苦乐中起伏不定的众生说的。因此，阿罗汉不再害怕任何恐惧。”
“尊者那先，‘所有’这个词，并非指一部分，而是指全部。请您再告诉我另一个理由，来支持这种说法。”


‘‘Idha, mahārāja, gāme gāmassāmiko āṇāpakaṃ āṇāpeyya ‘ehi, bho āṇāpaka, yāvatā gāme gāmikā, te sabbe sīghaṃ mama santike sannipātehī’ti. So ‘sādhu sāmī’ti sampaṭicchitvā gāmamajjhe ṭhatvā tikkhattuṃ saddamanussāveyya ‘yāvatā gāme gāmikā, te sabbe sīghasīghaṃ sāmino santike sannipatantū’ti. Tato te gāmikā āṇāpakassa vacanena turitaturitā sannipatitvā gāmassāmikassa ārocenti ‘sannipatitā, sāmi, sabbe gāmikā, yaṃ te karaṇīyaṃ taṃ karohī’ti. Iti so, mahārāja, gāmassāmiko kuṭipurise sannipātento sabbe gāmike āṇāpeti, te ca āṇattā na sabbe sannipatanti, kuṭipurisā yeva sannipatanti, ‘ettakā yeva me gāmikā’ti gāmassāmiko ca tathā sampaṭicchati, aññe bahutarā anāgatā itthipurisā dāsidāsā bhatakā kammakarā gāmikā gilānā gomahiṃsā ajeḷakā suvānā, ye anāgatā, sabbe te agaṇitā, kuṭipurise yeva upādāya āṇāpitattā ‘sabbe sannipatantū’ti. Evameva kho, mahārāja, netaṃ vacanaṃ bhagavatā arahante upādāya bhaṇitaṃ, ṭhapito arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, samūhato bhayahetu arahato, ye te, mahārāja, sattā sakilesā, yesañca adhimattā attānudiṭṭhi, ye ca sukhadukkhesu unnatāvanatā, te upādāya bhagavatā bhaṇitaṃ ‘sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’ti . Tasmā arahā na tasati sabbabhayehi.

‘‘Atthi, mahārāja, sāvasesaṃ vacanaṃ sāvaseso attho, atthi sāvasesaṃ vacanaṃ niravaseso attho, atthi niravasesaṃ vacanaṃ sāvaseso attho, atthi niravasesaṃ vacanaṃ niravaseso attho. Tena tena attho sampaṭicchitabbo.

‘‘Pañcavidhehi, mahārāja, kāraṇehi attho sampaṭicchitabbo āhaccapadena rasena ācariyavaṃsena [ācariyavaṃsatāya (pī. ka.)] adhippāyā kāraṇuttariyatāya. Ettha hi āhaccapadanti suttaṃ adhippetaṃ. Rasoti suttānulomaṃ. Ācariyavaṃsoti ācariyavādo. Adhippāyoti attano mati. Kāraṇuttariyatāti imehi catūhi samentaṃ [sametaṃ (sī.)] kāraṇaṃ. Imehi kho, mahārāja, pañcahi kāraṇehi attho sampaṭicchitabbo. Evameso pañho suvinicchito hotī’’ti.

‘‘Hotu, bhante nāgasena, tathā taṃ sampaṭicchāmi. Ṭhapito hotu arahā tasmiṃ vatthusmiṃ, tasantu avasesā sattā, niraye pana nerayikā sattā dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānā jalitapajjalitasabbaṅgapaccaṅgā ruṇṇakāruññakanditaparidevitalālappitamukhā asayhatibbadukkhābhibhūtā atāṇā asaraṇā asaraṇībhūtā anappasokāturā antimapacchimagatikā ekantasokaparāyaṇā uṇhatikhiṇacaṇḍakharatapanatejavanto bhīmabhayajanakaninādamahāsaddā saṃsibbitachabbidhajālāmālākulā samantā satayojanānupharaṇaccivegā kadariyā tapanā mahānirayā cavamānā maccuno bhāyantī’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti.

‘‘Nanu, bhante nāgasena, nirayo ekantadukkhavedanīyo, kissa pana te nerayikā sattā ekantadukkhavedanīyā nirayā cavamānā maccuno bhāyanti, kissa niraye ramantī’’ti? ‘‘Na te, mahārāja, nerayikā sattā niraye ramanti, muñcitukāmāva te nirayā. Maraṇasseva so [maraṇasseso (sī. pī.)], mahārāja, ānubhāvo, yena tesaṃ santāso uppajjatī’’ti. ‘‘Etaṃ kho, bhante nāgasena, na saddahāmi, yaṃ muccitukāmānaṃ cutiyā santāso uppajjatīti, hāsanīyaṃ , bhante nāgasena, taṃ ṭhānaṃ, yaṃ te patthitaṃ labhanti, kāraṇena maṃ saññāpehī’’ti.


“大王，譬如一个村庄的村长命令送信人：‘送信人，你去把村里所有的村民都快速召集到我这里来。’送信人回答：‘好的，先生。’他来到村中央，大声喊叫：‘村里的所有村民，都快速到村长这里集合！’于是，村民们听到送信人的话，都快速地集合起来，向村长报告：‘先生，所有村民都集合好了，请您吩咐。’大王，就这样，村长召集村民时，命令所有村民都来，但实际上并非所有村民都来了，只是男丁们来了。村长也这样认为：‘只有这些是我的村民。’其他很多没来的女眷、奴婢、雇工、村民、病人、屠夫、渔夫、猎人等等，都没被计算在内，只是针对男丁们，才命令‘所有人都来’。大王，也正是这样，佛陀说的这句话并非针对阿罗汉说的，阿罗汉已经处于那种境界，恐惧的因缘已经从阿罗汉身上断除了。大王，佛陀说：‘所有人都害怕惩罚，所有人都畏惧死亡。’是针对那些有烦恼、我执很重、在苦乐中起伏不定的众生说的。因此，阿罗汉不再害怕任何恐惧。
“大王，有部分情况用全部的词语来表达，有部分情况用全部的词语表达全部的意思，有全部情况用部分的词语来表达，有全部情况用全部的词语表达全部的意思。应当根据具体情况来理解其含义。
“大王，理解含义有五种方法：根据文句、根据文义、根据师承、根据自己的理解、根据更重要的原因。其中，文句是指经文，文义是指符合经文的解释，师承是指老师的教导，自己的理解是指自己的想法，更重要的原因是指结合以上四种方法得出的结论。大王，应当根据这五种方法来理解含义。这样，这个问题就解释清楚了。”
“尊者那先，我正是这样理解的。阿罗汉已经处于那种境界，让其他众生去感受恐惧吧。那么，地狱众生在地狱中感受剧烈、痛苦、难忍的痛苦，全身燃烧，痛苦流涕，哭喊哀嚎，高声悲鸣，无法忍受这样的痛苦，孤立无援，无依无靠，极度悲伤痛苦，走向最终的归宿，彻底陷入痛苦的深渊，感受着炎热、寒冷、强烈的阳光的炙烤，伴随着可怕的、令人恐惧的巨大声响，被各种刀剑和火焰包围，方圆数百里都弥漫着腐臭的气味，从那可怕的大地狱中死去，他们会畏惧死亡吗？” “是的，大王。”
“尊者那先，地狱是充满痛苦和折磨的地方，为什么这些地狱众生从充满痛苦和折磨的地狱中死去时还会畏惧死亡呢？他们为什么在地狱中感到快乐呢？” “大王，地狱众生并非在地狱中感到快乐，他们只是想从地狱中解脱出来。大王，死亡本身就具有力量，使他们产生恐惧。” “尊者那先，我不相信想解脱的人在死亡时还会产生恐惧。尊者那先，这很可笑，他们得到了想要的东西，请您用道理说服我。”


‘‘Maraṇanti kho, mahārāja, etaṃ adiṭṭhasaccānaṃ tāsanīyaṭṭhānaṃ, etthāyaṃ jano tasati ca ubbijjati ca. Yo ca, mahārāja, kaṇhasappassa bhāyati, so maraṇassa bhāyanto kaṇhasappassa bhāyati. Yo ca hatthissa bhāyati…pe… sīhassa…pe… byagghassa…pe… dīpissa…pe… acchassa…pe… taracchassa…pe… mahiṃsassa…pe… gavayassa…pe… aggissa…pe… udakassa…pe… khāṇukassa…pe… kaṇṭakassa bhāyati. Yo ca sattiyā bhāyati, so maraṇassa bhāyanto sattiyā bhāyati. Maraṇasseva so [maraṇasseso (sī. pī.)], mahārāja, sarasasabhāvatejo [sarasabhāvatejo (sī. pī.)], tassa sarasasabhāvatejena sakilesā sattā maraṇassa tasanti bhāyanti, muccitukāmāpi, mahārāja, nerayikā sattā maraṇassa tasanti bhāyanti.

‘‘Idha, mahārāja, purisassa kāye medo gaṇṭhi uppajjeyya. So tena rogena dukkhito upaddavā parimuccitukāmo bhisakkaṃ sallakattaṃ āmantāpeyya. Tassa vacanaṃ so bhisakko sallakatto sampaṭicchitvā tassa rogassa uddharaṇāya upakaraṇaṃ upaṭṭhāpeyya, satthakaṃ tikhiṇaṃ kareyya , yamakasalākā [dahanasalākaṃ (ka.)] aggimhi pakkhipeyya, khāralavaṇaṃ nisadāya pisāpeyya, api nu kho, mahārāja, tassa āturassa tikhiṇasatthakacchedanena yamakasalākādahanena khāraloṇappavesanena tāso uppajjeyyā’’ti? ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Iti, mahārāja, tassa āturassa rogā muccitukāmassāpi vedanābhayā santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā muccitukāmānampi nerayikānaṃ sattānaṃ maraṇabhayā santāso uppajjati.

‘‘Idha, mahārāja, puriso issarāparādhiko baddho saṅkhalikabandhanena gabbhe pakkhitto parimuccitukāmo assa, tamenaṃ so issaro mocetukāmo pakkosāpeyya. Api nu kho, mahārāja, tassa issarāparādhikassa purisassa ‘katadoso aha’nti jānantassa issaradassanena santāso uppajjeyyā’’ti? ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Iti, mahārāja, tassa issarāparādhikassa purisassa parimuccitukāmāssāpi issarabhayā santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā muccitukāmānampi nerayikānaṃ sattānaṃ maraṇabhayā santāso uppajjatī’’ti.

‘‘Aparampi , bhante, uttariṃ kāraṇaṃ brūhi, yenāhaṃ kāraṇena okappeyya’’nti. ‘‘Idha, mahārāja, puriso daṭṭhavisena āsīvisena daṭṭho bhaveyya, so tena visavikārena pateyya uppateyya vaṭṭeyya pavaṭṭeyya, athaññataro puriso balavantena mantapadena taṃ daṭṭhavisaṃ āsīvisaṃ ānetvā taṃ daṭṭhavisaṃ paccācamāpeyya, api nu kho, mahārāja, tassa visagatassa purisassa tasmiṃ daṭṭhavise sappe sotthihetu upagacchante santāso uppajjeyyā’’ti? ‘‘Āma bhante’’ti. Iti, mahārāja, tathārūpe ahimhi sotthihetupi upagacchante tassa santāso uppajjati. Evameva kho, mahārāja, nirayā muccitukāmānampi nerayikānaṃ santānaṃ maraṇabhayā santāso uppajjati. Aniṭṭhaṃ, mahārāja, sabbasattānaṃ maraṇaṃ, tasmā nerayikā sattā nirayā parimuccitukāmāpi maccuno bhāyantī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Maccubhāyanābhāyanapañho tatiyo.

4. Maccupāsamuttipañho



“大王，死亡对于没有见过死亡的人来说，是一个可怕的地方，人们会因此感到恐惧和不安。大王，害怕黑蛇的人，是因为害怕死亡才害怕黑蛇。害怕大象的人……害怕狮子的人……害怕老虎的人……害怕豹子的人……害怕熊的人……害怕豺狼的人……害怕野牛的人……害怕水牛的人……害怕火的人……害怕水的人……害怕坑的人……害怕荆棘的人，都是因为害怕死亡才害怕这些东西。害怕刑罚的人，是因为害怕死亡才害怕刑罚。大王，死亡本身就具有强大的力量，由于这种力量，有烦恼的众生会对死亡感到恐惧害怕，即使是想从地狱中解脱的地狱众生，也会对死亡感到恐惧害怕。
“大王，譬如一个人身上长了毒疮，他因为这种病痛而感到痛苦，想要摆脱病痛，于是请来一位医术高明的医生。医生听从他的话，为了治好他的病，准备了工具，磨快了手术刀，把探针放在火里烧，让人研磨**和盐，大王，这时病人会因为锋利的手术刀的切割、烧红的探针的灼烧、**和盐的涂抹而感到恐惧吗？”“是的，尊者。”“大王，就这样，病人即使想从病痛中解脱出来，也会因为害怕疼痛而感到恐惧。大王，也正是这样，即使想从地狱中解脱出来的地狱众生，也会因为害怕死亡而感到恐惧。
“大王，譬如一个人犯了罪，被国王用镣铐锁住，关进监狱里，他想从监狱里解脱出来，国王也想释放他，于是把他叫到跟前。大王，这时这个犯人，即使知道自己‘犯了什么罪’，也会因为见到国王而感到恐惧吗？”“是的，尊者。”“大王，就这样，这个犯人即使想获得解脱，也会因为害怕国王而感到恐惧。大王，也正是这样，即使想从地狱中解脱出来的地狱众生，也会因为害怕死亡而感到恐惧。
“尊者，请您再说一个其他的理由，让我能够理解。” “大王，譬如一个人被毒蛇咬伤，他会因为蛇毒而倒地、抽搐、翻滚，这时另一个人用强大的咒语将毒蛇引来，然后让它把毒吸回去，大王，这时中毒的人，即使这条毒蛇是为了治好他，他见到这条蛇时会感到恐惧吗？”“是的，尊者。”“大王，就这样，即使这条蛇是为了治好他，他见到它时也会感到恐惧。大王，也正是这样，即使想从地狱中解脱出来的地狱众生，也会因为害怕死亡而感到恐惧。大王，所有众生都厌恶死亡，因此，地狱众生即使想从地狱中解脱出来，也会畏惧死亡。”“好，尊者那先，我正是这样理解的。”
死后有无感受问/3. 第三
4. 死亡之相问/4.

4. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā –

‘‘‘Na antalikkhe na samuddamajjhe, na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa;

Na vijjatī so jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya maccupāsā’ti.

‘‘Puna bhagavatā parittā ca uddiṭṭhā. Seyyathidaṃ, ratanasuttaṃ mettasuttaṃ khandhaparittaṃ moraparittaṃ dhajaggaparittaṃ āṭānāṭiyaparittaṃ aṅgulimālaparittaṃ. Yadi, bhante nāgasena, ākāsagatopi samuddamajjhagatopi pāsādakuṭileṇaguhāpabbhāradaribilagiri vivarapabbatantaragatopi na muccati maccupāsā, tena hi parittakammaṃ micchā. Yadi parittakaraṇena maccupāsā parimutti bhavati, tena hi ‘na antalikkhe…pe… maccupāsā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ , mahārāja, bhagavatā ‘na antalikkhe…pe… maccupāsā’ti, parittā ca bhagavatā uddiṭṭhā, tañca pana sāvasesāyukassa vayasampannassa apetakammāvaraṇassa, natthi, mahārāja, khīṇāyukassa ṭhitiyā kiriyā vā upakkamo vā.

‘‘Yathā mahārāja matassa rukkhassa sukkhassa koḷāpassa nisnehassa uparuddhajīvitassa gatāyusaṅkhārassa kumbhasahassenapi udake ākirante allattaṃ vā pallavitaharitabhāvo vā na bhaveyya. Evameva kho, mahārāja, bhesajjaparittakammena natthi khīṇāyukassa ṭhitiyā kiriyā vā upakkamo vā, yāni tāni, mahārāja, mahiyā osadhāni bhesajjāni, tānipi khīṇāyukassa akiccakarāni bhavanti. Sāvasesāyukaṃ, mahārāja, vayasampannaṃ apetakammāvaraṇaṃ parittaṃ rakkhati gopeti, tassatthāya bhagavatā parittā uddiṭṭhā.

‘‘Yathā, mahārāja, kassako paripakke dhaññe mate sassanāḷe udakappavesanaṃ vāreyya, yaṃ pana sassaṃ taruṇaṃ meghasannibhaṃ vayasampannaṃ, taṃ udakavaḍḍhiyā vaḍḍhati. Evameva kho, mahārāja, khīṇāyukassa bhesajjaparittakiriyā ṭhapitā paṭikkhittā , ye pana te manussā sāvasesāyukā vayasampannā, tesaṃ atthāya parittabhesajjāni bhaṇitāni, te parittabhesajjehi vaḍḍhantī’’ti.

‘‘Yadi, bhante nāgasena, khīṇāyuko marati, sāvasesāyuko jīvati, tena hi parittabhesajjāni niratthakāni hontī’’ti? ‘‘Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci rogo bhesajjehi paṭinivattito’’ti? ‘‘Āma, bhante, anekasatāni diṭṭhānī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, ‘parittabhesajjakiriyā niratthakā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhavatī’’ti.

‘‘Dissanti , bhante nāgasena, vejjānaṃ upakkamā bhesajjapānānulepā, tena tesaṃ upakkamena rogo paṭinivattatī’’ti. ‘‘Parittānampi, mahārāja, pavattīyamānānaṃ saddo suyyati, jivhā sukkhati, hadayaṃ byāvaṭṭati, kaṇṭho āturati. Tena tesaṃ pavattena sabbe byādhayo vūpasamanti, sabbā ītiyo apagacchantīti.


4. “尊者那先，佛陀曾说过：
‘不在天空中，不在大海中，不在山谷的缝隙里，
在这个世界上，没有任何地方可以躲避死亡的罗网。’
“佛陀又宣说了护卫经，例如《宝经》《慈经》《灭苦经》《孔雀经》《旌旗顶经》《阿吒曩吒经》《指鬘经》。尊者那先，如果即使升到空中，即使进入大海深处，即使进入宫殿、房屋、山洞、岩石、裂缝、山谷、山间，也无法逃脱死亡的罗网，那么，护卫经的修持就没有意义了。如果修持护卫经能够摆脱死亡的罗网，那么，‘不在天空中……死亡的罗网’这种说法就是错误的。这又是一个两难的问题，而且更加复杂难解，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，佛陀的确说过：‘不在天空中……死亡的罗网。’也的确宣说了护卫经，但是，这是针对还有剩余寿命、福德具足、没有业障遮蔽的人说的。大王，对于寿命已尽的人来说，没有任何方法或努力能够让他继续生存。
“大王，譬如一棵枯树，干枯、脆弱、没有水分、生命力枯竭、寿命已尽，即使把它放入数千桶水中，它也不会重新发芽或变得翠绿。大王，也正是这样，对于寿命已尽的人来说，药物和护卫经都无法让他继续生存。大王，即使是大地上的草药，也对寿命已尽的人不起作用。大王，护卫经守护、保护的是还有剩余寿命、福德具足、没有业障遮蔽的人，佛陀宣说护卫经就是为了这个目的。
“大王，譬如农夫会阻止成熟的稻田灌溉，而对于正在生长的、像乌云一样茂盛的、福德具足的稻田，灌溉会使它生长得更好。大王，也正是这样，对于寿命已尽的人来说，药物和护卫经的作用已经停止、失效了，而对于那些还有剩余寿命、福德具足的人来说，护卫经和药物是为了他们而说的，他们会因为护卫经和药物而更加健康长寿。”
“尊者那先，如果寿命已尽的人会死，还有剩余寿命的人会活，那么，护卫经和药物就没有意义了。” “大王，您曾经见过有人通过药物治好疾病吗？” “是的，尊者，我见过数百个这样的例子。” “大王，因此，‘护卫经和药物的修持没有意义’这种说法是错误的。”
“尊者那先，医生们的努力、药物的服用和涂抹是可见的，疾病也因此而痊愈。”“大王，念诵护卫经的声音也是可以听到的，舌头会感到干燥，心脏会跳动，喉咙会疼痛。通过念诵护卫经，所有的疾病都会平息，所有的灾祸都会消除。”


‘‘Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci ahinā daṭṭho mantapadena visaṃ pātīyamāno visaṃ cikkhassanto uddhamadho ācamayamāno’’ti? ‘‘Āma, bhante , ajjetarahipi taṃ loke vattatī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, ‘parittabhesajjakiriyā niratthakā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhavati. Kataparittañhi, mahārāja, purisaṃ ḍaṃsitukāmo ahi na ḍaṃsati, vivaṭaṃ mukhaṃ pidahati, corānaṃ ukkhittalaguḷampi na sambhavati, te laguḷaṃ muñcitvā pemaṃ karonti, kupitopi hatthināgo samāgantvā uparamati, pajjalitamahāaggikkhandhopi upagantvā nibbāyati, visaṃ halāhalampi khāyitaṃ agadaṃ sampajjati, āhāratthaṃ vā pharati, vadhakā hantukāmā upagantvā dāsabhūtā sampajjanti, akkantopi pāso na saṃvarati [na saṃcarati (sī.)].

‘‘Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, ‘morassa kataparittassa sattavassasatāni luddako nāsakkhi pāsaṃ upanetuṃ, akataparittassa taṃ yeva divasaṃ pāsaṃ upanesī’’ti ? ‘‘Āma, bhante, suyyati, abbhuggato so saddo sadevake loke’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja ‘parittabhesajjakiriyā niratthakā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhavati.

‘‘Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, ‘dānavo bhariyaṃ parirakkhanto samugge pakkhipitvā gilitvā kucchinā pariharati, atheko vijjādharo tassa dānavassa mukhena pavisitvā tāya saddhiṃ abhiramati, yadā so dānavo aññāsi, atha samuggaṃ vamitvā vivari, saha samugge vivaṭe vijjādharo yathākāmaṃ [yena kāmaṃ (ka.)] pakkāmī’’ti? ‘‘Āma, bhante, suyyati, abbhuggato sopi saddo sadevake loke’’ti. ‘‘Nanu so, mahārāja, vijjādharo parittabalena [mantabalena (?)] gahaṇā mutto’’ti. ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, atthi parittabalaṃ.

‘‘Sutapubbaṃ pana tayā, mahārāja, ‘aparopi vijjādharo bārāṇasirañño antepure mahesiyā saddhiṃ sampaduṭṭho [saṃsaṭṭho (sī.)] gahaṇappatto samāno khaṇena adassanaṃ gato mantabalenā’’ti. ‘‘Āma, bhante, suyyatī’’ti. ‘‘Nanu so, mahārāja, vijjādharo parittabalena gahaṇā mutto’’ti? ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, atthi parittabala’’nti.

‘‘Bhante nāgasena, ‘kiṃ sabbe yeva parittaṃ rakkhatī’ti? ‘‘Ekacce, mahārāja, rakkhati, ekacce na rakkhatī’’ti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, parittaṃ na sabbatthika’’nti? ‘‘Api nu kho, mahārāja, bhojanaṃ sabbesaṃ jīvitaṃ rakkhatī’’ti? ‘‘Ekacce, bhante , rakkhati, ekacce na rakkhatī’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti. ‘‘Yato, bhante, ekacce taṃ yeva bhojanaṃ atibhuñjitvā visūcikāya marantī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, bhojanaṃ na sabbesaṃ jīvitaṃ rakkhatī’’ti? ‘‘Dvīhi, bhante nāgasena, kāraṇehi bhojanaṃ jīvitaṃ harati atibhuttena vā usmādubbalatāya vā, āyudadaṃ, bhante nāgasena, bhojanaṃ durupacārena jīvitaṃ haratī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, parittaṃ ekacce rakkhati, ekacce na rakkhati.


“大王，您曾经见过有人被蛇咬伤后，通过咒语将毒排出，从上到下按摩，最终痊愈的吗？” “是的，尊者，现在世上还有这样的事。” “大王，因此，‘护卫经的修持没有意义’这种说法是错误的。大王，有些人念诵护卫经后，想要咬他的蛇就不会咬他，反而会张开嘴为他遮挡；盗贼举起的棍棒也无法落下，他们会放下棍棒表示友好；即使愤怒的大象也会平静下来，走到他面前；即使熊熊燃烧的大火也会熄灭；即使服下了剧毒，也会变成解毒良药，或者直接吐出来；想要杀害他的敌人，反而会变成他的奴仆；即使射出的箭也无法伤到他。
“大王，您曾经听说过‘孔雀由于念诵护卫经，猎人七天七夜都无法捕捉到它，而不念诵护卫经，当天就会被捕捉到’这样的事吗？”“是的，尊者，我听说过，这在世间是一个奇闻。” “大王，因此，‘护卫经的修持没有意义’这种说法是错误的。
“大王，您曾经听说过‘一个夜叉为了保护妻子，把她吞进肚子里，用肠子裹住她，后来一个咒术师从夜叉的嘴里进去，和他的妻子亲热，当夜叉知道后，吐出肚子里的东西，打开肚子，随着肚子被打开，咒术师也随心所欲地出来了’这样的事吗？” “是的，尊者，我听说过，这在世间也是一个奇闻。”“大王，难道这个咒术师不是凭借护卫经的力量才从囚禁中解脱出来的吗？”“是的，尊者。”“大王，因此，护卫经是有力量的。
“大王，您曾经听说过‘另一个咒术师在波罗奈（瓦拉纳西）国王的后宫里，与王后私通，被人抓住后，却在一瞬间消失了’这样的事吗？” “是的，尊者，我听说过。” “大王，难道这个咒术师不是凭借护卫经的力量才从囚禁中解脱出来的吗？” “是的，尊者。” “大王，因此，护卫经是有力量的。”
“尊者那先，难道所有念诵护卫经的人都能够得到保护吗？”“大王，有些人能够得到保护，有些人不能。”“尊者那先，因此，护卫经并非在所有情况下都有效。”“大王，难道食物能够维持所有人的生命吗？”“尊者，有些人可以，有些人不行。”“为什么呢？”“尊者，因为有些人吃太多同样的食物会因为霍乱而死。”“大王，因此，食物并不能维持所有人的生命吗？”“尊者那先，食物因为两个原因会夺走生命：吃得太多或者消化不良。尊者那先，食物使用不当会夺走生命。”“大王，也正是这样，护卫经能够保护一些人，却不能保护另一些人。


‘‘Tīhi, mahārāja, kāraṇehi parittaṃ na rakkhati kammāvaraṇena, kilesāvaraṇena, asaddahanatāya. Sattānurakkhaṇaṃ, mahārāja, parittaṃ attanā katena ārakkhaṃ jahati, yathā, mahārāja, mātā puttaṃ kucchigataṃ poseti, hitena upacārena janeti, janayitvā asucimalasiṅghāṇikamapanetvā uttamavarasugandhaṃ upalimpati, so aparena samayena paresaṃ putte akkosante vā paharante vā pahāraṃ deti. Te tassa kujjhitvā parisāya ākaḍḍhitvā taṃ gahetvā sāmino upanenti, yadi pana tassā putto aparaddho hoti velātivatto. Atha naṃ sāmino manussā ākaḍḍhayamānā daṇḍamuggarajāṇumuṭṭhīhi tāḷenti pothenti, api nu kho, mahārāja, tassa mātā labhati ākaḍḍhanaparikaḍḍhanaṃ gāhaṃ sāmino upanayanaṃ kātu’’nti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇena, mahārājā’’ti. ‘‘Attano, bhante, aparādhenā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, sattānaṃ ārakkhaṃ parittaṃ attano aparādhena vañjhaṃ karotī’’ti [kāretīti (sī.)]. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, suvinicchito pañho, gahanaṃ agahanaṃ kataṃ, andhakāro āloko kato, viniveṭhitaṃ diṭṭhijālaṃ, tvaṃ gaṇivarapavaramāsajjā’’ti.

Maccupāsamuttipañho catuttho.

5. Buddhalābhantarāyapañho



“大王，有三个原因会导致护卫经无法保护：业障的遮蔽、烦恼的遮蔽、缺乏信心。大王，护卫经守护众生，却会因为自身的错误而失效。大王，譬如母亲怀胎十月，悉心照料，用慈爱和关怀养育孩子，孩子出生后，为他洗去污秽和胎垢，涂上上等的香料。后来，这个孩子冒犯或殴打别人的孩子，别人被他激怒，聚集众人，抓住他，把他带到国王面前。如果这个孩子没有其他罪行，而且已经过了受罚的年龄，那么，国王就不会处罚他。如果这个孩子有其他罪行，那么，国王就会让人用棍棒、木槌、拳头殴打、折磨他。大王，这时，他的母亲能够阻止别人抓他、打他，把他带到国王面前吗？” “不能，尊者。” “大王，是什么原因呢？” “尊者，因为他自己的错误。” “大王，也正是这样，护卫经守护众生，却会因为自身的错误而失效。” “好，尊者那先，您把这个问题解释得很清楚，化深奥为浅显，化黑暗为光明，解开了我心中的疑惑，您真是最优秀的智者。”
死亡之相问/4. 第四
5. 佛陀出现障碍问/5.

5. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘lābhī tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’nti. Puna ca tathāgato pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhantoti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, tena hi pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhantoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhanto, tena hi lābhī tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sumahanto dunnibbeṭho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Lābhī, mahārāja, tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, pañcasālañca brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisitvā kiñcideva alabhitvā yathādhotena pattena nikkhanto, tañca pana mārassa pāpimato kāraṇā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, bhagavato gaṇanapathaṃ vītivattakappe [gaṇanapathavītivatte kappe (sī.)] abhisaṅkhataṃ kusalaṃ kinti niṭṭhitaṃ, adhunuṭṭhitena mārena pāpimatā tassa kusalassa balavegaṃ [taṃ kusalabalavegavipphāraṃ (sī.)] kinti pihitaṃ, tena hi, bhante nāgasena, tasmiṃ vatthusmiṃ dvīsu ṭhānesu upavādo āgacchati, kusalatopi akusalaṃ balavataraṃ hoti, buddhabalatopi mārabalaṃ balavataraṃ hotīti, tena hi rukkhassa mūlatopi aggaṃ bhārataraṃ hoti, guṇasamparikiṇṇatopi pāpiyaṃ balavataraṃ hotī’’ti. ‘‘Na, mahārāja, tāvatakena kusalatopi akusalaṃ balavataraṃ nāma hoti, na buddhabalatopi mārabalaṃ balavataraṃ nāma hoti. Api cettha kāraṇaṃ icchitabbaṃ.

‘‘Yathā, mahārāja, puriso rañño cakkavattissa madhuṃ vā madhupiṇḍikaṃ vā aññaṃ vā upāyanaṃ abhihareyya, tamenaṃ rañño dvārapālo evaṃ vadeyya ‘akālo, bho, ayaṃ rañño dassanāya, tena hi, bho, tava upāyanaṃ gahetvā sīghasīghaṃ paṭinivatta, pure tava rājā daṇḍaṃ dhāressatī’ti [mā te rājā daṇḍaṃ pāpeyyāti (sī.)]. Tato so puriso daṇḍabhayā tasito ubbiggo taṃ upāyanaṃ ādāya sīghasīghaṃ paṭinivatteyya, api nu kho so, mahārāja, rājā cakkavattī tāvatakena upāyanavikalamattakena dvārapālato dubbalataro nāma hoti , aññaṃ vā pana kiñci upāyanaṃ na labheyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, issāpakato so, bhante, dvārapālo upāyanaṃ nivāresi, aññena pana dvārena satasahassaguṇampi rañño upāyanaṃ upetī’’ti . ‘‘Evameva kho, mahārāja, issāpakato māro pāpimā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi, aññāni pana anekāni devatāsatasahassāni amataṃ dibbaṃ ojaṃ gahetvā upagatāni ‘bhagavato kāye ojaṃ odahissāmā’ti bhagavantaṃ namassamānāni pañjalikāni ṭhitānī’’ti.


5. “尊者那先，你们说：‘如来能够获得衣服、饮食、卧具、医药等供养。’又说：‘如来曾到一个有五百户人家的婆罗门村庄乞食，却什么也没得到，空手而回。’尊者那先，如果如来能够获得衣服、饮食、卧具、医药等供养，那么，‘如来曾到一个有五百户人家的婆罗门村庄乞食，却什么也没得到，空手而回’这种说法就是错误的。如果如来曾到一个有五百户人家的婆罗门村庄乞食，却什么也没得到，空手而回，那么，‘如来能够获得衣服、饮食、卧具、医药等供养’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，而且非常重大，难以解决，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来能够获得衣服、饮食、卧具、医药等供养，也的确曾到一个有五百户人家的婆罗门村庄乞食，却什么也没得到，空手而回，这是因为邪恶的魔王从中作梗。”“尊者那先，既然如此，如来在过去无数劫中积累的善业难道都白费了吗？难道现在被邪恶的魔王遮蔽了善的力量，使它无法发挥作用吗？尊者那先，既然如此，在这个问题上就出现了两个矛盾：善不如恶强大，佛陀的力量不如魔王强大。既然如此，树根难道比树梢更重吗？充满功德的难道不如邪恶的更强大吗？”“大王，并非因为这样，善就一定不如恶强大，佛陀的力量也不一定不如魔王强大。这里面另有原因。
“大王，譬如一个人给转轮圣王送蜂蜜或蜜饼或其他供品，守门人对他说：‘现在不是拜见国王的时间，你把供品放下，赶快回去，否则国王会惩罚你。’于是，这个人害怕惩罚，感到不安，拿着供品赶快回去了。大王，难道就因为这样，转轮圣王就一定不如守门人强大，或者再也收不到其他供品了吗？”“不是的，尊者。尊者，守门人只是出于职责阻止他送供品，转轮圣王还会从其他途径收到百倍千倍的供品。”“大王，也正是这样，邪恶的魔王只是出于嫉妒，才阻止那五百户婆罗门施舍给如来食物。还有无数的天神拿着甘露和天界的食物前来，对佛陀说：‘我们把食物献给如来。’他们恭敬地向佛陀顶礼，双手合十，侍立一旁。”


‘‘Hotu, bhante nāgasena, sulabhā bhagavato cattāro paccayā loke uttamapurisassa, yācitova bhagavā devamanussohi cattāro paccaye paribhuñjati, api ca kho pana mārassa yo adhippāyo, so tāvatakena siddho, yaṃ so bhagavato bhojanassa antarāyamakāsi. Ettha me, bhante, kaṅkhā na chijjati, vimatijātohaṃ tattha saṃsayapakkhando. Na me tattha mānasaṃ pakkhandati, yaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa sadevake loke aggapuggalavarassa kusalavarapuññasambhavassa asamasamassa anupamassa appaṭisamassa chavakaṃ lāmakaṃ parittaṃ pāpaṃ anariyaṃ vipannaṃ māro lābhantarāyamakāsī’’ti.

‘‘Cattāro kho, mahārāja, antarāyā adiṭṭhantarāyo uddissa katantarāyo upakkhaṭantarāyo paribhogantarāyoti. Tattha katamo adiṭṭhantarāyo? Anodissa adassanena anabhisaṅkhataṃ koci antarāyaṃ karoti ‘kiṃ parassa dinnenā’ti, ayaṃ adiṭṭhantarāyo nāma.

‘‘Katamo uddissa katantarāyo? Idhekaccaṃ puggalaṃ upadisitvā uddissa bhojanaṃ paṭiyattaṃ hoti, taṃ koci antarāyaṃ karoti, ayaṃ uddissa katantarāyo nāma.

‘‘Katamo upakkhaṭantarāyo? Idha yaṃ kiñci upakkhaṭaṃ hoti appaṭiggahitaṃ, tattha koci antarāyaṃ karoti, ayaṃ upakkhaṭantarāyo nāma.

‘‘Katamo paribhogantarāyo? Idha yaṃ kiñci paribhogaṃ, tattha koci antarāyaṃ karoti, ayaṃ paribhogantarāyo nāma. Ime kho, mahārāja, cattāro antarāyā.

‘‘Yaṃ pana māro pāpimā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi, taṃ neva bhagavato paribhogaṃ na upakkhaṭaṃ na uddissakataṃ, anāgataṃ asampattaṃ adassanena antarāyaṃ kataṃ, taṃ pana nekassa bhagavato yeva, atha kho ye te tena samayena nikkhantā abbhāgatā, sabbepi te taṃ divasaṃ bhojanaṃ na labhiṃsu, nāhaṃ taṃ, mahārāja, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo tassa bhagavato uddissa kataṃ upakkhaṭaṃ paribhogaṃ antarāyaṃ kareyya. Sace koci issāya uddissa kataṃ upakkhaṭaṃ paribhogaṃ antarāyaṃ kareyya, phaleyya tassa muddhā satadhā vā sahassadhā vā.

‘‘Cattārome, mahārāja, tathāgatassa kenaci anāvaraṇīyā guṇā. Katame cattāro? Lābho, mahārāja, bhagavato uddissa kato upakkhaṭo na sakkā kenaci antarāyaṃ kātuṃ; sarīrānugatā , mahārāja, bhagavato byāmappabhā na sakkā kenaci antarāyaṃ kātuṃ; sabbaññutaṃ, mahārāja, bhagavato ñāṇaratanaṃ na sakkā kenaci antarāyaṃ kātuṃ; jīvitaṃ, mahārāja, bhagavato na sakkā kenaci antarāyaṃ kātuṃ. Ime kho, mahārāja, cattāro tathāgatassa kenaci anāvaraṇīyā guṇā, sabbepete, mahārāja, guṇā ekarasā arogā akuppā aparūpakkamā aphusāni kiriyāni. Adassanena, mahārāja, māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi.

‘‘Yathā, mahārāja, rañño paccante dese visame adassanena nilīyitvā corā panthaṃ dūsenti. Yadi pana rājā te core passeyya, api nu kho te corā sotthiṃ labheyyu’’nti? ‘‘Na hi, bhante, pharasunā phālāpeyya satadhā vā sahassadhā vā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, adassanena māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi.


5.“尊者那先，如来在世间获得衣服、饮食、卧具、医药等四种供养很容易，就像一位尊贵的人，只要向天人和人们索求，就能得到这四种供养。然而，魔王的目的却达到了，他阻碍了如来获得食物。尊者，我对此仍然心存疑惑，充满不解，我的心中无法释怀，为什么在世间最尊贵的、拥有无量功德福报、无与伦比、独一无二的如来，会被一个下贱、卑微、邪恶、堕落的魔王阻碍，无法获得食物呢？”
“大王，有四种障碍：未见障碍、指定障碍、预备障碍、享用障碍。什么是未见障碍？就是有人没有预先说明，也没有见到，就暗中阻挠别人布施，心想：‘为什么要给别人布施？’这叫做未见障碍。
“什么是指定障碍？就是有人指定了食物的接受者，有人却从中阻挠，这叫做指定障碍。
“什么是预备障碍？就是已经预备好了但还没有被接受的物品，有人从中阻挠，这叫做预备障碍。
“什么是享用障碍？就是已经可以享用的物品，有人从中阻挠，这叫做享用障碍。大王，这四种就是障碍。
“魔王在那五百户婆罗门家中所做的，既不是针对如来已经享用的、也不是预备好的、也不是指定的食物，而是在如来没有见到、没有获得的情况下暗中进行阻挠。这不仅针对如来，也针对当时外出乞食的其他比丘，他们那天都没有获得食物。大王，我认为在这个包含了所有天、人、沙门、婆罗门的世界中，没有人能够阻挠指定给如来、预备给如来、如来享用的食物。如果有人出于恶意阻挠指定给如来、预备给如来、如来享用的食物，他的头会裂成百块、千块。
“大王，如来有四种功德任何人都无法阻碍。哪四种呢？大王，没有人能够阻碍指定给如来、预备给如来的供养；大王，没有人能够阻碍如来健康的身体；大王，没有人能够阻碍如来的一切智智；大王，没有人能够阻碍如来的生命。大王，这四种就是如来任何人都无法阻碍的功德，所有这些功德都是和谐的、健康的、稳定的、不会改变的、不会衰减的、不会失效的。大王，魔王是暗中、偷偷地在那五百户婆罗门家中进行阻挠的。
“大王，譬如盗贼在国王看不见的地方，在险峻的地方暗中埋伏，拦截路人。如果国王看到了这些盗贼，他们还能活命吗？” “不能，尊者，国王会用刀剑把他们砍成百块、千块。” “大王，也正是这样，魔王是暗中、偷偷地在那五百户婆罗门家中进行阻挠的。


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, itthī sapatikā adassanena nilīyitvā parapurisaṃ sevati, evameva kho, mahārāja, adassanena māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi. Yadi, mahārāja, itthī sāmikassa sammukhā parapurisaṃ sevati, api nu kho sā itthī sotthiṃ labheyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, haneyyāpi taṃ, bhante, sāmiko vadheyyāpi bandheyyāpi dāsittaṃ vā upaneyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, adassanena māro pāpimā nilīyitvā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi. Yadi, mahārāja, māro pāpimā bhagavato uddissa kataṃ upakkhaṭaṃ paribhogaṃ antarāyaṃ kareyya, phaleyya tassa muddhā satadhā vā sahassadhā vā’’ti. ‘‘Evametaṃ, bhante nāgasena, corikāya kataṃ mārena pāpimatā, nilīyitvā māro pāpimā pañcasālake brāhmaṇagahapatike anvāvisi. Sace so, bhante, māro pāpimā bhagavato uddissa kataṃ upakkhaṭaṃ paribhogaṃ antarāyaṃ kareyya, muddhā vāssa phaleyya satadhā vā sahassadhā vā, kāyo vāssa bhusamuṭṭhi viya vikireyya, sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Buddhalābhantarāyapañho pañcamo.

6. Apuññapañho

6. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘yo ajānanto pāṇātipātaṃ karoti, so balavataraṃ apuññaṃ pasavatī’ti. Puna ca bhagavatā vinayapaññattiyā bhaṇitaṃ ‘anāpatti ajānantassā’ti. Yadi, bhante nāgasena, ajānitvā pāṇātipātaṃ karonto balavataraṃ apuññaṃ pasavati, tena hi ‘anāpatti ajānantassā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi anāpatti ajānantassa, tena hi ‘ajānitvā pāṇātipātaṃ karonto balavataraṃ apuññaṃ pasavatī’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho duruttaro duratikkamo tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘yo ajānanto pāṇātipātaṃ karoti, so balavataraṃ apuññaṃ pasavatī’ti. Puna ca vinayapaññattiyā bhagavatā bhaṇitaṃ ‘anāpatti ajānantassā’ti. Tattha atthantaraṃ atthi. Katamaṃ atthantaraṃ ? Atthi, mahārāja, āpatti saññāvimokkhā, atthi āpatti nosaññāvimokkhā. Yāyaṃ, mahārāja, āpatti saññāvimokkhā, taṃ āpattiṃ ārabbha bhagavatā bhaṇitaṃ ‘anāpatti ajānantassā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Apuññapañho chaṭṭho.

7. Bhikkhusaṅghapariharaṇapañho



5.“大王，譬如妻子背着丈夫，偷偷地与别的男人私会。大王，也正是这样，魔王是暗中、偷偷地在那五百户婆罗门家中进行阻挠的。大王，如果妻子当着丈夫的面与别的男人私会，她还能活命吗？”“不能，尊者，她的丈夫会杀了她，或者把她绑起来，或者把她贬为奴隶。” “大王，也正是这样，魔王是暗中、偷偷地在那五百户婆罗门家中进行阻挠的。大王，如果魔王阻挠指定给如来、预备给如来、如来享用的食物，他的头会裂成百块、千块。”“尊者那先，魔王这样做真是卑鄙，他暗中、偷偷地在那五百户婆罗门家中进行阻挠。尊者，如果魔王阻挠指定给如来、预备给如来、如来享用的食物，他的头会裂成百块、千块，或者他的身体会像灰尘一样散落。好，尊者那先，我正是这样理解的。”
佛陀出现障碍问/5. 第五
6. 罪过问/6.
6.“尊者那先，你们说：‘无知地杀生会造下更重的罪过。’佛陀在戒律中又说：‘无知者无罪。’尊者那先，如果无知地杀生会造下更重的罪过，那么，‘无知者无罪’这种说法就是错误的。如果无知者无罪，那么，‘无知地杀生会造下更重的罪过’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，非常难，难以逾越，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，佛陀的确说过：‘无知地杀生会造下更重的罪过。’在戒律中，佛陀也的确说过：‘无知者无罪。’这里面有不同的含义。有什么不同的含义呢？大王，有一种罪过会导致心识无法解脱，有一种罪过不会导致心识无法解脱。大王，佛陀所说的‘无知者无罪’，是指不会导致心识无法解脱的罪过。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
罪过问/6. 第六
7. 比丘僧团开除问/7.

7. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘tathāgatassa kho, ānanda, na evaṃ hoti ‘‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’’ti vā, ‘‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’’ti vā’ti. Puna ca metteyyassa bhagavato sabhāvaguṇaṃ paridīpayamānena bhagavatā evaṃ bhaṇitaṃ ‘‘so anekasahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissati, seyyathāpi ahaṃ etarahi anekasataṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharāmī’’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘tathāgatassa kho, ānanda, na evaṃ hoti ‘‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’ti vā, ‘‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’’ti vā’ti, tena hi anekasataṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharāmīti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘so anekasahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissati, seyyathāpi ahaṃ etarahi anekasataṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharāmī’ti, tena hi tathāgatassa kho, ānanda, na evaṃ hoti ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vāti tampi vacanaṃ micchā, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘tathāgatassa kho, ānanda, na evaṃ hoti ‘‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’ti vā, ‘‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’’ti vā’ti. Puna ca metteyyassāpi bhagavato sabhāvaguṇaṃ paridīpayamānena bhagavatā bhaṇitaṃ ‘so anekasahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissati, seyyathāpi ahaṃ etarahi anekasataṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharāmī’ti. Etasmiñca, mahārāja, pañhe eko attho sāvaseso, eko attho niravaseso. Na, mahārāja, tathāgato parisāya anugāmiko, parisā pana tathāgatassa anugāmikā . Sammuti, mahārāja, esā ‘aha’nti ‘mamā’ti, na paramattho eso, vigataṃ, mahārāja, tathāgatassa pemaṃ, vigato sineho, ‘mayha’ntipi tathāgatassa gahaṇaṃ natthi, upādāya pana avassayo hoti.

‘‘Yathā, mahārāja, pathavī bhūmaṭṭhānaṃ sattānaṃ patiṭṭhā hoti upassayaṃ, pathaviṭṭhā cete sattā, na ca mahāpathaviyā ‘mayhete’ti apekkhā hoti, evameva kho, mahārāja, tathāgato sabbasattānaṃ patiṭṭhā hoti upassayaṃ, tathāgataṭṭhā [tathāgatapatiṭṭhā eva (sī.)] cete sattā, na ca tathāgatassa ‘mayhete’ti apekkhā hoti. Yathā vā pana, mahārāja, mahatimahāmegho abhivassanto tiṇarukkhapasumanussānaṃ vuḍḍhiṃ deti santatiṃ anupāleti. Vuṭṭhūpajīvino cete sattā sabbe, na ca mahāmeghassa ‘mayhete’ti apekkhā hoti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato sabbasattānaṃ kusaladhamme janeti anupāleti, satthūpajīvino cete sattā sabbe, na ca tathāgatassa ‘mayhete’ti apekkhā hoti. Taṃ kissa hetu? Attānudiṭṭhiyā pahīnattā’’ti.

‘‘Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho bahuvidhehi kāraṇehi, gambhīro uttānīkato, gaṇṭhi bhinno, gahanaṃ agahanaṃ kataṃ, andhakāro āloko kato, bhaggā paravādā, jinaputtānaṃ cakkhuṃ uppādita’’nti.

Bhikkhusaṅghapariharaṇapañho sattamo.

8. Abhejjaparisapañho



7. “尊者那先，佛陀曾说过：‘阿难，如来不会想：‘我要开除僧团’，也不会想：‘僧团是我的眷属’。’佛陀在赞叹弥勒佛的功德时又说：‘他会开除成千上万的比丘僧团，就像我现在开除成百上千的比丘僧团一样。’尊者那先，如果佛陀说过：‘阿难，如来不会想：我“要开除僧团”，也不会想：“僧团是我的眷属”’，那么，‘我现在开除成百上千的比丘僧团’这种说法就是错误的。如果如来说过：‘他会开除成千上万的比丘僧团，就像我现在开除成百上千的比丘僧团一样’，那么，‘阿难，如来不会想：‘我要开除僧团’，也不会想：‘僧团是我的眷属’’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，佛陀的确说过：‘阿难，如来不会想：‘我要开除僧团’，也不会想：‘僧团是我的眷属’。’在赞叹弥勒佛的功德时，佛陀也的确说过：‘他会开除成千上万的比丘僧团，就像我现在开除成百上千的比丘僧团一样。’大王，在这个问题中，有一个完整的含义，和一个不完整的含义。大王，如来不依附于僧团，而僧团依附于如来。大王，‘我’和‘我的’只是一种世俗说法，并非究竟的真理。大王，如来已经断除了执着，没有贪爱，如来也没有‘我的’这种执着，执着来自于对事物的贪恋。
“大王，譬如大地是众生的依托和住所，众生依附于大地而生存，而大地并没有‘他们是属于我的’这种想法。大王，也正是这样，如来是一切众生的依托和住所，众生依附于如来而获得解脱，而如来并没有‘他们是属于我的’这种想法。大王，譬如巨大的云彩降雨，使草木、花朵和人类得以生长繁衍，这些生物都依赖雨水生存，而云彩并没有‘他们是属于我的’这种想法。大王，也正是这样，如来教化、引导一切众生修习善法，所有众生都依赖于如来的教导而生存，而如来并没有‘他们是属于我的’这种想法。这是什么原因呢？因为如来已经断除了我执。”
“好，尊者那先，您把这个问题解释得很清楚，用了各种各样的理由，把深奥的道理浅显地表达出来，解开了我心中的疑惑，化深奥为浅显，化黑暗为光明，驳斥了外道的邪说，使佛弟子们获得了智慧。”
比丘僧团开除问/7. 第七
8. 不可摧毁眷属问/8.

8. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘tathāgato abhejjapariso’ti, puna ca bhaṇatha ‘devadattena ekappahāraṃ pañca bhikkhusatāni bhinnānī’ti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato abhejjapariso, tena hi devadattena ekappahāraṃ pañca bhikkhusatāni bhinnānīti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi devadattena ekappahāraṃ pañca bhikkhusatāni bhinnāni, tena hi ‘tathāgato abhejjapariso’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, gambhīro dunniveṭhiyo, gaṇṭhitopi gaṇṭhitaro, etthāyaṃ jano āvaṭo nivuto ovuto pihito pariyonaddho, ettha tava ñāṇabalaṃ dassehi paravādesū’’ti.

‘‘Abhejjapariso, mahārāja, tathāgato, devadattena ca ekappahāraṃ pañca bhikkhusatāni bhinnāni, tañca pana bhedakassa balena, bhedake vijjamāne natthi, mahārāja, abhejjaṃ nāma. Bhedake sati mātāpi puttena bhijjati, puttopi mātarā bhijjati, pitāpi puttena bhijjati, puttopi pitarā bhijjati, bhātāpi bhaginiyā bhijjati, bhaginīpi bhātarā bhijjati, sahāyopi sahāyena bhijjati, nāvāpi nānādārusaṅghaṭitā ūmivegasampahārena bhijjati, rukkhopi madhukappasampannaphalo anilabalavegābhihato bhijjati, suvaṇṇampi jātimantaṃ [jātarūpampi (sī.)] lohena bhijjati. Api ca, mahārāja, neso adhippāyo viññūnaṃ, nesā buddhānaṃ adhimutti, neso paṇḍitānaṃ chando ‘tathāgato bhejjapariso’ti. Api cettha kāraṇaṃ atthi, yena kāraṇena tathāgato vuccati ‘abhejjapariso’ti. Katamaṃ ettha kāraṇaṃ? Tathāgatassa, mahārāja, katena adānena vā appiyavacanena vā anatthacariyāya vā asamānattatāya vā yato kutoci cariyaṃ carantassapi parisā bhinnāti na sutapubbaṃ, tena kāraṇena tathāgato vuccati ‘abhejjapariso’ti. Tayāpetaṃ, mahārāja, ñātabbaṃ ‘atthi kiñci navaṅge buddhavacane suttāgataṃ, iminā nāma kāraṇena bodhisattassa katena tathāgatassa parisā bhinnā’ti? ‘‘Natthi bhante, no cetaṃ loke dissati nopi suyyati. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Abhejjaparisapañho aṭṭhamo.

Abhejjavaggo dutiyo.

Imasmiṃ vagge aṭṭha pañhā.

3. Paṇāmitavaggo

1. Seṭṭhadhammapañho



8. “尊者那先，你们说‘如来拥有不可摧毁的眷属’，又说‘提婆达多一次就分裂了五百比丘’。尊者那先，如果如来拥有不可摧毁的眷属，那么“提婆达多一次就分裂了五百比丘”这种说法就是错误的。如果提婆达多一次就分裂了五百比丘，那么“如来拥有不可摧毁的眷属”这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，它深奥难解，比其他的问题更复杂，人们对此感到困惑、迷茫、不知所措、被紧紧包围。请您展现您的智慧，驳斥外道的邪说。”
“大王，如来的确拥有不可摧毁的眷属，提婆达多也的确一次就分裂了五百比丘。这是因为分裂者的力量，如果没有分裂者，大王，就没有什么不可摧毁的。当分裂者出现时，母亲会和儿子决裂，儿子会和母亲决裂，父亲会和儿子决裂，儿子会和父亲决裂，兄弟会和姐妹决裂，姐妹会和兄弟决裂，朋友会和朋友决裂，由各种木材组成的船会因为波涛汹涌而破碎，结满甜美果实的树会因为强风吹袭而折断，即使是纯金也会被铁器所破。大王，智者、佛陀和圣人们并没有‘如来的眷属可以被摧毁’这样的想法。之所以说如来拥有不可摧毁的眷属，是有原因的。是什么原因呢？大王，从未听说过如来的眷属会因为如来对他们有所施舍、恶语相向、不当行为或不公平对待而分裂，因此，称如来拥有不可摧毁的眷属。大王，您知道在九部佛经中，是否有任何经文记载，因为佛陀的某种行为导致他的眷属分裂吗？” “没有，尊者，我从未见过，也从未听说过。好，尊者那先，我正是这样理解的。”
不可摧毁眷属问/8. 第八
不可摧毁品/2. 第二
这一品有八个问题。
3. 礼敬品/3.
1. 最胜法问/1.

1. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti. Puna ca ‘upāsako gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā puthujjanaṃ abhivādeti paccuṭṭhetī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti, tena hi ‘upāsako gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā puthujjanaṃ abhivādeti paccuṭṭhetī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi ‘upāsako gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā puthujjanaṃ abhivādeti paccuṭṭheti’, tena hi ‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cāti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘dhammo hi, vāseṭṭha, seṭṭho janetasmiṃ diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye cā’ti, ‘upāsako ca gihī sotāpanno pihitāpāyo diṭṭhippatto viññātasāsano bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā puthujjanaṃ abhivādeti paccuṭṭheti’. Tattha pana kāraṇaṃ atthi. Katamaṃ taṃ kāraṇaṃ?

‘‘Vīsati kho panime, mahārāja, samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni, yehi samaṇo abhivādanapaccuṭṭhānasamānanapūjanāraho hoti. Katame vīsati samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni? Seṭṭho [seṭṭhabhūmisayo (sī. syā.), seṭṭho yamo (pī.)] dhammārāmo, aggo niyamo, cāro vihāro saṃyamo saṃvaro khanti soraccaṃ ekattacariyā ekattābhirati paṭisallānaṃ hiriottappaṃ vīriyaṃ appamādo sikkhāsamādānaṃ [sikkhāpadhānaṃ (sī. syā.), sukkāvadānaṃ (ka.)] uddeso paripucchā sīlādiabhirati nirālayatā sikkhāpadapāripūritā, kāsāvadhāraṇaṃ , bhaṇḍubhāvo . Ime kho , mahārāja, vīsati samaṇassa samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni. Ete guṇe bhikkhu samādāya vattati, so tesaṃ dhammānaṃ anūnattā paripuṇṇattā sampannattā samannāgatattā asekkhabhūmiṃ arahantabhūmiṃ okkamati, seṭṭhaṃ bhūmantaraṃ okkamati, arahattāsannagatoti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘‘Khīṇāsavehi so sāmaññaṃ upagato, natthi me so samayo’ti [taṃ sāmañña’’nti (?)] arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘‘Aggaparisaṃ so upagato, nāhaṃ taṃ ṭhānaṃ upagato’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘‘Labhati so pātimokkhuddesaṃ sotuṃ, nāhaṃ taṃ labhāmi sotu’nti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘‘So aññe pabbājeti upasampādeti jinasāsanaṃ vaḍḍheti, ahametaṃ na labhāmi kātu’nti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘‘Appamāṇesu so sikkhāpadesu samattakārī, nāhaṃ tesu vattāmī’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘‘Upagato so samaṇaliṅgaṃ, buddhādhippāye ṭhito, tenāhaṃ liṅgena dūramapagato’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.


1.“尊者那先，佛陀曾说过：‘瓦色吒，于现世和来世而言，法是最胜的。’又说：‘证得须陀洹果、关闭恶趣之门、获得正见、通达佛法的在家居士，应该礼敬、起立迎接比丘或沙弥，即使对方是凡夫。’尊者那先，如果佛陀说过：‘瓦色吒，于现世和来世而言，法是最胜的。’，那么，‘证得须陀洹果、关闭恶趣之门、获得正见、通达佛法的在家居士，应该礼敬、起立迎接比丘或沙弥，即使对方是凡夫。’这种说法就是错误的。如果‘证得须陀洹果、关闭恶趣之门、获得正见、通达佛法的在家居士，应该礼敬、起立迎接比丘或沙弥，即使对方是凡夫。’，那么，‘瓦色吒，于现世和来世而言，法是最胜的。’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，佛陀的确说过：‘瓦色吒，于现世和来世而言，法是最胜的。’也说过：‘证得须陀洹果、关闭恶趣之门、获得正见、通达佛法的在家居士，应该礼敬、起立迎接比丘或沙弥，即使对方是凡夫。’这里面有原因。是什么原因呢？
“大王，沙门有二十种成就沙门功德的法，以及两种标志，具备这些条件的沙门值得礼敬、起立迎接和恭敬。哪二十种成就沙门功德的法，以及两种标志呢？最高的正法，最好的戒律，高尚的行为，庄严的举止，自制，自律，忍辱，柔和，少欲，知足，正念，精进，不放逸，乐于学习，善于提问，喜爱戒行，远离尘嚣，圆满学处，穿着袈裟，慈悲心。大王，这二十种就是成就沙门功德的法，以及两种标志。比丘奉行这些功德，由于这些法的圆满、具足和成就，他达到了无学之位，阿罗汉之位，达到了最高的境界。在家居士证得须陀洹果，接近阿罗汉果，因此，他应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“‘他已证得阿罗汉果，而我还没有。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“‘他已证得最高的果位，而我还没有达到。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“‘他能听闻波罗提木叉戒本，而我不能。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“‘他能教导他人、使人出家、弘扬佛法，而我不能。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“‘他能完美地遵守众多学处，而我不能。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“‘他已具备沙门标志，安住于佛法之中，而我距离这种标志还很遥远。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。


‘‘‘Parūḷhakacchalomo so anañjitaamaṇḍito anulittasīlagandho, ahaṃ pana maṇḍanavibhūsanābhirato’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘Api ca, mahārāja, ‘ye te vīsati samaṇakaraṇā dhammā dve ca liṅgāni, sabbepete dhammā bhikkhussa saṃvijjanti, so yeva te dhamme dhāreti, aññepi tattha sikkhāpeti, so me āgamo sikkhāpanañca natthī’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ .

‘‘Yathā, mahārāja, rājakumāro purohitassa santike vijjaṃ adhīyati, khattiyadhammaṃ sikkhati, so aparena samayena abhisitto ācariyaṃ abhivādeti paccuṭṭheti ‘sikkhāpako me aya’nti, evameva kho, mahārāja, ‘bhikkhu sikkhāpako vaṃsadharo’ti arahati upāsako sotāpanno bhikkhuṃ puthujjanaṃ abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ.

‘‘Api ca, mahārāja, imināpetaṃ pariyāyena jānāhi bhikkhubhūmiyā mahantataṃ asamavipulabhāvaṃ. Yadi, mahārāja, upāsako sotāpanno arahattaṃ sacchikaroti, dveva tassa gatiyo bhavanti anaññā tasmiṃ yeva divase parinibbāyeyya vā, bhikkhubhāvaṃ vā upagaccheyya. Acalā hi sā, mahārāja, pabbajjā, mahatī accuggatā, yadidaṃ bhikkhubhūmī’’ti. ‘‘Ñāṇagato, bhante nāgasena, pañho sunibbeṭhito balavatā atibuddhinā tayā, na yimaṃ pañhaṃ samattho añño evaṃ viniveṭhetuṃ aññatra tavādisena buddhimatā’’ti.

Seṭṭhadhammapañho paṭhamo.

2. Sabbasattahitapharaṇapañho



“‘他剃除须发，不加装饰，身上散发着戒行的芬芳，而我喜欢装饰打扮。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“大王，‘这二十种成就沙门功德的法，以及两种标志，比丘都具备，他自己奉行这些法，也教导别人奉行这些法，我没有机会向他学习。’因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“大王，譬如王子在祭司那里学习吠陀，学习刹帝利法，当他举行过灌顶仪式后，他会礼敬、起立迎接老师，心想：‘这是我的老师。’大王，也正是这样，‘比丘是传授佛法的老师’，因此，证得须陀洹果的在家居士应该礼敬、起立迎接凡夫比丘。
“大王，也正是因为这些道理，你要知道比丘的境界是多么伟大，多么无与伦比。大王，如果证得须陀洹果的在家居士证得了阿罗汉果，那么，他在当天只有两种选择，要么涅槃，要么出家。大王，出家是稳固的，是伟大的，是殊胜的，这就是比丘的境界。” “尊者那先，您用强大的智慧，完美地解答了这个问题，除了您这样有智慧的人，没有人能够解答这个问题。”
最胜法问/1. 第一
2. 利益一切众生问.

2. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘tathāgato sabbasattānaṃ ahitamapanetvā hitamupadahatī’ti. Puna ca bhaṇatha aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne ‘saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggata’nti. Aggikkhandhūpamaṃ, bhante, dhammapariyāyaṃ desentena tathāgatena saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ hitamapanetvā ahitamupadahitaṃ. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato sabbasattānaṃ ahitamapanetvā hitamupadahati, tena hi aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggatanti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggataṃ, tena hi tathāgato sabbasattānaṃ ahitamapanetvā hitamupadahatīti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Tathāgato , mahārāja, sabbasattānaṃ ahitamapanetvā hitamupadahati, aggikkhandhūpame dhammapariyāye bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggataṃ, tañca pana na tathāgatassa katena, tesaṃ yeva attano katenā’’ti.

‘‘Yadi, bhante nāgasena, tathāgato aggikkhandhūpamaṃ dhammapariyāyaṃ na bhāseyya, api nu tesaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggaccheyyāti, na hi, mahārāja, micchāpaṭipannānaṃ tesaṃ bhagavato dhammapariyāyaṃ sutvā pariḷāho kāye uppajji, tena tesaṃ pariḷāhena uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggata’’nti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, tathāgatasseva katena tesaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggataṃ, tathāgato yeva tattha adhikāro tesaṃ nāsanāya, yathā nāma, bhante nāgasena, ahi vammikaṃ paviseyya, athaññataro paṃsukāmo puriso vammikaṃ bhinditvā paṃsuṃ hareyya, tassa paṃsuharaṇena vammikassa susiraṃ pidaheyya, atha tattheva so assāsaṃ alabhamāno mareyya, nanu so, bhante, ahi tassa purisassa katena maraṇappatto’’ti. ‘‘Āma mahārājā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhante nāgasena, tathāgato yeva tattha adhikāro tesaṃ nāsanāyā’’ti.

‘‘Tathāgato, mahārāja, dhammaṃ desayamāno anunayappaṭighaṃ na karoti, anunayappaṭighavippamutto dhammaṃ deseti, evaṃ dhamme desīyamāne ye tattha sammāpaṭipannā, te bujjhanti. Ye pana micchāpaṭipannā, te patanti. Yathā, mahārāja, purisassa ambaṃ vā jambuṃ vā madhukaṃ vā cālayamānassa yāni tattha phalāni sārāni daḷhabandhanāni, tāni tattheva accutāni tiṭṭhanti, yāni tattha phalāni pūtivaṇṭamūlāni dubbalabandhanāni, tāni patanti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato dhammaṃ desayamāno anunayappaṭighaṃ na karoti, anunayappaṭighavippamutto dhammaṃ deseti, evaṃ dhamme desīyamāne ye tattha sammāpaṭipannā, te bujjhanti. Ye pana micchāpaṭipannā, te patanti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, kassako dhaññaṃ ropetukāmo khettaṃ kasati, tassa kasantassa anekasatasahassāni tiṇāni maranti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato paripakkamānase satte bodhento [bodhetuṃ (sī.)] anunayappaṭighavippamutto dhammaṃ deseti, evaṃ dhamme desīyamāne ye tattha sammāpaṭipannā, te bujjhanti. Ye pana micchāpaṭipannā, te tiṇāni viya maranti.


2.“尊者那先，你们说‘如来排除一切众生的不善，使他们获得善。’又说在阐述像火聚一样的法义时，‘六十位比丘口中涌出滚烫的鲜血’。尊者，如来在阐述像火聚一样的法义时，排除了六十位比丘的善，使他们获得了不善。尊者那先，如果如来排除一切众生的不善，使他们获得善，那么，‘在阐述像火聚一样的法义时，六十位比丘口中涌出滚烫的鲜血’这种说法就是错误的。如果在阐述像火聚一样的法义时，六十位比丘口中涌出滚烫的鲜血，那么，‘如来排除一切众生的不善，使他们获得善’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确排除一切众生的不善，使他们获得善，在阐述像火聚一样的法义时，六十位比丘口中也的确涌出滚烫的鲜血，但这并非如来造成的，而是他们自己造成的。”
“尊者那先，如果如来不阐述像火聚一样的法义，他们的口中还会涌出滚烫的鲜血吗？” “不会，大王，是因为他们误解了佛陀的法义，身体产生灼烧感，才导致口中涌出滚烫的鲜血。” “尊者那先，如此说来，是如来导致他们口中涌出滚烫的鲜血，如来要为他们的死亡负责。尊者那先，譬如一条蛇钻进蚁穴，另一个人想要取土，就挖开了蚁穴，蛇因为洞穴被毁而窒息死亡，难道这条蛇不是因为那个人而死的吗？” “是的，大王。” “尊者那先，也正是这样，如来要为他们的死亡负责。”
“大王，如来说法时，没有偏袒任何人，他以平等心说法，对于正确理解佛法的人，他们会获得觉悟。而对于误解佛法的人，他们会堕落。大王，譬如有人摇晃芒果树、蒲桃树或枣树，那些果实饱满、牢固的果子会留在树上，而那些腐烂、不牢固的果子会掉落下来。大王，也正是这样，如来说法时，没有偏袒任何人，他以平等心说法，对于正确理解佛法的人，他们会获得觉悟。而对于误解佛法的人，他们会堕落。
“大王，譬如农夫为了播种而耕地，会有成百上千的草被杀死。大王，也正是这样，如来为了度化成熟的众生，以平等心说法，对于正确理解佛法的人，他们会获得觉悟。而对于误解佛法的人，他们会像草一样枯萎。


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, manussā rasahetu yantena ucchuṃ pīḷayanti, tesaṃ ucchuṃ pīḷayamānānaṃ ye tattha yantamukhagatā kimayo, te pīḷiyanti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato paripakkamānase satte bodhento dhammayantamabhipīḷayati [dhammayantamatipīḷayati (ka.)], ye tattha micchāpaṭipannā, te kimī viya marantī’’ti.

‘‘Nanu, bhante nāgasena, te bhikkhū tāya dhammadesanāya patitā’’ti? ‘‘Api nu kho, mahārāja, tacchako rukkhaṃ tacchanto [rakkhanto (sī. pī.] ujukaṃ parisuddhaṃ karotī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, vajjanīyaṃ apanetvā tacchako rukkhaṃ ujukaṃ parisuddhaṃ karotī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgato parisaṃ rakkhanto na sakkoti bodhaneyye [abodhanīye (syā.)] satte bodhetuṃ, micchāpaṭipanne pana satte apanetvā bodhaneyye satte bodheti, attakatena pana te, mahārāja, micchāpaṭipannā patanti.

‘‘Yathā, mahārāja, kadalī veḷu assatarī attajena [attajena phalena (sī.)] haññati, evameva kho, mahārāja, ye te micchāpaṭipannā, te attakatena haññanti patanti.

‘‘Yathā, mahārāja, corā attakatena cakkhuppāṭanaṃ sūlāropanaṃ sīsacchedanaṃ pāpuṇanti, evameva kho, mahārāja, ye te micchāpaṭipannā, te attakatena haññanti patanti [jinasāsanā patanti (sī. pī.)]. Yesaṃ, mahārāja, saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggataṃ, tesaṃ taṃ neva bhagavato katena, na paresaṃ katena, atha kho attano yeva katena.

‘‘Yathā, mahārāja, puriso sabbajanassa amataṃ dadeyya, te taṃ amataṃ asitvā arogā dīghāyukā sabbītito [sabbītiyā (sī.)] parimucceyyuṃ, athaññataro puriso durupacārena taṃ asitvā maraṇaṃ pāpuṇeyya, api nu kho so, mahārāja, amatadāyako puriso tatonidānaṃ kiñci apuññaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgato dasasahassiyā lokadhātuyā devamanussānaṃ amataṃ dhammadānaṃ deti, ye te sattā bhabbā, te dhammāmatena bujjhanti. Ye pana te sattā abhabbā, te dhammāmatena haññanti patanti. Bhojanaṃ, mahārāja, sabbasattānaṃ jīvitaṃ rakkhati, tamekacce bhuñjitvā visūcikāya maranti, api nu kho so, mahārāja, bhojanadāyako puriso tatonidānaṃ kiñci apuññaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgato dasasahassiyā lokadhātuyā devamanussānaṃ amataṃ dhammadānaṃ deti, ye te sattā bhabbā, te dhammāmatena bujjhanti. Ye pana te sattā abhabbā, te dhammāmatena haññanti patantī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Sabbasattahitapharaṇapañho dutiyo.

3. Vatthaguyhanidassanapañho



“大王，譬如人们为了榨甘蔗汁而使用榨汁机，被压榨的甘蔗中，位于榨汁机口的虫子会被压死。大王，也正是这样，如来为了度化成熟的众生，转动说法之轮，那些误解佛法的人，就像虫子一样被碾死。”
“尊者那先，那些比丘是因为那次说法而死的吗？” “大王，修剪树木的人，难道是为了砍掉树木，才使树木变得笔直、干净的吗？”“不是，尊者，修剪树木的人是为了去除不好的部分，才使树木变得笔直、干净。” “大王，也正是这样，如来教导僧众，无法度化的众生是无法被度化的，如来只能排除误解佛法的人，而度化可以被度化的众生。大王，那些误解佛法的人，是由于自己的原因而堕落的。
“大王，譬如香蕉树、竹子和芦苇，会因为自身的果实而死亡。大王，也正是这样，那些误解佛法的人，是由于自己的原因而死亡、堕落。
“大王，譬如盗贼会因为自己的行为而被挖眼、上刺刑和斩首。大王，也正是这样，那些误解佛法的人，会因为自己的行为而死亡、堕落。大王，那六十位比丘口中涌出滚烫的鲜血，既不是因为佛陀，也不是因为别人，而是因为他们自己。
“大王，譬如有人给所有人不死甘露，他们吃了之后，就会健康长寿、远离一切疾病，而另一个人因为使用方法不当，吃了之后却死了，大王，给予不死甘露的人，会因此造下任何罪过吗？”“不会，尊者。” “大王，也正是这样，如来给十方世界的诸天和人类不死甘露——佛法，那些有善根的众生，会因为佛法而获得觉悟。而那些没有善根的众生，会因为佛法而死亡、堕落。大王，食物维持着所有众生的生命，有些人吃了之后却因为霍乱而死，大王，给予食物的人，会因此造下任何罪过吗？”“不会，尊者。”“大王，也正是这样，如来给十方世界的诸天和人类不死甘露——佛法，那些有善根的众生，会因为佛法而获得觉悟。而那些没有善根的众生，会因为佛法而死亡、堕落。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
利益一切众生问/2. 第二
3. 衣服比喻问/3.

3. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ tathāgatena –

‘‘‘Kāyena saṃvaro sādhu [dha. pa. 361], sādhu vācāya saṃvaro;

Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro’ti.

‘‘Puna ca tathāgato catunnaṃ parisānaṃ majjhe nisīditvā purato devamanussānaṃ selassa brāhmaṇassa kosohitaṃ vatthaguyhaṃ dassesi. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘kāyena saṃvaro sādhū’ti, tena hi selassa brāhmaṇassa kosohitaṃ vatthaguyhaṃ dassesīti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi selassa brāhmaṇassa kosohitaṃ vatthaguyhaṃ dasseti, tena hi ‘kāyena saṃvaro sādhū’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘kāyena saṃvaro sādhū’ti, selassa ca brāhmaṇassa kosohitaṃ vatthaguyhaṃ dassitaṃ. Yassa kho, mahārāja, tathāgate kaṅkhā uppannā, tassa bodhanatthāya bhagavā iddhiyā tappaṭibhāgaṃ kāyaṃ dasseti, so yeva taṃ pāṭihāriyaṃ passatī’’ti.

‘‘Ko panetaṃ, bhante nāgasena, saddahissati, yaṃ parisagato eko yeva taṃ guyhaṃ passati, avasesā tattheva vasantā na passantīti. Iṅgha me tvaṃ tattha kāraṇaṃ upadisa, kāraṇena maṃ saññāpehī’’ti. ‘‘Diṭṭhapubbo pana tayā, mahārāja, koci byādhito puriso parikiṇṇo ñātimittehī’’ti. ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Api nu kho sā, mahārāja, parisā passatetaṃ vedanaṃ, yāya so puriso vedanāya vedayatī’’ti. ‘‘Na hi bhante, attanā yeva so, bhante, puriso vedayatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yasseva tathāgate kaṅkhā uppannā, tasseva tathāgato bodhanatthāya iddhiyā tappaṭibhāgaṃ kāyaṃ dasseti, so yeva taṃ pāṭihāriyaṃ passati.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, kañcideva purisaṃ bhūto āviseyya, api nu kho sā, mahārāja, parisā passati taṃ bhūtāgamana’’nti? ‘‘Na hi, bhante, so yeva āturo tassa bhūtassa āgamanaṃ passatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yasseva tathāgate kaṅkhā uppannā, tasseva tathāgato bodhanatthāya iddhiyā tappaṭibhāgaṃ kāyaṃ dasseti, so yeva taṃ pāṭihāriyaṃ passatī’’ti.

‘‘Dukkaraṃ, bhante nāgasena, bhagavatā kataṃ, yaṃ ekassapi adassanīyaṃ, taṃ dassentenā’’ti. ‘‘Na, mahārāja, bhagavā guyhaṃ dassesi , iddhiyā pana chāyaṃ dassesī’’ti. ‘‘Chāyāyapi, bhante, diṭṭhāya diṭṭhaṃ yeva hoti guyhaṃ, yaṃ disvā niṭṭhaṃ gato’’ti. ‘‘Dukkarañcāpi, mahārāja, tathāgato karoti bodhaneyye satte bodhetuṃ. Yadi, mahārāja, tathāgato kiriyaṃ hāpeyya, bodhaneyyā sattā na bujjheyyuṃ. Yasmā ca kho, mahārāja, yogaññū tathāgato bodhaneyye satte bodhetuṃ, tasmā tathāgato yena yena yogena bodhaneyyā bujjhanti, tena tena yogena bodhaneyye bodheti.

‘‘Yathā, mahārāja, bhisakko sallakatto yena yena bhesajjena āturo arogo hoti, tena tena bhesajjena āturaṃ upasaṅkamati, vamanīyaṃ vameti, virecanīyaṃ vireceti, anulepanīyaṃ anulimpeti, anuvāsanīyaṃ anuvāseti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato yena yena yogena bodhaneyyā sattā bujjhanti, tena tena yogena bodheti.


3.“尊者那先，如来曾说过：
“‘以身自制最好，以语自制最好；
以心自制最好，一切处自制最好。’
“如来又在四大部洲的中央，为诸天和人类展示了舍利弗婆罗门的宝藏和衣服。尊者那先，如果佛陀说过：‘以身自制最好’，那么，‘为舍利弗婆罗门展示宝藏和衣服’这种说法就是错误的。如果为舍利弗婆罗门展示宝藏和衣服，那么，‘以身自制最好’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘以身自制最好’，也的确为舍利弗婆罗门展示了宝藏和衣服。大王，如来为了度化对如来产生疑问的人，以神通力为其展示了身体的一部分，只有他才看到了那个奇迹。”
“尊者那先，谁会相信呢？在场的只有一个人看到了，而其他在场的人却没有看到。” 请您告诉我其中的原因，用道理说服我。” “大王，您见过被疾病折磨、痛苦不堪的人吗？” “见过，尊者。” “大王，周围的人能感受到那个病人所感受到的痛苦吗？” “不能，尊者，只有那个病人自己才能感受到痛苦。” “大王，也正是这样，如来为了度化对如来产生疑问的人，以神通力为其展示了身体的一部分，只有他才看到了那个奇迹。
“大王，譬如有人被鬼附身，周围的人能看到鬼的到来吗？” “不能，尊者，只有那个病人才能看到鬼的到来。” “大王，也正是这样，如来为了度化对如来产生疑问的人，以神通力为其展示了身体的一部分，只有他才看到了那个奇迹。”
“尊者那先，如来这样做真是不可思议，竟然只让一个人看到。” “大王，如来并没有展示秘密，而是以神通力展示了一个幻象。” “尊者，即使是幻象，看到了也就算看到了秘密，因为他已经看到了结果。” “大王，如来为了度化可以被度化的众生，费尽苦心。大王，如果如来不采取行动，可以被度化的众生就无法获得觉悟。大王，正因为如来知道如何度化众生，所以如来会用各种方法度化可以被度化的众生。
“大王，譬如一位熟练的医生，会用各种药物治疗病人，他会让病人呕吐、排泄，也会为病人涂抹药膏、进行灌肠。大王，也正是这样，如来会用各种方法度化可以被度化的众生。


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, itthī mūḷhagabbhā bhisakkassa adassanīyaṃ guyhaṃ dasseti, evameva kho, mahārāja, tathāgato bodhaneyye satte bodhetuṃ adassanīyaṃ guyhaṃ iddhiyā chāyaṃ dassesi. Natthi, mahārāja, adassanīyo nāma okāso puggalaṃ upādāya. Yadi, mahārāja, koci bhagavato hadayaṃ disvā bujjheyya, tassapi bhagavā yogena hadayaṃ dasseyya, yogaññū, mahārāja, tathāgato desanākusalo.

‘‘Nanu, mahārāja, tathāgato therassa nandassa adhimuttiṃ jānitvā taṃ devabhavanaṃ netvā devakaññāyo dassesi ‘imināyaṃ kulaputto bujjhissatī’ti, tena ca so kulaputto bujjhi. Iti kho, mahārāja, tathāgato anekapariyāyena subhanimittaṃ hīḷento garahanto jigucchanto tassa bodhanahetu kakuṭapādiniyo accharāyo dassesi. Evampi tathāgato yogaññū desanākusalo.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, tathāgato therassa cūḷapanthakassa bhātarā nikkaḍḍhitassa dukkhitassa dummanassa upagantvā sukhumaṃ coḷakhaṇḍaṃ adāsi ‘imināyaṃ kulaputto bujjhissatī’ti , so ca kulaputto tena kāraṇena jinasāsane vasībhāvaṃ pāpuṇi. Evampi, mahārāja, tathāgato yogaññū desanākusalo.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, tathāgato brāhmaṇassa mogharājassa yāva tatiyaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākāsi ‘evamimassa kulaputtassa māno upasamissati, mānūpasamā abhisamayo bhavissatī’ti, tena ca tassa kulaputtassa māno upasami, mānūpasamā so brāhmaṇo chasu abhiññāsu vasībhāvaṃ pāpuṇi. Evampi, mahārāja, tathāgato yogaññū desanākusalo’’ti.

‘‘Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho bahuvidhehi kāraṇehi, gahanaṃ agahanaṃ kataṃ, andhakāro āloko kato, gaṇṭhi bhinno, bhaggā paravādā, jinaputtānaṃ cakkhuṃ tayā uppāditaṃ, nippaṭibhānā titthiyā, tvaṃ gaṇivarapavaramāsajjā’’ti.

Vatthaguyhanidassanapañho tatiyo.

4. Pharusavācābhāvapañho



“大王，譬如孕妇将不可示人的秘密展示给医生，也正是这样，如来为了度化可以被度化的众生，以神通力展示了不可示人的秘密的幻象。大王，并没有什么不可示人的场合。大王，如果有人看到佛陀的心脏就能获得觉悟，那么佛陀也会以神通力为他展示心脏，大王，如来善于教导，精通各种方法。
“大王，如来知道难陀长老的心意，就带他到天界，让他观看天女，心想：‘这个年轻人将会因此而觉悟。’这个年轻人也的确因此而觉悟。大王，如来用各种方法，贬低、批评、厌恶美好的事物，为了度化他，展示了各种丑陋的、令人恐惧的事物。如来就是这样善于教导，精通各种方法。
“大王，又如，如来走到小路上的弟弟被驱逐后，伤心难过，就给了他一块小小的糖，心想：‘这个年轻人将会因此而觉悟。’这个年轻人也的确因此在佛法中获得了信心。大王，如来就是这样善于教导，精通各种方法。
“大王，又如，如来对婆罗门摩嘎罗阇三次提问，都没有回答，心想：‘这样这个年轻人的傲慢就会消退，傲慢消退之后，他就能获得平静。’这个年轻人的傲慢也的确因此而消退，傲慢消退之后，这位婆罗门获得了六神通。大王，如来就是这样善于教导，精通各种方法。”
“好，尊者那先，您用各种各样的道理，完美地解答了这个问题，使深奥的变得浅显，使黑暗的变得光明，解开了疑惑，驳斥了外道，您使佛弟子获得了智慧，使外道哑口无言，您就像最优秀的象师。”
衣服比喻问/3. 第三
4. 不说粗话问/4.

4. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ therena sāriputtena dhammasenāpatinā ‘parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Puna ca tathāgato therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe pārājikaṃ paññapento pharusāhi vācāhi moghapurisavādena samudācari, tena ca so thero moghapurisavādena maṅkucittavasena rundhitattā vippaṭisārī nāsakkhi ariyamaggaṃ paṭivijjhituṃ. Yadi, bhante nāgasena, parisuddhavacīsamācāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, tena hi tathāgatena therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe moghapurisavādena samudāciṇṇanti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi bhagavatā therassa sudinnassa kalandaputtassa aparādhe moghapurisavādena samudāciṇṇaṃ, tena hi parisuddhavacīsamācāro tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritanti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā ‘parisuddhavacīsamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Āyasmato ca sudinnassa kalandaputtassa aparādhe pārājikaṃ paññapentena bhagavatā moghapurisavādena samudāciṇṇaṃ, tañca pana aduṭṭhacittena asārambhena yāthāvalakkhaṇena. Kiñca tattha yāthāvalakkhaṇaṃ, yassa, mahārāja, puggalassa imasmiṃ attabhāve catusaccābhisamayo na hoti, tassa purisattanaṃ moghaṃ aññaṃ kayiramānaṃ aññena sambhavati, tena vuccati ‘moghapuriso’ti. Iti, mahārāja, bhagavatā āyasmato sudinnassa kalandaputtassa satāvavacanena samudāciṇṇaṃ, no abhūtavādenā’’ti.

‘‘Sabhāvampi, bhante nāgasena, yo akkosanto bhaṇati, tassa mayaṃ kahāpaṇaṃ daṇḍaṃ dhārema, aparādho yeva so vatthuṃ nissāya visuṃ vohāraṃ ācaranto akkosatī’’ti. ‘‘Atthi pana, mahārāja, sutapubbaṃ tayā khalitassa abhivādanaṃ vā paccuṭṭhānaṃ vā sakkāraṃ vā upāyanānuppadānaṃ vā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, yato kutoci yattha katthaci khalito, so paribhāsanāraho hoti tajjanāraho, uttamaṅgampissa chindanti hanantipi bandhantipi ghātentipi jhāpentipī’’ti [jāpentipīti (sī. pī.)]. ‘‘Tena hi, mahārāja, bhagavatā kiriyā yeva katā, no akiriyā’’ti.


4.“尊者那先，舍利弗法将曾说过：‘诸位，如来言语清净，行为如法，如来没有需要隐瞒的错误言行。’如来却在宣布苏定那·格兰达普塔长老的波罗夷罪时，用粗话、恶语斥责他，这位长老因此心生恼怒、悲痛不已，最终退失道心，无法证得圣道。尊者那先，如果如来言语清净，行为如法，那么，‘如来用恶语斥责苏定那·格兰达普塔长老’这种说法就是错误的。如果佛陀用恶语斥责了苏定那·格兰达普塔长老，那么，‘如来言语清净，行为如法’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，舍利弗法将的确说过：‘诸位，如来言语清净，行为如法，如来没有需要隐瞒的错误言行。’佛陀在宣布阿育多·苏定那·格兰达普塔长老的波罗夷罪时，也的确用恶语斥责了他，但这并非出于恶意，也并非无故，而是合乎情理的。什么是合乎情理的呢？大王，如果一个人不能证得四圣谛，他就会虚度人生，被各种事物所迷惑，因此被称为‘愚人’。大王，如来用真实语斥责了阿育多·苏定那·格兰达普塔长老，而不是用谎言。”
“尊者那先，即使是实话，辱骂他人也要受到惩罚，更何况他借题发挥，用恶语伤人。” “大王，您听说过有人对犯人礼敬、起立迎接、恭敬或提供帮助吗？” “没有，尊者，无论在哪里犯了罪，都应该受到谴责和惩罚，他们会被砍掉四肢，甚至会被处死、捆绑、殴打、监禁。” “大王，如此说来，如来是在执行处罚，而不是无所作为。”


‘‘Kiriyampi, bhante nāgasena, kurumānena patirūpena kātabbaṃ anucchavikena, savanenapi, bhante nāgasena, tathāgatassa sadevako loko ottappati hiriyati bhiyyo dassanena tatuttariṃ upasaṅkamanena payirupāsanenā’’ti. ‘‘Api nu kho, mahārāja, tikicchako abhisanne kāye kupite dose sinehanīyāni bhesajjāni detī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, tiṇhāni lekhanīyāni bhesajjāni detī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, tathāgato sabbakilesabyādhivūpasamāya anusiṭṭhiṃ deti, pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā satte sinehayati, muduke karoti. Yathā, mahārāja, uṇhampi udakaṃ yaṃ kiñci sinehanīyaṃ sinehayati, mudukaṃ karoti, evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā. Yathā, mahārāja, pituvacanaṃ puttānaṃ atthavantaṃ hoti karuṇāsahagataṃ, evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī hoti karuṇāsahagatā. Pharusāpi, mahārāja, tathāgatassa vācā sattānaṃ kilesappahānā [kilesappahānāya (sī.)] hoti. Yathā, mahārāja, duggandhampi gomuttaṃ pītaṃ virasampi agadaṃ khāyitaṃ sattānaṃ byādhiṃ hanati, evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā atthavatī karuṇāsahagatā. Yathā, mahārāja, mahantopi tūlapuñjo [tūlapicu (sī. syā.)] parassa kāye nipatitvā rujaṃ na karoti, evameva kho, mahārāja, pharusāpi tathāgatassa vācā na kassaci dukkhaṃ uppādetī’’ti. ‘‘Suvinicchito, bhante nāgasena, pañho bahūhi kāraṇehi, sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Pharusavācābhāvapañho catuttho.

5. Rukkhaacetanābhāvapañho

5. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ tathāgatena –

‘‘‘Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ;

Āraddhavīriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetū’ti [jā. 1.4.25].

Puna ca bhaṇitaṃ –

‘‘‘Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha;

Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me’ti [jā. 1.

4.“尊者那先，即使是执行处罚，也应该以适当的方式进行，不应该过于粗暴。尊者那先，即使是微小的过错，如来也会当着所有天神和人类的面进行批评，这更会让人感到羞愧和害怕。” “大王，医生会对病情严重的、愤怒的、充满敌意的病人，使用强效的药物吗？” “不会，尊者，会使用温和的药物。” “大王，也正是这样，如来为了消除众生的一切烦恼，给予他们教导。大王，即使是如来的粗话，也能让众生平静下来，变得柔和。大王，譬如热水能使任何需要软化的事物软化、变温和，也正是这样，大王，如来的粗话也是有益的、充满慈悲的。大王，譬如父亲对子女的教诲，即使严厉也是有益的、充满慈悲的，也正是这样，大王，如来的粗话也是有益的、充满慈悲的。大王，如来的粗话是为了消除众生的烦恼。大王，譬如即使是难闻的牛尿，喝了也能治病；即使是苦味的药，吃了也能治病，也正是这样，大王，如来的粗话也是有益的、充满慈悲的。大王，譬如一大团棉花掉落在人的身上，也不会造成伤害，也正是这样，大王，如来的粗话也不会给任何人带来痛苦。” “尊者那先，您用各种各样的道理，完美地解答了这个问题，好，尊者那先，我正是这样理解的。”
不说粗话问/4. 第四
5. 树无情问/5.
5.“尊者那先，如来曾说过：
“‘婆罗门，这棵无情的树正在哭泣，
愚昧的人却不知道。
勇猛精进、毫不懈怠的人啊，
你问这其中的原因是什么？’
“又说过：
“‘这棵颤抖的树啊，
你们尽管嘲笑它吧。
我也有话要说，
婆罗堕阇，请听我说。’

13.20].

‘‘Yadi, bhante nāgasena, rukkho acetano, tena hi phandanena rukkhena bhāradvājena saha sallapitanti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi phandanena rukkhena bhāradvājena saddhiṃ sallapitaṃ, tena hi rukkho acetanoti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppato, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘rukkho acetano’ti, phandanena ca rukkhena bhāradvājena saddhiṃ sallapitaṃ, tañca pana vacanaṃ lokasamaññāya bhaṇitaṃ. Natthi, mahārāja, acetanassa rukkhassa sallāpo nāma, api ca, mahārāja, tasmiṃ rukkhe adhivatthāya devatāyetaṃ adhivacanaṃ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti, yathā, mahārāja, sakaṭaṃ dhaññassa paripūritaṃ dhaññasakaṭanti jano voharati, na ca taṃ dhaññamayaṃ sakaṭaṃ, rukkhamayaṃ sakaṭaṃ, tasmiṃ sakaṭe dhaññassa pana ākiritattā dhaññasakaṭanti jano voharati, evameva kho, mahārāja, na rukkho sallapati, rukkho acetano, yā pana tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā, tassā yeva taṃ adhivacanaṃ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, dadhiṃ manthayamāno takkaṃ manthemīti voharati, na taṃ takkaṃ, yaṃ so mantheti, dadhiṃ yeva so manthento takkaṃ manthemīti voharati, evameva kho, mahārāja, na rukkho sallapati, rukkho acetano . Yā pana tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā, tassāyeva taṃ adhivacanaṃ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, asantaṃ sādhetukāmo santaṃ sādhemīti voharati , asiddhaṃ siddhanti voharati, evamesā lokasamaññā, evameva kho, mahārāja, na rukkho sallapati, rukkho acetano. Yā pana tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā, tassāyeva taṃ adhivacanaṃ rukkhoti, rukkho sallapatīti cesā lokapaṇṇatti, yāya, mahārāja, lokasamaññāya jano voharati, tathāgatopi tāyeva lokasamaññāya sattānaṃ dhammaṃ desetī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Rukkhaacetanābhāvapañho pañcamo.

6. Piṇḍapātamahapphalapañho

6. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ dhammasaṅgītikārakehi therehi –

‘‘‘Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ;

Ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantika’nti [dī. ni. 

5.“尊者那先，如来曾说过：
“‘婆罗门，这棵无情的树正在哭泣，
愚昧的人却不知情。
勇猛精进、毫不懈怠的人啊，
你问这其中的原因是什么？’
“又说过：
“‘这棵颤抖的树啊，
你们尽管嘲笑它吧！
我也有话要说，
婆罗堕阇，请听我说。’
“尊者那先，如果树是无情的，那么，‘颤抖的树与婆罗堕阇对话’这种说法就是错误的。如果颤抖的树与婆罗堕阇对话了，那么，‘树是无情的’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘树是无情的’，颤抖的树也的确与婆罗堕阇对话了，但这只是世俗的说法。大王，无情的树是不可能说话的。大王，树上的树神被称为‘树’，‘树在说话’只是世俗的称谓。大王，譬如装满谷物的车被称为‘谷车’，但这辆车并非由谷物制成，而是由木头制成，因为车上装满了谷物，人们才称之为‘谷车’。大王，也正是这样，树本身并不会说话，树是无情的。树上的树神被称为‘树’，‘树在说话’只是世俗的称谓。
“大王，譬如制作酸奶的人会说‘我正在搅拌酸奶桶’，但他搅拌的并非酸奶桶，而是酸奶，他一边搅拌酸奶，一边说‘我正在搅拌酸奶桶’。大王，也正是这样，树本身并不会说话，树是无情的。树上的树神被称为‘树’，‘树在说话’只是世俗的称谓。
“大王，譬如想要使不平静的人平静下来，就会说‘我正在使他平静下来’；想要使没有成功的事情成功，就会说‘我正在使它成功’。这都是世俗的说法。大王，也正是这样，树本身并不会说话，树是无情的。树上的树神被称为‘树’，‘树在说话’只是世俗的称谓。大王，人们用世俗的说法进行交流，如来也用世俗的说法为众生说法。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
树无情问/5. 第五
6. 供养食物功德大问/6.
6.“尊者那先，参加法会的长老们曾说过：
“‘听说旃陀吃了供养的食物，
铁匠因此身患重病，
这位智者病情恶化，
半个月后就去世了。’

2.190].

‘‘Puna ca bhagavatā bhaṇitaṃ ‘dveme, ānanda, piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhi, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cā’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavato cundassa bhattaṃ bhuttāvissa [bhuñjitvā (sī.)] kharo ābādho uppanno, pabāḷhā ca vedanā pavattā māraṇantikā, tena hi ‘dveme, ānanda, piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi dveme piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca, tena hi bhagavato cundassa bhattaṃ bhuttāvissa [bhuñjitvā (sī.)] kharo ābādho uppanno, pabāḷhā ca vedanā pavattā māraṇantikāti tampi vacanaṃ micchā. Kiṃnu kho, bhante nāgasena, so piṇḍapāto visagatatāya mahapphalo, roguppādakatāya mahapphalo , āyuvināsakatāya mahapphalo, bhagavato jīvitaharaṇatāya mahapphalo? Tattha me kāraṇaṃ brūhi paravādānaṃ niggahāya, etthāyaṃ jano sammūḷho lobhavasena atibahuṃ khāyitena lohitapakkhandikā uppannāti. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, dhammasaṅgītikārakehi therehi –

‘‘‘Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ;

Ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantika’nti.

‘‘Bhagavatā ca bhaṇitaṃ ‘dveme, ānanda, piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhi, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati [parinibbāyi (sī.)], ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cā’ti.

‘‘So pana piṇḍapāto bahuguṇo anekānisaṃso. Devatā, mahārāja, haṭṭhā pasannamānasā ‘ayaṃ bhagavato pacchimo piṇḍapāto’ti dibbaṃ ojaṃ sūkaramaddave ākiriṃsu. Tañca pana sammāpākaṃ lahupākaṃ [bahupākaṃ (sī.)] manuññaṃ bahurasaṃ jaṭṭharaggitejassa hitaṃ. Na, mahārāja, tatonidānaṃ bhagavato koci anuppanno rogo uppanno, api ca, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi.

‘‘Yathā, mahārāja, pakatiyā jalamāno aggi aññasmiṃ upādāne dinne bhiyyo pajjalati, evameva kho, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, soto pakatiyā sandamāno abhivuṭṭhe mahāmeghe bhiyyo mahogho udakavāhako hoti, evameva kho, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi.


6.“尊者那先，参加法义集结的长老们曾说过：
“‘听说旃陀吃了供养的食物，
铁匠因此身患重病，
这位智者病情恶化，
半个月后便去世了。’
“如来又说过：‘阿难，这两种供养的食物，其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益。哪两种呢？一种是如来吃了之后，证得了无上正等正觉的供养食物；另一种是如来吃了之后，进入无余涅槃界的供养食物。这两种供养的食物，其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益。’尊者那先，如果佛陀吃了旃陀供养的食物后，就身患重病，半个月后痛苦地死去，那么，‘阿难，这两种供养的食物，其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益’这种说法就是错误的。如果这两种供养的食物其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益，那么，佛陀吃了旃陀供养的食物后，就身患重病，半个月后痛苦地死去，这种说法也是错误的。尊者那先，这种供养的食物是因为有毒而具有大的果报吗？是因为引发疾病而具有大的果报吗？是因为损耗寿命而具有大的果报吗？是因为夺走佛陀的生命而具有大的果报吗？请您告诉我其中的原因，驳斥外道的邪说。世人愚昧，因为贪婪而吃得太多，导致患上血痢。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，参加法义集结的长老们的确说过：
“‘听说旃陀吃了供养的食物，
铁匠因此身患重病，
这位智者病情恶化，
半个月后便去世了。’
“如来的确说过：‘阿难，这两种供养的食物，其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益。哪两种呢？一种是如来吃了之后，证得了无上正等正觉的供养食物；另一种是如来吃了之后，进入无余涅槃界的供养食物。这两种供养的食物，其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益。’
“这种供养的食物具有很多功德和利益。大王，诸天神欢喜雀跃，心想：‘这是佛陀最后一次接受供养的食物。’就在酥油蘑菇里注入了神力。这种食物易于消化、美味可口，富含各种营养，对佛陀的消化系统有益。大王，佛陀并没有因此而患上任何疾病，大王，是因为佛陀的身体本来就虚弱，寿命将尽，所以疾病才加重了。
“大王，譬如本来就燃烧的火焰，添加燃料后会燃烧得更旺，也正是这样，大王，佛陀的身体本来就虚弱，寿命将尽，所以疾病才加重了。
“大王，譬如本来就流动的河流，遇到大雨后会更加汹涌，也正是这样，大王，佛陀的身体本来就虚弱，寿命将尽，所以疾病才加重了。


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, pakatiyā abhisannadhātu kucchi aññasmiṃ ajjhoharite bhiyyo āyameyya [āmayeyya (sī.)], evameva kho, mahārāja, bhagavato pakatidubbale sarīre khīṇe āyusaṅkhāre uppanno rogo bhiyyo abhivaḍḍhi, natthi, mahārāja, tasmiṃ piṇḍapāte doso, na ca tassa sakkā dosaṃ āropetu’’nti.

‘‘Bhante nāgasena, kena kāraṇena te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cā’’ti? ‘‘Dhammānumajjanasamāpattivasena, mahārāja, te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cā’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, katamesaṃ dhammānaṃ anumajjanasamāpattivasena te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cā’’ti? ‘‘Navannaṃ, mahārāja, anupubbavihārasamāpattīnaṃ anulomappaṭilomasamāpajjanavasena te dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cā’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, dvīsu yeva divasesu adhimattaṃ tathāgato navānupubbavihārasamāpattiyo anulomappaṭilomaṃ samāpajjī’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Acchariyaṃ, bhante nāgasena, abbhutaṃ bhante nāgasena. Yaṃ imasmiṃ buddhakkhette asadisaṃ paramadānaṃ, tampi imehi dvīhi piṇḍapātehi agaṇitaṃ. Acchariyaṃ, bhante nāgasena, abbhutaṃ, bhante nāgasena. Yāva mahantā navānupubbavihārasamāpattiyo, yatra hi nāma navānupubbavihārasamāpattivasena dānaṃ mahapphalataraṃ hoti mahānisaṃsatarañca. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Piṇḍapātamahapphalapañho chaṭṭho.

7. Buddhapūjanapañho



“大王，譬如本来就体弱的人，吃了其他食物后，病情会加重，也正是这样，大王，佛陀的身体本来就虚弱，寿命将尽，所以疾病才加重了。大王，那种供养的食物并没有毒，也不能将佛陀的疾病归咎于它。”
“尊者那先，为什么这两种供养的食物其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益？” “大王，是因为这两种供养的食物与证得圣法的过程相应，所以其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益。”
“尊者那先，是与证得哪种圣法的过程相应，才使得这两种供养的食物其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益？” “大王，是因为与九次第定（九种禅定）的顺逆向修习相应，所以这两种供养的食物其果报和异熟果相同，远远超过其他供养的食物，具有更大的果报和更大的利益。”
“尊者那先，如来只在两天里，完整地、顺逆向地修习了九次第定吗？” “是的，大王。” “尊者那先，真是不可思议，真是奇特！即使是这个佛国土中最殊胜的布施，也比不上这两种供养食物的功德。尊者那先，真是不可思议，真是奇特！九次第定是多么伟大啊！正因为与九次第定的修习相应，布施才具有更大的果报和更大的利益。好，尊者那先，我正是这样理解的。”
供养食物功德大问/6. 第六
7. 佛陀供养问/7.

7. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ tathāgatena ‘abyāvaṭā tumhe, ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti. Puna ca bhaṇitaṃ –

‘‘‘Pūjetha naṃ pūjaniyassa dhātuṃ;

Evaṃ kira saggamito gamissathā’ti.

‘‘Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena bhaṇitaṃ ‘abyāvaṭā tumhe, ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti, tena hi ‘pūjetha naṃ pūjaniyassa dhātuṃ, evaṃ karā saggamito gamissathā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘pūjetha naṃ pūjaniyassa dhātuṃ, evaṃ karā saggamito gamissathā’ti, tena hi ‘abyāvaṭā tumhe ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘abyāvaṭā tumhe, ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti, puna ca bhaṇitaṃ ‘pūjetha naṃ pūjaniyassa dhātuṃ, evaṃ karā saggamito gamissathā’ti, tañca pana na sabbesaṃ jinaputtānaṃ yeva ārabbha bhaṇitaṃ ‘abyāvaṭā tumhe, ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti. Akammaṃ hetaṃ, mahārāja, jinaputtānaṃ yadidaṃ pūjā, sammasanaṃ saṅkhārānaṃ, yoniso manasikāro, satipaṭṭhānānupassanā, ārammaṇasāraggāho, kilesayuddhaṃ, sadatthamanuyuñjanā, etaṃ jinaputtānaṃ karaṇīyaṃ, avasesānaṃ devamanussānaṃ pūjā karaṇīyā.

‘‘Yathā, mahārāja, mahiyā rājaputtānaṃ hatthiassarathadhanutharulekhamuddāsikkhākhaggamantasuti- sammutiyuddhayujjhāpanakiriyā karaṇīyā, avasesānaṃ puthuvessasuddānaṃ kasi vaṇijjā gorakkhā karaṇīyā, evameva kho, mahārāja, akammaṃ hetaṃ jinaputtānaṃ yadidaṃ pūjā, sammasanaṃ saṅkhārānaṃ, yoniso manasikāro, satipaṭṭhānānupassanā, ārammaṇasāraggāho, kilesayuddhaṃ, sadatthamanuyuñjanā, etaṃ jinaputtānaṃ karaṇīyaṃ, avasesānaṃ devamanussānaṃ pūjā karaṇīyā.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, brāhmaṇamāṇavakānaṃ iruvedaṃ yajuvedaṃ sāmavedaṃ athabbaṇavedaṃ lakkhaṇaṃ itihāsaṃ purāṇaṃ nighaṇḍu keṭubhaṃ akkharappabhedaṃ padaṃ veyyākaraṇaṃ bhāsamaggaṃ uppātaṃ supinaṃ nimittaṃ chaḷaṅgaṃ candaggāhaṃ sūriyaggāhaṃ sukkarāhucaritaṃ uḷuggahayuddhaṃ [oḷuggahayuddhaṃ (ka.)] devadundubhissaraṃ okkanti ukkāpātaṃ bhūmikammaṃ [bhūmikampaṃ (sī. pī.)] disādāhaṃ bhummantalikkhaṃ jotisaṃ lokāyatikaṃ sācakkaṃ migacakkaṃ antaracakkaṃ missakuppādaṃ sakuṇarutaravitaṃ [sakuṇarutaṃ (sī.)] sikkhā karaṇīyā, avasesānaṃ puthuvessasuddānaṃ kasi vaṇijjā gorakkhā karaṇīyā, evameva kho, mahārāja, akammaṃ hetaṃ jinaputtānaṃ yadidaṃ pūjā, sammasanaṃ saṅkhārānaṃ, yoniso manasikāro, satipaṭṭhānānupassanā, ārammaṇasāraggāho, kilesayuddhaṃ, sadatthamanuyuñjanā, etaṃ jinaputtānaṃ karaṇīyaṃ, avasesānaṃ devamanussānaṃ pūjā karaṇīyā, tasmā, mahārāja, tathāgato ‘mā ime akamme yuñjantu, kamme ime yuñjantū’ti āha ‘abyāvaṭā tumhe, ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāyā’ti. Yadetaṃ, mahārāja, tathāgato na bhaṇeyya, pattacīvarampi attano pariyādāpetvā bhikkhū buddhapūjaṃ yeva kareyyu’’nti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Buddhapūjanapañho sattamo.

8. Pādasakalikāhatapañho



7.“尊者那先，如来曾说过：‘阿难，你们不要忙于我的身体供养。’又说过：
“‘应当供养值得供养的佛骨，
这样做才能升天。’
“尊者那先，如果如来说过：‘阿难，你们不要忙于我的身体供养。’那么，‘应当供养值得供养的佛骨，这样做才能升天’这种说法就是错误的。如果如来说过：‘应当供养值得供养的佛骨，这样做才能升天。’那么，‘阿难，你们不要忙于我的身体供养’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘阿难，你们不要忙于我的身体供养。’也的确说过：‘应当供养值得供养的佛骨，这样做才能升天。’但这并非针对所有佛弟子说的‘阿难，你们不要忙于我的身体供养。’大王，对于佛弟子来说，供养是无益的。观察诸行无常、如理作意、四念处、专注于所缘、与烦恼作战、致力于善法，这些才是佛弟子应该做的，其余的供养应该由天人和世人来做。
“大王，譬如王子们应该学习骑象、驾车、射箭、绘画、书写、音乐、治国、统帅军队和作战，其余的平民百姓应该从事农业、商业和畜牧业。也正是这样，大王，对于佛弟子来说，供养是无益的。观察诸行无常、如理作意、四念处、专注于所缘、与烦恼作战、致力于善法，这些才是佛弟子应该做的，其余的供养应该由天人和世人来做。
“大王，譬如婆罗门和年轻人应该学习《梨俱吠陀》《夜柔吠陀》《娑摩吠陀》《阿闼婆吠陀》、相学、历史、古代传说、《尼犍度》、韵律学、文字学、词法、语法、修辞学、预兆学、梦兆学、相兆学、六艺、月食计算、日食计算、金星和火星的运行、流星占卜、天鼓声、怪鸟的叫声、地震、火灾、日晕、占星术、世间学说、轮宝经、飞轮经、内轮经、混合轮经、鸟兽树木的征兆，其余的平民百姓应该从事农业、商业和畜牧业。也正是这样，大王，对于佛弟子来说，供养是无益的。观察诸行无常、如理作意、四念处、专注于所缘、与烦恼作战、致力于善法，这些才是佛弟子应该做的，其余的供养应该由天人和世人来做。大王，因此，如来说：‘不要让他们做无益的事，让他们做有益的事。’所以说：‘阿难，你们不要忙于我的身体供养。’大王，如果如来不说这句话，比丘们就会把自己的袈裟也用来供养佛陀。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
佛陀供养问/7. 第七
8. 脚步声问/8.

8. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati, unnataṃ onamatī’ti, puna ca bhaṇatha ‘bhagavato pādo sakalikāya khato’ti. Yā sā sakalikā bhagavato pāde patitā, kissa pana sā sakalikā bhagavato pādā na nivattā. Yadi, bhante nāgasena, bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati, unnataṃ onamati, tena hi ‘bhagavato pādo sakalikāya khato’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi bhagavato pādo sakalikāya khato, tena hi ‘bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati unnataṃ onamatī’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Saccaṃ , mahārāja, atthetaṃ bhagavato gacchantassa ayaṃ acetanā mahāpathavī ninnaṃ unnamati unnataṃ onamati, bhagavato ca pādo sakalikāya khato, na ca pana sā sakalikā attano dhammatāya patitā, devadattassa upakkamena patitā. Devadatto, mahārāja, bahūni jātisatasahassāni bhagavati āghātaṃ bandhi, so tena āghātena ‘mahantaṃ kūṭāgārappamāṇaṃ pāsāṇaṃ bhagavato upari pātessāmī’ti muñci. Atha dve selā pathavito uṭṭhahitvā taṃ pāsāṇaṃ sampaṭicchiṃsu, atha nesaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā’’ti.

‘‘Yathā ca, bhante nāgasena, dve selā pāsāṇaṃ sampaṭicchiṃsu, tatheva papaṭikāpi sampaṭicchitabbā’’ti? ‘‘Sampaṭicchitampi, mahārāja, idhekaccaṃ paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati, yathā, mahārāja, udakaṃ pāṇinā gahitaṃ aṅgulantarikāhi paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati, khīraṃ takkaṃ madhuṃ sappi tesaṃ maccharasaṃ maṃsarasaṃ pāṇinā gahitaṃ aṅgulantarikāhi paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati, evameva kho, mahārāja, sampaṭicchanatthaṃ upagatānaṃ dvinnaṃ selānaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, saṇhasukhumaaṇurajasamaṃ puḷinaṃ muṭṭhinā gahitaṃ aṅgulantarikāhi paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati, evameva kho, mahārāja, sampaṭicchanatthaṃ upagatānaṃ dvinnaṃ selānaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, kabaḷo mukhena gahito idhekaccassa mukhato muccitvā paggharati pasavati na ṭhānamupagacchati, evameva kho, mahārāja, sampaṭicchanatthaṃ upagatānaṃ dvinnaṃ selānaṃ sampahārena pāsāṇato papaṭikā bhijjitvā yena vā tena vā patantī bhagavato pāde patitā’’ti.


8.“尊者那先，你们说：‘佛陀行走时，无情的大地会凹凸起伏。’又说：‘佛陀的脚被碎石块划伤了。’既然碎石块落在了佛陀的脚上，为什么没有被弹开？尊者那先，如果佛陀行走时，无情的大地会凹凸起伏，那么，‘佛陀的脚被碎石块划伤了’这种说法就是错误的。如果佛陀的脚被碎石块划伤了，那么，‘佛陀行走时，无情的大地会凹凸起伏’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，的确，佛陀行走时，无情的大地会凹凸起伏，佛陀的脚也的确被碎石块划伤了。但这碎石块并非自然掉落，而是提婆达多造成的。大王，提婆达多在很多世以前就对佛陀怀恨在心，因此，他出于恶意，心想：‘我要把像山峰一样大的石头砸到佛陀身上。’于是，他推下石头。这时，两块岩石从地上升起，挡住了那块石头。由于撞击，石头上崩裂出一块碎片，掉落下来，正好砸在佛陀的脚上。”
“尊者那先，既然两块岩石能挡住那块石头，碎片也应该被挡住啊？” “大王，有些东西即使被接住，也会四处飞溅，无法固定在一个地方。大王，譬如用手捧水，水会从指缝间流走，无法固定在一个地方；用手捧牛奶、酸奶、蜂蜜、酥油、果汁、肉汁，它们也会从指缝间流走，无法固定在一个地方。大王，也正是这样，两块岩石升起挡住石头后，由于撞击，石头上崩裂出一块碎片，掉落下来，正好砸在佛陀的脚上。
“大王，譬如用手抓一把细沙，沙子会从指缝间流走，无法固定在一个地方，也正是这样，大王，两块岩石升起挡住石头后，由于撞击，石头上崩裂出一块碎片，掉落下来，正好砸在佛陀的脚上。
“大王，譬如把食物放进嘴里，有些食物会从嘴里掉出来，四处飞溅，无法固定在一个地方，也正是这样，大王，两块岩石升起挡住石头后，由于撞击，石头上崩裂出一块碎片，掉落下来，正好砸在佛陀的脚上。”


‘‘Hotu, bhante nāgasena, selehi pāsāṇo sampaṭicchito, atha papaṭikāyapi apaciti kātabbā yatheva mahāpathaviyā’’ti? ‘‘Dvādasime, mahārāja, apacitiṃ na karonti. Katame dvādasa? Ratto rāgavasena apacitiṃ na karoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, unnato mānavasena, nigguṇo avisesatāya, atithaddho anisedhanatāya, hīno hīnasabhāvatāya, vacanakaro anissaratāya, pāpo kadariyatāya, dukkhāpito paṭidukkhāpanatāya, luddho lobhābhibhūtatāya, āyūhito atthasādhanatāya [atthasādhanena (syā. pī. ka.)] apacitiṃ na karoti. Ime kho mahārāja dvādasa apacitiṃ na karonti. Sā ca pana papaṭikā pāsāṇasampahārena bhijjitvā animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, saṇhasukhumaaṇurajo anilabalasamāhato animittakatadiso yena vā tena vā abhikirati, evameva kho, mahārāja, sā papaṭikā pāsāṇasampahārena bhijjitvā animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. Yadi pana, mahārāja, sā papaṭikā pāsāṇato visuṃ na bhaveyya, tampi te selā pāsāṇapapaṭikaṃ uppatitvā gaṇheyyuṃ. Esā pana, mahārāja, papaṭikā na bhūmaṭṭhā na ākāsaṭṭhā, pāsāṇasampahāravegena bhijjitvā animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, vātamaṇḍalikāya ukkhittaṃ purāṇapaṇṇaṃ animittakatadisaṃ yena vā tena vā patati, evameva kho, mahārāja, esā papaṭikā pāsāṇasampahāravegena animittakatadisā yena vā tena vā patamānā bhagavato pāde patitā. Api ca, mahārāja, akataññussa kadariyassa devadattassa dukkhānubhavanāya papaṭikā bhagavato pāde patitā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Pādasakalikāhatapañho aṭṭhamo.

9. Aggaggasamaṇapañho



“尊者那先，就算岩石挡住了石头，碎片也应该像掉在地上一样被弹开啊？” “大王，十二种情况下不会被弹开。哪十二种？因为贪欲而疯狂的人、因为嗔恨而凶恶的人、因为愚痴而糊涂的人、因为傲慢而自大的人、因为没有德行而不特殊的人、因为过度而没有节制的人、因为低劣而卑贱的人、因为说谎而不可靠的人、因为邪恶而下贱的人、因为痛苦而报复的人、因为贪婪而被贪婪控制的人、因为执着于目标而被目标驱使的人，这十二种情况都不会被弹开。那块碎片因为撞击而从石头上崩裂，方向不定地四处飞溅，正好掉落在佛陀的脚上。
“大王，譬如细小的灰尘被风吹起，方向不定地四处飞扬，也正是这样，大王，那块碎片因为撞击而从石头上崩裂，方向不定地四处飞溅，正好掉落在佛陀的脚上。大王，如果那块碎片没有从石头上崩裂出来，岩石也会升起挡住石头碎片。大王，这块碎片既不在地上，也不在空中，因为撞击的力量而从石头上崩裂，方向不定地四处飞溅，正好掉落在佛陀的脚上。
“大王，譬如被旋风卷起的枯叶，方向不定地四处飘落，也正是这样，大王，这块碎片因为撞击的力量，方向不定地四处飞溅，正好掉落在佛陀的脚上。大王，而且，这块碎片掉落在佛陀的脚上，是为了让忘恩负义、卑鄙的提婆达多感受痛苦。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
脚步声问. 第八
9. 最胜沙门问.

9. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’ti. Puna ca bhaṇitaṃ –

‘‘‘Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke’ti.

Tatrime cattāro dhammā khanti appāhāratā rativippahānaṃ ākiñcaññaṃ. Sabbāni panetāni aparikkhīṇāsavassa sakilesasseva honti. Yadi, bhante nāgasena, āsavānaṃ khayā samaṇo hoti, tena hi ‘catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi catubbhi dhammehi samaṅgibhūto samaṇo hoti, tena hi ‘āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’ti tampi vacanaṃ micchā, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’ti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke’ti. Tadidaṃ, mahārāja, vacanaṃ tesaṃ tesaṃ puggalānaṃ guṇavasena bhaṇitaṃ ‘catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke’ti, idaṃ pana niravasesavacanaṃ ‘āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’ti.

‘‘Api ca, mahārāja, ye keci kilesūpasamāya paṭipannā, te sabbe upādāyupādāya samaṇo khīṇāsavo aggamakkhāyati. Yathā, mahārāja, yāni kānici jalajathalajapupphāni, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, avasesāni yāni kānici vividhāni pupphajātāni, sabbāni tāni pupphāni yeva, upādāyupādāya pana vassikaṃ yeva pupphaṃ janassa patthitaṃ pihayitaṃ. Evameva kho, mahārāja, ye keci kilesūpasamāya paṭipannā, te sabbe upādāyupādāya samaṇo khīṇāsavo aggamakkhāyati.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, sabbadhaññānaṃ sāli aggamakkhāyati, yā kāci avasesā vividhā dhaññajātiyo, tā sabbā upādāyupādāya bhojanāni sarīrayāpanāya, sāli yeva tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho, mahārāja, ye keci kilesūpasamāya paṭipannā, te sabbe upādāyupādāya samaṇo khīṇāsavo aggamakkhāyatī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Aggaggasamaṇapañho navamo.

10. Vaṇṇabhaṇanapañho

10. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘mamaṃ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā, saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṃ, na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīya’nti puna ca tathāgato selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne ānandito sumano uppilāvito bhiyyo uttariṃ sakaguṇaṃ pakittesi –

‘‘‘Rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro;

Dhammena cakkaṃ vattemi, cakkaṃ appaṭivattiya’nti [ma. ni. 

9.“尊者那先，如来曾说过：‘断尽诸漏，才能成为沙门。’又说过：
“‘具备四种品质，
世间称之为沙门。’
“这四种品质是：忍辱、少欲、离欲、无所有。这些品质，没有断尽诸漏、内心污秽的人也能具备。尊者那先，如果断尽诸漏才能成为沙门，那么，‘具备四种品质，世间称之为沙门’这种说法就是错误的。如果具备四种品质就能成为沙门，那么，‘断尽诸漏才能成为沙门’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘断尽诸漏，才能成为沙门。’也的确说过：‘具备四种品质，世间称之为沙门。’大王，‘具备四种品质，世间称之为沙门’是根据不同人的特质来说的，而‘断尽诸漏，才能成为沙门’是绝对的真理。
“大王，而且，所有致力于断除烦恼的人，都认为断尽诸漏的沙门是最殊胜的。大王，譬如各种各样的水生花和陆生花中，莲花是最殊胜的，其余的各种各样的花，也都只是花而已，但相较之下，莲花最受人们喜爱和珍视。大王，也正是这样，所有致力于断除烦恼的人，都认为断尽诸漏的沙门是最殊胜的。
“大王，譬如所有谷物中，稻米是最殊胜的，其余的各种各样的谷物，也都只是食物，用来维持生命而已，但相较之下，稻米是最殊胜的。大王，也正是这样，所有致力于断除烦恼的人，都认为断尽诸漏的沙门是最殊胜的。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
最胜沙门问/9. 第九
10. 称赞问/10.
10.“尊者那先，如来曾说过：‘比丘们，如果有人称赞我，或者称赞佛法僧，你们不要因此而欢喜、快乐、内心激动。’如来又在岩石婆罗门如实地称赞他时，感到欢喜、快乐、内心激动，并进一步宣说了自己的功德：
“‘我是国王，岩石啊，
是无上法王；
我转动法轮，
这法轮不可逆转。’

2.399].

‘‘Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘mamaṃ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṃ, na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīya’nti, tena hi selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne ānandito sumano uppilāvito bhiyyo uttariṃ sakaguṇaṃ pakittesīti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne ānandito sumano uppilāvito bhiyyo uttariṃ sakaguṇaṃ pakittesi, tena hi ‘mamaṃ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṃ, na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīya’nti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ , mahārāja, bhagavatā ‘mamaṃ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṃ, na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīya’nti. Selassa ca brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne bhiyyo uttariṃ sakaguṇaṃ pakittitaṃ –

‘‘‘Rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro;

Dhammena cakkaṃ vattemi, cakkaṃ appaṭivattiya’nti.

‘‘Paṭhamaṃ, mahārāja, bhagavatā dhammassa sabhāvasarasalakkhaṇaṃ sabhāvaṃ avitathaṃ bhūtaṃ tacchaṃ tathatthaṃ paridīpayamānena bhaṇitaṃ ‘mamaṃ vā bhikkhave, pare vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇaṃ bhāseyyuṃ, tatra tumhehi na ānando, na somanassaṃ, na cetaso uppilāvitattaṃ karaṇīya’nti. Yaṃ pana bhagavatā selassa brāhmaṇassa yathābhucce vaṇṇe bhaññamāne bhiyyo uttariṃ sakaguṇaṃ pakittitaṃ ‘rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro’ti taṃ na lābhahetu, na yasahetu, na attahetu, na pakkhahetu, na antevāsikamyatāya, atha kho anukampāya kāruññena hitavasena evaṃ imassa dhammābhisamayo bhavissati tiṇṇañca māṇavakasatānanti, evaṃ bhiyyo uttariṃ sakaguṇaṃ bhaṇitaṃ ‘rājāhamasmi selāti, dhammarājā anuttaro’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Vaṇṇabhaṇanapañho dasamo.

11. Ahiṃsāniggahapañho



“尊者那先，如果如来说过：‘比丘们，如果有人称赞我，或者称赞佛法僧，你们不要因此而欢喜、快乐、内心激动。’那么，如来又在岩石婆罗门如实地称赞他时，感到欢喜、快乐、内心激动，并进一步宣说了自己的功德，这种说法就是错误的。如果如来在岩石婆罗门如实地称赞他时，感到欢喜、快乐、内心激动，并进一步宣说了自己的功德，那么，‘比丘们，如果有人称赞我，或者称赞佛法僧，你们不要因此而欢喜、快乐、内心激动’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘比丘们，如果有人称赞我，或者称赞佛法僧，你们不要因此而欢喜、快乐、内心激动。’如来在岩石婆罗门如实地称赞他时，也的确进一步宣说了自己的功德：
“‘我是国王，岩石啊，
是无上法王；
我转动法/轮，
这法/轮不可逆转。’
“大王，如来首先根据法的本质和特征，如实地、真实地、准确地、恰当地阐述了法，然后说：‘比丘们，如果有人称赞我，或者称赞佛法僧，你们不要因此而欢喜、快乐、内心激动。’如来在岩石婆罗门如实地称赞他时，进一步宣说了自己的功德：‘我是国王，岩石啊，是无上法王。’这并非为了获得利益、名誉、自我、党派或亲近，而是出于慈悲和怜悯，为了利益众生，希望他能证得圣法，并教化三百个年轻人，因此，如来进一步宣说了自己的功德：‘我是国王，岩石啊，是无上法王。’” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
称赞问/10. 第十
11. 不伤害制伏问/11.

11. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘ahiṃsayaṃ paraṃ loke, piyo hohisi māmako’ti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahāraha’nti. Niggaho nāma, bhante nāgasena, hatthacchedo pādacchedo vadho bandhanaṃ kāraṇā māraṇaṃ santativikopanaṃ, na etaṃ vacanaṃ bhagavato yuttaṃ, na ca bhagavā arahati etaṃ vacanaṃ vattuṃ. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘ahiṃsayaṃ paraṃ loke, piyo hohisi māmako’’ti, tena hi ‘‘niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahāraha’’nti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘‘niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahāraha’’nti, tena hi ‘‘ahiṃsayaṃ paraṃ loke, piyo hohisi māmako’’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘ahiṃsayaṃ paraṃ loke, piyo hohisi māmako’ti, bhaṇitañca ‘niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahāraha’nti . ‘Ahiṃsayaṃ paraṃ loke, piyo hohisi māmako’ti sabbesaṃ, mahārāja, tathāgatānaṃ anumataṃ etaṃ, esā anusiṭṭhi, esā dhammadesanā, dhammo hi, mahārāja, ahiṃsālakkhaṇo, sabhāvavacanaṃ etaṃ. Yaṃ pana, mahārāja, tathāgato āha ‘niggaṇhe niggahārahaṃ, paggaṇhe paggahāraha’nti, bhāsā esā, uddhataṃ, mahārāja, cittaṃ niggahetabbaṃ, līnaṃ cittaṃ paggahetabbaṃ. Akusalaṃ cittaṃ niggahetabbaṃ, kusalaṃ cittaṃ paggahetabbaṃ. Ayoniso manasikāro niggahetabbo, yoniso manasikāro paggahetabbo. Micchāpaṭipanno niggahetabbo, sammāpaṭipanno paggahetabbo. Anariyo niggahetabbo ariyo paggahetabbo. Coro niggahetabbo, acoro paggahetabbo’’ti.

‘‘Hotu, bhante nāgasena, idāni tvaṃ paccāgatosi mama visayaṃ, yamahaṃ pucchāmi, so me attho upagato. Coro pana, bhante nāgasena, niggaṇhantena kathaṃ niggahetabbo’’ti? ‘‘Coro, mahārāja, niggaṇhantena evaṃ niggahetabbo, paribhāsanīyo paribhāsitabbo, daṇḍanīyo daṇḍetabbo, pabbājanīyo pabbājetabbo, bandhanīyo bandhitabbo, ghātanīyo ghātetabbo’’ti. ‘‘Yaṃ pana, bhante nāgasena, corānaṃ ghātanaṃ, taṃ tathāgatānaṃ anumata’’nti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Kissa pana coro anusāsanīyo anumato tathāgatāna’’nti? ‘‘Yo so, mahārāja, ghātīyati, na so tathāgatānaṃ anumatiyā ghātīyati, sayaṃkatena so ghātīyati, api ca dhammānusiṭṭhiyā anusāsīyati, sakkā pana, mahārāja, tayā purisaṃ akārakaṃ anaparādhaṃ vīthiyaṃ carantaṃ gahetvā ghātayitu’’nti? ‘‘Na sakkā, bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇena, mahārājā’’ti? ‘‘Akārakattā, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, na coro tathāgatānaṃ anumatiyā haññati, sayaṃkatena so haññati, kiṃ panettha anusāsako kiñci dosaṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, tathāgatānaṃ anusiṭṭhi sammānusiṭṭhi hotī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Ahiṃsāniggahapañho ekādasamo.

12. Bhikkhupaṇāmitapañho



11.“尊者那先，如来曾说过：‘不伤害为世间最上，你应当喜爱我。’又说过：‘应当制伏应被制伏的，应当鼓励应被鼓励的。’尊者那先，制伏是指砍手断足、杀害、捆绑、处死、严厉呵斥。这种说法不适合如来，如来也不应该说这种话。尊者那先，如果如来说过：‘不伤害为世间最上，你应当喜爱我。’那么，‘应当制伏应被制伏的，应当鼓励应被鼓励的’这种说法就是错误的。如果如来说过：‘应当制伏应被制伏的，应当鼓励应被鼓励的。’那么，‘不伤害为世间最上，你应当喜爱我’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘不伤害为世间最上，你应当喜爱我。’也的确说过：‘应当制伏应被制伏的，应当鼓励应被鼓励的。’大王，‘不伤害为世间最上，你应当喜爱我’是所有如来都认可的，这是教导，这是佛法的教义，大王，佛法以不伤害为特征，这是绝对的真理。大王，如来说：‘应当制伏应被制伏的，应当鼓励应被鼓励的。’这是一种表达方式，大王，狂妄的心应该被制伏，懈怠的心应该被鼓励；不善的心应该被制伏，善的心应该被鼓励；不如理作意应该被制伏，如理作意应该被鼓励；误入歧途应该被制伏，走上正道应该被鼓励；非圣者应该被制伏，圣者应该被鼓励；盗贼应该被制伏，非盗贼应该被鼓励。”
“尊者那先，现在你终于明白了我的意思，我所问的问题，你已经理解了。尊者那先，那么，应该如何制伏盗贼呢？” “大王，应该这样制伏盗贼：应该训诫的要训诫，应该惩罚的要惩罚，应该驱逐的要驱逐，应该捆绑的要捆绑，应该处死的要处死。” “尊者那先，如来允许处死盗贼吗？” “大王，不允许。” “尊者那先，为什么如来教导要处死盗贼呢？” “大王，被处死的人，并非因为如来的允许才被处死，而是自作自受。而且，这是根据法律的规定进行的处罚。大王，你能随意抓住一个无辜的人，在街上处死他吗？” “尊者，不能。” “大王，为什么？” “尊者，因为他没有犯罪。” “大王，也正是这样，盗贼并非因为如来的允许才被杀死，而是自作自受。那么，尊者，执行处罚的人有什么过错吗？” “尊者，没有。” “大王，因此，如来的教导是正确的教导。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
不伤害制伏问/11. 第十一
12. 比丘礼拜问/12.

12. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘akkodhano vigatakhilohamasmī’ti, puna ca tathāgato there sāriputtamoggallāne saparise paṇāmesi, kiṃ nu kho, bhante nāgasena, tathāgato kupito parisaṃ paṇāmesi, udāhu tuṭṭho paṇāmesi, etaṃ tāva jānāhi imaṃ nāmāti? Yadi, bhante nāgasena, kupito parisaṃ paṇāmesi, tena hi tathāgatassa kodho appaṭivattito, yadi tuṭṭho paṇāmesi, tena hi avatthusmiṃ ajānantena paṇāmitā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘akkodhano vigatakhilohamasmī’ti, paṇāmitā ca therā sāriputtamoggallānā saparisā, tañca pana na kopena, idha, mahārāja, kocideva puriso mahāpathaviyā mūle vā khāṇuke vā pāsāṇe vā kaṭhale vā visame vā bhūmibhāge khalitvā patati, api nu kho, mahārāja, mahāpathavī kupitā taṃ pātetī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, natthi mahāpathaviyā kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamuttā mahāpathavī, sayameva so alaso khalitvā patitoti. Evameva kho, mahārāja, natthi tathāgatānaṃ kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamuttā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā, atha kho sayaṃ kateneva te attano aparādhena paṇāmitā.

‘‘Idha pana, mahārāja, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ, taṃ khippameva nicchubhati thalaṃ ussāreti. Api nu kho, mahārāja, mahāsamuddo kupito taṃ kuṇapaṃ nicchubhatī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, natthi mahāsamuddassa kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamutto mahāsamuddo’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi tathāgatānaṃ kopo vā pasādo vā, anunayappaṭighavippamuttā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā, atha kho sayaṃ kateneva te attano aparādhena paṇāmitā.

‘‘Yathā, mahārāja, pathaviyā khalito patīyati, evaṃ jinasāsanavare khalito paṇāmīyati. Yathā, mahārāja, samudde mataṃ kuṇapaṃ nicchubhīyati , evaṃ jinasāsanavare khalito paṇāmīyati. Yaṃ pana te, mahārāja, tathāgato paṇāmesi, tesaṃ atthakāmo hitakāmo sukhakāmo visuddhikāmo ‘evaṃ ime jātijarābyādhimaraṇehi parimuccissantī’ti paṇāmesī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Bhikkhupaṇāmitapañho dvādasamo.

Paṇāmitavaggo tatiyo.

Imasmiṃ vagge dvādasa pañhā.

4. Sabbaññutañāṇavaggo

1. Iddhikammavipākapañho



12.“尊者那先，如来曾说过：‘我没有嗔恨，已经断除了烦恼。’如来又对舍利弗、目犍连等长老进行礼拜。尊者那先，如来究竟是出于嗔恨而礼拜，还是出于欢喜而礼拜，你应该知道这一点吧？尊者那先，如果他是出于嗔恨而礼拜，那么，如来的嗔恨就是不可逆转的；如果他是出于欢喜而礼拜，那么，就是在不明情况的条件下进行的礼拜。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘我没有嗔恨，已经断除了烦恼。’也的确对舍利弗、目犍连等长老进行过礼拜，但这并非出于嗔恨。大王，有些人会在大地、树根、石头、木桩、不平坦的地方绊倒，大王，难道大地会因为嗔恨而让他跌倒吗？” “尊者，不会，大地没有嗔恨也没有欢喜，大地不受情感的影响，是他自己不小心跌倒的。” “大王，也正是这样，如来没有嗔恨也没有欢喜，如来、阿罗汉、正等正觉者不受情感的影响，长老们是因为自己的过错而受到礼拜。
“大王，大海不会容纳死尸，大海里的死尸，很快就会被冲到岸上。大王，难道大海会因为嗔恨而将死尸冲走吗？” “尊者，不会，大海没有嗔恨也没有欢喜，大海不受情感的影响。” “大王，也正是这样，如来没有嗔恨也没有欢喜，如来、阿罗汉、正等正觉者不受情感的影响，长老们是因为自己的过错而受到礼拜。
“大王，如同有人会在大地上绊倒，有人也会在佛的教法中犯错而受到礼拜。大王，如同大海会将死尸冲走，有人也会在佛的教法中犯错而受到礼拜。大王，如来之所以对长老们礼拜，是希望他们获得利益、安乐、幸福和解脱，‘希望他们能够从生老病死中解脱出来’。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
比丘礼拜问/12. 第十二
礼拜品/3. 第三
此品共有十二问。
4. 一切智智品/4.
1. 神通业报问/1.

1. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’ti. Puna ca kira so laguḷehi paripothito bhinnasīso sañcuṇṇitaṭṭhimaṃsadhamanichinnaparigatto parinibbuto [dhamanimajjaparikatto (sī. pī.), dhammanimiñjaparigatto (syā.)]. Yadi, bhante nāgasena, thero mahāmoggallāno iddhiyā koṭiṃ gato, tena hi laguḷehi pothito parinibbutoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi laguḷehi paripothito parinibbuto, tena hi iddhiyā koṭiṃ gatoti tampi vacanaṃ micchā. Kiṃ na samattho iddhiyā attano upaghātaṃ apanayituṃ, sadevakassapi lokassa paṭisaraṇaṃ bhavituṃ arahoti? Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’ti. Āyasmā ca mahāmoggallāno laguḷahato parinibbuto, tañca pana kammādhiggahitenā’’ti.

‘‘Nanu, bhante nāgasena, iddhimato iddhivisayopi kammavipākopi dve acintiyā, acintiyena acintiyaṃ apanayitabbaṃ. Yathā nāma, bhante, keci phalakāmā kapitthena kapitthaṃ pothenti, ambena ambaṃ pothenti, evameva kho, bhante nāgasena, acintiyena acintiyaṃ pothayitvā apanetabba’’nti? ‘‘Acintiyānampi, mahārāja, ekaṃ adhimattaṃ balavataraṃ, yathā, mahārāja, mahiyā rājāno honti samajaccā, samajaccānampi tesaṃ eko sabbe abhibhavitvā āṇaṃ pavatteti. Evameva kho, mahārāja, tesaṃ acintiyānaṃ kammavipākaṃ yeva adhimattaṃ balavataraṃ, kammavipākaṃ yeva sabbe abhibhaviya āṇaṃ pavatteti, kammādhiggahitassa avasesā kiriyā okāsaṃ na labhanti.

‘‘Idha pana, mahārāja, koci puriso kismiñcideva pakaraṇe aparajjhati, na tassa mātā vā pitā vā bhaginī vā bhātaro vā sakhī vā sahāyakā vā [bhaginibhātaro vā sakhisahāyakā vā (sī. pī. ka.)] tāyanti, atha kho rājā yeva tattha abhibhaviya āṇaṃ pavatteti. Kiṃ tattha kāraṇaṃ? Aparādhikatā. Evameva kho, mahārāja, tesaṃ acintiyānaṃ kammavipākaṃ yeva adhimattaṃ balavataraṃ, kammavipākaṃ yeva sabbe abhibhaviya āṇaṃ pavatteti, kammādhiggahitassa avasesā kiriyā okāsaṃ na labhanti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, mahiyā davaḍāhe samuṭṭhite ghaṭasahassampi udakaṃ na sakkoti nibbāpetuṃ, atha kho aggi yeva tattha abhibhaviya āṇaṃ pavatteti. Kiṃ tattha kāraṇaṃ? Balavatā tejassa. Evameva kho, mahārāja, tesaṃ acintiyānaṃ kammavipākaṃ yeva adhimattaṃ balavataraṃ, kammavipākaṃ yeva sabbe abhibhaviya āṇaṃ pavatteti, kammādhiggahitassa avasesā kiriyā okāsaṃ na labhanti, tasmā, mahārāja, āyasmato mahāmoggallānassa kammādhiggahitassa laguḷehi pothiyamānassa iddhiyā samannāhāro nāhosī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Iddhikammavipākapañho paṭhamo.

2. Dhammavinayapaṭicchannāpaṭicchannapañho



1.“尊者那先，如来曾说过：‘比丘们，我的弟子中，拥有神通的比丘，最殊胜的就是大目犍连。’然而，他却被强盗用棍棒打死，头破血流，骨肉筋断，惨不忍睹。尊者那先，如果长老大目犍连已经证得了神通，那么，‘他被棍棒打死’这种说法就是错误的。如果他被棍棒打死，那么，‘他已经证得了神通’这种说法也是错误的。他为什么不能用神通消除自身的灾祸，保护包括天界在内的所有世界呢？这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘比丘们，我的弟子中，拥有神通的比丘，最殊胜的就是大目犍连。’尊者大目犍连也的确被棍棒打死，但这是因为业力的束缚。”
“尊者那先，神通和业报都是不可思议的，不可思议的应该用不可思议的来消除。尊者，譬如有些人想吃水果，就用酸角树的枝条嫁接酸角树，用芒果树的枝条嫁接芒果树，尊者那先，也正是这样，应该用不可思议的来嫁接不可思议的，从而消除它。” “大王，不可思议的也有一种最胜、最强大的力量。大王，譬如大地上有很多国王同时存在，但其中一位国王会征服所有其他国王，建立自己的统治。大王，也正是这样，不可思议的力量中，业报是最胜、最强大的，业报会战胜所有其他力量，建立自己的统治，被业报束缚住的人，其他力量就没有施展的机会了。
“大王，譬如有人犯了罪，他的父母兄弟姐妹朋友都不能救他，只有国王才能最终处置他。这是什么原因？因为他犯了罪。大王，也正是这样，不可思议的力量中，业报是最胜、最强大的，业报会战胜所有其他力量，建立自己的统治，被业报束缚住的人，其他力量就没有施展的机会了。
“大王，譬如大地上发生大火灾时，即使上千桶水也无法扑灭，只有火最终才能烧尽一切。这是什么原因？因为火的力量强大。大王，也正是这样，不可思议的力量中，业报是最胜、最强大的，业报会战胜所有其他力量，建立自己的统治，被业报束缚住的人，其他力量就没有施展的机会了。因此，大王，尊者大目犍连被业报束缚，即使拥有神通，也无法躲避棍棒的击打。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
神通业报问/1. 第一
2. 法律问/2.

2. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti. Puna ca pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ. Yadi, bhante nāgasena, jinasāsane yuttaṃ vā pattaṃ vā samayaṃ labhetha, vinayapaṇṇatti vivaṭā sobheyya. Kena kāraṇena? Kevalaṃ tattha sikkhā saṃyamo niyamo sīlaguṇaācārapaṇṇatti attharaso dhammaraso vimuttiraso. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti, tena hi ‘pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṃ pihitaṃ paṭicchanna’nti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ, tena hi ‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ , mahārāja, bhagavatā ‘tathāgatappavedito, bhikkhave, dhammavinayo vivaṭo virocati no paṭicchanno’ti. Puna ca pātimokkhuddeso kevalañca vinayapiṭakaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ, tañca pana na sabbesaṃ, sīmaṃ katvā pihitaṃ.

‘‘Tividhena, mahārāja, bhagavatā pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito, pubbakānaṃ tathāgatānaṃ vaṃsavasena pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito, dhammassa garukattā pihito, bhikkhubhūmiyā garukattā pihito.

‘‘Kathaṃ pubbakānaṃ tathāgatānaṃ vaṃsavasena pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito, eso vaṃso, mahārāja, sabbesaṃ pubbakānaṃ tathāgatānaṃ yadidaṃ bhikkhumajjhe pātimokkhuddeso avasesānaṃ pihito. Yathā, mahārāja, khattiyānaṃ khattiyamāyā khattiyesu yeva carati, evametaṃ khattiyānaṃ lokassa paveṇī avasesānaṃ pihitā. Evameva kho, mahārāja, eso vaṃso sabbesaṃ pubbakānaṃ tathāgatānaṃ yadidaṃ bhikkhumajjhe pātimokkhuddeso avasesānaṃ pihito.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, mahiyā gaṇā vattanti, seyyathidaṃ, mallā atoṇā pabbatā dhammagiriyā brahmagiriyā naṭakā naccakā laṅghakā pisācā maṇibhaddā puṇṇabaddhā candimasūriyā siridevatā kālidevatā, sivā vasudevā ghanikā asipāsā bhaddiputtāti, tesaṃ tesaṃ rahassaṃ tesu tesu gaṇesu yeva carati, avasesānaṃ pihitaṃ. Evameva kho, mahārāja, eso vaṃso sabbesaṃ pubbakānaṃ tathāgatānaṃ yadidaṃ bhikkhumajjhe pātimokkhuddeso avasesānaṃ pihito. Evaṃ pubbakānaṃ tathāgatānaṃ vaṃsavasena pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito.

‘‘Kathaṃ dhammassa garukattā pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito? Dhammo, mahārāja, garuko bhāriyo, tattha sammattakārī aññaṃ ārādheti, taṃ tattha paramparāsammattakāritāya pāpuṇāti, na taṃ tattha paramparāsammattakāritāya pāpuṇāti, mā cāyaṃ sāradhammo varadhammo asammattakārīnaṃ hatthagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatu, mā cāyaṃ sāradhammo varadhammo dujjanagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatūti. Evaṃ dhammassa garukattā pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito.


2.“尊者那先，如来曾说过：‘比丘们，我宣说的法律是公开的、光明的，而不是隐蔽的。’然而，波罗提木叉的诵戒和律藏却是保密的、隐蔽的。尊者那先，如果在佛的教法中，你找到合适的时机，就应该公开宣说律藏的规定。为什么？因为其中包含了学习、节制、约束、戒律、德行、行为规范的精髓，包含了法的意义、法的滋味、解脱的滋味。尊者那先，如果如来说过：‘比丘们，我宣说的法律是公开的、光明的，而不是隐蔽的。’那么，‘波罗提木叉的诵戒和律藏却是保密的、隐蔽的’这种说法就是错误的。如果波罗提木叉的诵戒和律藏却是保密的、隐蔽的，那么，‘比丘们，我宣说的法律是公开的、光明的，而不是隐蔽的’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘比丘们，我宣说的法律是公开的、光明的，而不是隐蔽的。’波罗提木叉的诵戒和律藏也的确是保密的、隐蔽的，但这并非对所有人保密，而是有选择地保密。
“大王，如来对波罗提木叉的诵戒进行了三种保密：为了继承过去诸佛的传统而保密，为了维护佛法的尊严而保密，为了维护僧团的尊严而保密。
“如何为了继承过去诸佛的传统而保密？大王，这是所有过去诸佛的传统，在比丘中进行波罗提木叉的诵戒，对其他人保密。大王，譬如刹帝利的刹帝利权威只在刹帝利中通行，这是刹帝利阶层的传统，对其他人保密。大王，也正是这样，这是所有过去诸佛的传统，在比丘中进行波罗提木叉的诵戒，对其他人保密。
“大王，譬如大地上有很多种族，例如：Mallas，Atonas，Pabbatas，Dhammagiriyas，Brahmagiriyas，Natakas，Nacchakas，Langhakas，Pisachas，Manibhaddas，Punnabhaddas，日月，吉祥天女，迦梨女神，湿婆，筏苏提婆，妓女，Asipāsas，婆提之子等等，他们各自的秘密只在他们各自的种族中通行，对其他人保密。大王，也正是这样，这是所有过去诸佛的传统，在比丘中进行波罗提木叉的诵戒，对其他人保密。这样，就是为了继承过去诸佛的传统而保密。
“如何为了维护佛法的尊严而保密？大王，佛法是崇高而深奥的，能够理解它的人很少，那些不理解的人，即使一代代地相传，也无法理解。为了避免这殊胜的、珍贵的佛法被不理解的人掌握、了解、轻视、玩弄、滥用，为了避免这殊胜的、珍贵的佛法被恶人掌握、了解、轻视、玩弄、滥用，所以要保密。这样，就是为了维护佛法的尊严而保密。


‘‘Yathā, mahārāja, sāravarapavaraabhijātajātimantarattalohitacandanaṃ nāma savarapuramanugataṃ oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ khīḷitaṃ garahitaṃ bhavati, evameva kho, mahārāja, mā cāyaṃ sāradhammo varadhammo paramparāasammattakārīnaṃ hatthagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatu, mā cāyaṃ sāradhammo varadhammo dujjanagato oññāto avaññāto hīḷito khīḷito garahito bhavatūti. Evaṃ dhammassa garukattā pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito .

‘‘Kathaṃ bhikkhubhūmiyā garukattā pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito, bhikkhubhāvo kho, mahārāja, loke atuliyo appamāṇo anagghiyo, na sakkā kenaci agghāpetuṃ tuletuṃ parimetuṃ, māyaṃ evarūpe bhikkhubhāve ṭhito lokena samasamo bhavatūti bhikkhūnaṃ yeva antare pātimokkhuddeso carati. Yathā, mahārāja, loke varapavarabhaṇḍaṃ vatthaṃ vā attharaṇaṃ vā gajaturaṅgarathasuvaṇṇarajatamaṇimuttāitthiratanādīni vā vijitakammasūrā vā [nijjitakammasūrā vā (sī. pī.)] sabbe te rājānamupagacchanti, evameva kho, mahārāja, yāvatā loke [loke sikkhā (sī. pī.)] sugatāgamapariyattiācārasaṃyamasīlasaṃvaraguṇā, sabbe te bhikkhusaṅghamupagatā bhavanti. Evaṃ bhikkhubhūmiyā garukattā pātimokkhuddeso sīmaṃ katvā pihito’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampiṭicchāmī’’ti.

Dhammavinayapaṭicchannāpaṭicchannapañho dutiyo.

3. Musāvādagarulahubhāvapañho



“大王，譬如珍贵的、上等的、源自森林、生长在深山老林里的红色檀香木，如果被带到村子里，就会被了解、轻视、玩弄、滥用，大王，也正是这样，为了避免这殊胜的、珍贵的佛法被不理解的人掌握、了解、轻视、玩弄、滥用，为了避免这殊胜的、珍贵的佛法被恶人掌握、了解、轻视、玩弄、滥用，所以要保密。这样，就是为了维护佛法的尊严而保密。
“如何为了维护僧团的尊严而保密？大王，比丘的身份在世间是无与伦比的、无比的、无价的，任何人都无法估量、衡量、评价。为了维护比丘这种崇高的身份，使之不与世俗同流合污，所以波罗提木叉的诵戒只在比丘内部进行。大王，譬如世间珍贵的物品，例如：衣服、卧具、象马战车、金银珠宝、女人等等，以及技艺精湛的工匠，都会归于国王所有，大王，也正是这样，世间所有通过学习佛法而获得的教养、行为、节制、戒律、德行等等，都归于僧团所有。这样，就是为了维护僧团的尊严而保密。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
法律问/2. 第二
3. 妄语轻重问/3.

3. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘sampajānamusāvāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanāvatthuka’nti. Bhante nāgasena, ko panettha viseso, kiṃ kāraṇaṃ, yañcekena musāvādena ucchijjati, yañcekena musāvādena satekiccho hoti? Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti, tena hi ‘sampajānamusāvāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanāvatthuka’nti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘sampajānamusāvāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanāvatthuka’nti, tena hi ‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ , mahārāja, bhagavatā ‘sampajānamusāvāde pārājiko hotī’ti. Bhaṇitañca ‘sampajānamusāvāde lahukaṃ āpattiṃ āpajjati ekassa santike desanāvatthuka’nti, tañca pana vatthuvasena garukalahukaṃ hoti. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha koci puriso parassa pāṇinā pahāraṃ dadeyya, tassa tumhe kiṃ daṇḍaṃ dhārethā’’ti? ‘‘Yadi so, bhante, āha ‘nakkhamāmī’ti, tassa mayaṃ akkhamamāne kahāpaṇaṃ harāpemā’’ti ‘‘idha pana, mahārāja, so yeva puriso tava pāṇinā pahāraṃ dadeyya, tassa pana ko daṇḍo’’ti? ‘‘Hatthampissa, bhante, chedāpeyyāma, pādampi chedāpeyyāma, yāva sīsaṃ kaḷīracchejjaṃ chedāpeyyāma, sabbampi taṃ gehaṃ vilumpāpeyyāma, ubhatopakkhe [ubhatopasse (sī. pī. ka.)] yāva sattamaṃ kulaṃ samugghātāpeyyāmā’’ti. ‘‘Ko panettha, mahārāja, viseso, kiṃ kāraṇaṃ, yaṃ ekassa pāṇippahāre sukhumo kahāpaṇo daṇḍo, yaṃ tava pāṇippahāre hatthacchejjaṃ pādacchejjaṃ yāva kaḷīracchejjaṃ sabbagehādānaṃ ubhatopakkhe yāva sattamakulā samugghāto’’ti? ‘‘Manussantarena, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, sampajānamusāvādo vatthuvasena garukalahuko hotī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Musāvādagarulahubhāvapañho tatiyo.

4. Bodhisattadhammatāpañho



3.“尊者那先，如来曾说过：‘明知故犯说妄语，构成波罗夷罪。’又说过：‘明知故犯说妄语，对一个人说是轻罪，应该向僧团忏悔。’尊者那先，这其中有什么区别？为什么同样的妄语，有时会导致被逐出僧团，有时只是轻罪？尊者那先，如果如来说过：‘明知故犯说妄语，构成波罗夷罪。’那么，‘明知故犯说妄语，对一个人说是轻罪，应该向僧团忏悔’这种说法就是错误的。如果如来说过：‘明知故犯说妄语，对一个人说是轻罪，应该向僧团忏悔。’那么，‘明知故犯说妄语，构成波罗夷罪’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘明知故犯说妄语，构成波罗夷罪。’也的确说过：‘明知故犯说妄语，对一个人说是轻罪，应该向僧团忏悔。’这是根据对象的不同而有轻重之分。大王，你想想，如果有人打了别人一巴掌，你会如何处罚他？” “尊者，如果他说：‘我错了。’我们就罚他一枚金币。” “大王，如果这个人打了你一巴掌，你又会如何处罚他？” “尊者，我们会砍掉他的手脚，甚至砍下他的头，还会没收他家的所有财产，诛灭他两边的亲族，直到第七代。” “大王，这其中有什么区别？为什么打别人一巴掌只是罚一枚金币，而打你一巴掌却要砍手断足，甚至砍头，还要没收全部家产，诛灭两边亲族直到第七代？” “尊者，因为对象不同。” “大王，也正是这样，明知故犯说妄语，是根据对象的不同而有轻重之分。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
妄语轻重问/3. 第三
4. 菩萨法问/4.

4. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā dhammatādhammapariyāye ‘pubbeva bodhisattānaṃ mātāpitaro niyatā honti, bodhi niyatā hoti, aggasāvakā niyatā honti, putto niyato hoti, upaṭṭhāko niyato hotī’ti. Puna ca tumhe bhaṇatha ‘tusite kāye ṭhito bodhisatto aṭṭha mahāvilokanāni viloketi, kālaṃ viloketi, dīpaṃ viloketi, desaṃ viloketi, kulaṃ viloketi, janettiṃ viloketi, āyuṃ viloketi, māsaṃ viloketi, nekkhammaṃ viloketī’ti. Bhante nāgasena, aparipakke ñāṇe bujjhanaṃ natthi, paripakke ñāṇe na sakkā nimesantarampi āgametuṃ, anatikkamanīyaṃ paripakkamānasaṃ. Kasmā bodhisatto kālaṃ vilokehi ‘kamhi kāle uppajjāmī’ti. Aparipakke ñāṇe bujjhanaṃ natthi, paripakke ñāṇe na sakkā nimesantarampi āgametuṃ, kasmā bodhisatto kulaṃ viloketi ‘kumhi kule uppajjāmī’ti. Yadi, bhante nāgasena, pubbeva bodhisattassa mātāpitaro niyatā, tena hi ‘kulaṃ viloketī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi kulaṃ viloketi, tena hi ‘pubbeva bodhisattassa mātāpitaro niyatā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Niyatā, mahārāja, pubbeva bodhisattassa mātāpitaro, kulañca bodhisatto viloketi. Kinti pana kulaṃ viloketi ‘ye me mātāpitaro, te khattiyā udāhu brāhmaṇā’ti. Evaṃ kulaṃ viloketi.

‘‘Aṭṭhannaṃ, mahārāja, pubbeva anāgataṃ oloketabbaṃ hoti. Katamesaṃ aṭṭhannaṃ? Vāṇijassa, mahārāja, pubbeva vikkayabhaṇḍaṃ oloketabbaṃ hoti, hatthināgassa pubbeva soṇḍāya anāgato maggo oloketabbo hoti, sākaṭikassa pubbeva anāgataṃ titthaṃ oloketabbaṃ hoti, niyāmakassa pubbeva anāgataṃ tīraṃ oloketvā nāvā pesetabbā hoti, bhisakkassa pubbeva āyuṃ oloketvā āturo upasaṅkamitabbo hoti, uttarasetussa pubbeva thirāthirabhāvaṃ jānitvā abhiruhitabbaṃ hoti, bhikkhussa pubbeva anāgataṃ kālaṃ paccavekkhitvā bhojanaṃ bhuñjitabbaṃ hoti, bodhisattānaṃ pubbeva kulaṃ oloketabbaṃ hoti ‘khattiyakulaṃ vā brāhmaṇakulaṃ vā’ti. Imesaṃ kho, mahārāja, aṭṭhannaṃ pubbeva anāgataṃ oloketabbaṃ hotī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Bodhisattadhammatāpañho catuttho.

5. Attanipātanapañho



4.“尊者那先，如来曾在法义问答中说过：‘菩萨的父母是预定的，菩提是预定的，上首弟子是预定的，儿子是预定的，侍者是预定的。’而你们又说：‘菩萨住在兜率天时，观察八种殊胜的景象，观察时机，观察国土，观察地点，观察家族，观察母亲，观察寿命，观察月份，观察出离。’尊者那先，智慧不成熟就不能觉悟，智慧成熟了，就不能再改变哪怕一瞬间，成熟的智慧是不可改变的。菩萨为什么要观察时机：‘我应该在什么时候出生？’智慧不成熟就不能觉悟，智慧成熟了，就不能再改变哪怕一瞬间，菩萨为什么要观察家族：‘我应该在哪个家族出生？’尊者那先，如果菩萨的父母是预定的，那么，‘观察家族’这种说法就是错误的。如果观察家族，那么，‘菩萨的父母是预定的’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，菩萨的父母的确是预定的，菩萨也的确观察家族。菩萨观察什么样的家族呢？‘我的父母是刹帝利还是婆罗门？’菩萨就是这样观察家族的。
“大王，有八种情况需要预先观察未来。哪八种呢？大王，商人需要预先观察要出售的货物，驯象师需要预先观察大象鼻子前方道路的情况，车夫需要预先观察前方的渡口，掌舵的人需要预先观察对岸的情况再驾驶船只，医生需要预先观察病人的寿命再进行治疗，在桥上行走的人需要预先判断桥的稳固程度再行走，比丘需要预先考虑时间再进食，菩萨需要预先观察家族：‘是刹帝利家族还是婆罗门家族？’大王，这八种情况都需要预先观察未来。” “好，尊者那先，我正是这样理解的。”
菩萨法问/4. 第四
5. 自杀问/5.

5. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘na, bhikkhave, attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, yathādhammo kāretabbo’ti. Puna ca tumhe bhaṇatha ‘yattha katthaci bhagavā sāvakānaṃ dhammaṃ desayamāno anekapariyāyena jātiyā jarāya byādhino maraṇassa samucchedāya dhammaṃ deseti, yo hi koci jātijarābyādhimaraṇaṃ samatikkamati, taṃ paramāya pasaṃsāya pasaṃsatī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘na, bhikkhave, attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, yathādhammo kāretabbo’ti, tena hi ‘jātiyā jarāya byādhino maraṇassa samucchedāya dhammaṃ desetī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi jātiyā jarāya byādhino maraṇassa samucchedāya dhammaṃ deseti, tena hi ‘na, bhikkhave, attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, yathādhammo kāretabbo’’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘na, bhikkhave, attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, yathādhammo kāretabbo’ti. Yattha katthaci bhagavatā sāvakānaṃ dhammaṃ desayāmānena ca anekapariyāyena jātiyā jarāya byādhino maraṇassa samucchedāya dhammo desito, tattha pana kāraṇaṃ atthi, yena bhagavā kāraṇena paṭikkhipi samādapesi cā’’ti.

‘‘Kiṃ panettha, bhante nāgasena, kāraṇaṃ, yena bhagavā kāraṇena paṭikkhipi samādapesi cā’’ti? ‘‘Sīlavā, mahārāja, sīlasampanno agadasamo sattānaṃ kilesavisavināsane, osadhasamo sattānaṃ kilesabyādhivūpasame, udakasamo sattānaṃ kilesarajojallāpaharaṇe, maṇiratanasamo sattānaṃ sabbasampattidāne, nāvāsamo sattānaṃ caturoghapāragamane, satthavāhasamo sattānaṃ jātikantāratāraṇe, vātasamo sattānaṃ tividhaggisantāpanibbāpane, mahāmeghasamo sattānaṃ mānasaparipūraṇe, ācariyasamo sattānaṃ kusalasikkhāpane, sudesakasamo sattānaṃ khemapathamācikkhaṇe. Evarūpo, mahārāja, bahuguṇo anekaguṇo appamāṇaguṇo guṇarāsi guṇapuñjo sattānaṃ vaḍḍhikaro sīlavā ‘mā vinassī’ti sattānaṃ anukampāya bhagavā sikkhāpadaṃ paññapesi ‘na, bhikkhave, attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, yathādhammo kāretabbo’ti. Idamettha, mahārāja, kāraṇaṃ, yena kāraṇena bhagavā paṭikkhipi. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena kumārakassapena vicitrakathikena pāyāsirājaññassa paralokaṃ dīpayamānena ‘yathā yathā kho rājañña samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti, tathā tathā bahuṃ puññaṃ pasavanti, bahujanahitāya ca paṭipajjanti bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti.


5.“尊者那先，如来曾说过：‘比丘们，不应自杀，自杀者应依法处置。’而你们又说：‘如来在任何地方说法时，都以各种方式教导弟子们如何从生老病死中解脱出来，任何能够克服生老病死的人，都会受到最高的赞扬。’尊者那先，如果如来说过：‘比丘们，不应自杀，自杀者应依法处置。’那么，‘如来以各种方式教导弟子们如何从生老病死中解脱出来’这种说法就是错误的。如果如来以各种方式教导弟子们如何从生老病死中解脱出来，那么，‘比丘们，不应自杀，自杀者应依法处置’这种说法也是错误的。这又是一个两难的问题，您却无法回答，应该由您来解答。”
“大王，如来的确说过：‘比丘们，不应自杀，自杀者应依法处置。’如来也的确在任何地方说法时，都以各种方式教导弟子们如何从生老病死中解脱出来，这其中是有原因的，如来正是因为这个原因，才禁止了自杀，又教导人们如何解脱。”
“尊者那先，这其中是什么原因，使得如来禁止了自杀，又教导人们如何解脱？” “大王，戒律对于众生来说，就像消除烦恼毒素的良药，就像治疗烦恼疾病的妙方，就像清除烦恼尘垢的清水，就像能带来一切财富的珍宝，就像能渡过四条河流的船只，就像能穿越生死轮回的桥梁，就像能熄灭三种火焰的风，就像能满足人们愿望的大雨，就像能教导人们善法的老师，就像能指引人们通往安乐道路的向导。大王，戒律如此殊胜，具有如此之多、如此巨大、如此不可估量的功德，是功德的宝库，是功德的集合，能够增益众生。如来正是因为怜悯众生，不希望他们自取灭亡，才制定了这条戒律：‘比丘们，不应自杀，自杀者应依法处置。’大王，这就是如来禁止自杀的原因。大王，善于辩论的长老鸠摩罗迦叶在为波斯匿王讲解来世时曾说过：‘大王，沙门婆罗门持戒、具有善法，长久住世，就能积累很多功德，就能利益很多人，就能给很多人带来幸福，就能给世间带来福祉，就能利益天人和人。’”


‘‘Kena pana kāraṇena bhagavā samādapesi? Jātipi, mahārāja, dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, sokopi dukkho, paridevopi dukkho, dukkhampi dukkhaṃ, domanassampi dukkhaṃ, upāyāsopi dukkho, appiyehi sampayogopi dukkho, piyehi vippayogopi dukkho, mātumaraṇampi dukkhaṃ, pitumaraṇampi dukkhaṃ, bhātumaraṇampi dukkhaṃ, bhaginimaraṇampi dukkhaṃ, puttamaraṇampi dukkhaṃ, dāramaraṇampi dukkhaṃ, dāsamaraṇampi dukkhaṃ [idaṃ vākyaṃ sī. pī. potthakesu natthi], ñātimaraṇampi dukkhaṃ, ñātibyasanampi dukkhaṃ, rogabyasanampi dukkhaṃ, bhogabyasanampi dukkhaṃ, sīlabyasanampi dukkhaṃ, diṭṭhibyasanampi dukkhaṃ, rājabhayampi dukkhaṃ, corabhayampi dukkhaṃ, veribhayampi dukkhaṃ, dubbhikkhabhayampi dukkhaṃ, aggibhayampi dukkhaṃ, udakabhayampi dukkhaṃ, ūmibhayampi dukkhaṃ, āvaṭṭabhayampi dukkhaṃ, kumbhīlabhayampi dukkhaṃ, susukābhayampi dukkhaṃ, attānuvādabhayampi dukkhaṃ, parānuvādabhayampi dukkhaṃ, daṇḍabhayampi dukkhaṃ, duggatibhayampi dukkhaṃ, parisāsārajjabhayampi dukkhaṃ, ājīvakabhayampi dukkhaṃ, maraṇabhayampi dukkhaṃ, vettehi tāḷanampi dukkhaṃ, kasāhi tāḷanampi dukkhaṃ, addhadaṇḍakehi tāḷanampi dukkhaṃ, hatthacchedanampi dukkhaṃ, pādacchedanampi dukkhaṃ, hatthapādacchedanampi dukkhaṃ, kaṇṇacchedanampi dukkhaṃ, nāsacchedanampi dukkhaṃ, kaṇṇanāsacchedanampi dukkhaṃ, bilaṅgathālikampi dukkhaṃ, saṅkhamuṇḍikampi dukkhaṃ, rāhumukhampi dukkhaṃ, jotimālikampi dukkhaṃ, hatthapajjotikampi dukkhaṃ, erakavattikampi dukkhaṃ, cīrakavāsikampi dukkhaṃ, eṇeyyakampi dukkhaṃ , baḷisamaṃsikampi dukkhaṃ, kahāpaṇikampi dukkhaṃ, khārāpatacchikampi dukkhaṃ, palighaparivattikampi dukkhaṃ, palālapīṭhakampi dukkhaṃ, tattena telena osiñcanampi dukkhaṃ, sunakhehi khādāpanampi dukkhaṃ, jīvasūlāropanampi dukkhaṃ, asinā sīsacchedanampi dukkhaṃ, evarūpāni, mahārāja, bahuvidhāni anekavidhāni dukkhāni saṃsāragato anubhavati.

‘‘Yathā, mahārāja, himavantapabbate abhivuṭṭhaṃ udakaṃ gaṅgāya nadiyā pāsāṇa sakkhara khara marumba āvaṭṭa gaggalaka ūmikavaṅkacadika āvaraṇanīvaraṇamūlakasākhāsu pariyottharati, evameva kho, mahārāja, evarūpāni bahuvidhāni anekavidhāni dukkhāni saṃsāragato anubhavati. Pavattaṃ, mahārāja, dukkhaṃ, appavattaṃ sukhaṃ. Appavattassa guṇaṃ pavattassa [pavatte (sī. pī. ka.)] ca bhayaṃ dīpayamāno, mahārāja, bhagavā appavattassa sacchikiriyāya jātijarābyādhimaraṇasamatikkamāya samādapesi, idamettha, mahārāja, kāraṇaṃ, yena kāraṇena bhagavā samādapesī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho, sukathitaṃ kāraṇaṃ, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Attanipātanapañho pañcamo.

6. Mettābhāvanānisaṃsapañho

6. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati , na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati [satthaṃ kamati (syā.) a. ni. 



1. 世尊为何说教？大王，生是苦，老是苦，病是苦，死是苦，忧愁是苦，悲叹是苦，苦受是苦，愁恼是苦，绝望是苦，与不喜欢的在一起是苦，与喜欢的分离是苦，母亲死亡是苦，父亲死亡是苦，兄弟死亡是苦，姐妹死亡是苦，儿子死亡是苦，妻子死亡是苦，奴仆死亡是苦（此句在斯里兰卡版巴利圣典中没有），亲戚死亡是苦，亲戚遭难是苦，疾病缠身是苦，财产损失是苦，戒律败坏是苦，邪见颠倒是苦，害怕国王是苦，害怕盗贼是苦，害怕仇人是苦，害怕饥荒是苦，害怕火灾是苦，害怕水灾是苦，害怕地动是苦，害怕风暴是苦，害怕诈骗是苦，害怕恶名是苦，害怕自责是苦，害怕他人谴责是苦，害怕惩罚是苦，害怕堕入恶趣是苦，害怕轮回是苦，害怕裸体苦行者是苦，害怕死亡是苦，被鞭子抽打是苦，被棍棒抽打是苦，被木棒抽打是苦，被砍手是苦，被砍脚是苦，被砍手脚是苦，被割耳朵是苦，被割鼻子是苦，被割耳鼻是苦，剥皮是苦，敲头是苦，拔舌是苦，火刑是苦，点燃手脚是苦，穿刺是苦，长期穿粗糙衣服是苦，上油锅是苦，砍成肉块是苦，穿钱币是苦，涂碱水是苦，套枷锁游街是苦，戴荆棘是苦，涂沸油是苦，被狗咬是苦，活活钉在尖桩上是苦，用刀割头皮是苦，大王，轮回之中感受着如此这般各种各样的苦。
2. 大王，譬如从喜马拉雅山（今中国西藏、巴基斯坦、印度、尼泊尔、不丹境内）流出的水，流入恒河，会冲走石头、沙砾、砂石、树枝、草木、尘土、树根、树枝等障碍物；大王，同样地，轮回之中感受着如此这般各种各样的苦。大王，轮回是苦，不轮回是乐。大王，世尊为了阐明不轮回的功德和轮回的过患，为了证得不轮回的圣行——超越生老病死的境界，才说教的。大王，这就是世尊说教的原因。 “好啊，尊者那先比丘，问题解答得精妙，原因解释得善巧，我正是这样理解的。”
自杀问题第五。
6. 慈爱禅的功德问题
6. “尊者那先，世尊曾说：‘比丘们，修习慈爱解脱，多修习、培养、增长、确立、持续、熟练、完善之后，会获得十一种功德。是哪十一种呢？睡眠安稳，醒来快乐，不做恶梦，人类喜爱，非人喜爱，天神守护，火、毒、刀剑不能伤害（“刀剑不能伤害”出自缅甸版巴利圣典），……

11.15 passitabbaṃ], tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṃ karoti, uttariṃ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hotī’ti. Puna ca tumhe bhaṇatha ‘sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito’ti.

‘‘Yadi , bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘mettāya bhikkhave…pe… brahmalokūpago hotī’ti, tena hi ‘‘sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi sāmo kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito, tena hi ‘mettāya, bhikkhave…pe… satthaṃ vā kamatī’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho sunipuṇo parisaṇho sukhumo gambhīro, api sunipuṇānaṃ manujānaṃ gatte sedaṃ moceyya, so tavānuppatto, vijaṭehi taṃ mahājaṭājaṭitaṃ, anāgatānaṃ jinaputtānaṃ cakkhuṃ dehi nibbāhanāyā’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘mettāya bhikkhave…pe... satthaṃ vā kamatī’ti. Sāmo ca kumāro mettāvihārī migasaṅghena parivuto pavane vicaranto pīḷiyakkhena raññā viddho visapītena sallena tattheva mucchito patito, tattha pana, mahārāja, kāraṇaṃ atthi. Katamaṃ tattha kāraṇaṃ? Nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā, sāmo, mahārāja, kumāro ghaṭaṃ ukkhipanto tasmiṃ khaṇe mettābhāvanāya pamatto ahosi.

‘‘Yasmiṃ, mahārāja, khaṇe puggalo mettaṃ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṃ khaṇe aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṃ na passanti, na tasmiṃ okāsaṃ labhanti. Nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. Idha, mahārāja, puriso saṅgāmasūro abhejjakavacajālikaṃ sannayhitvā saṅgāmaṃ otareyya, tassa sarā khittā upagantvā patanti vikiranti, na tasmiṃ okāsaṃ labhanti, neso, mahārāja, guṇo saṅgāmasūrassa, abhejjakavacajālikāyeso guṇo, yassa sarā khittā upagantvā patanti vikiranti. Evameva kho, mahārāja, nete guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā.

‘‘Yasmiṃ , mahārāja, khaṇe puggalo mettaṃ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṃ khaṇe aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṃ na passanti, tasmiṃ okāsaṃ na labhanti, nete , mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. Idha pana, mahārāja, puriso dibbaṃ antaradhānaṃ mūlaṃ hatthe kareyya, yāva taṃ mūlaṃ tassa hatthagataṃ hoti, tāva na añño koci pakatimanusso taṃ purisaṃ passati. Neso, mahārāja, guṇo purisassa, mūlasseso guṇo antaradhānassa, yaṃ so pakatimanussānaṃ cakkhupathe na dissati. Evameva kho, mahārāja, nete guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā.


11\。心容易专注，面色荣光焕发，不会迷惑而死亡，死后不迷茫而往生梵天。’而且你们又说：‘沙弥童子修习慈爱，在鹿群围绕下于林中游玩时，被一个猎人用毒箭射中，当场昏倒在地。’
“尊者那先，如果世尊说：‘比丘们，修习慈爱……死后不迷茫而往生梵天。’，那么‘沙弥童子修习慈爱，在鹿群围绕下于林中游玩时，被一个猎人用毒箭射中，当场昏倒在地’这句话是错误的。如果沙弥童子修习慈爱，在鹿群围绕下于林中游玩时，被一个猎人用毒箭射中，当场昏倒在地，那么‘比丘们，修习慈爱……火、毒、刀剑不能伤害’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，精妙、细致、深奥，即使是聪明的人也无法摆脱。尊者您已达到（真理），请您解开这个难题，为未来的佛弟子指出通往涅槃的道路。”
“大王，世尊确实说过：‘比丘们，修习慈爱……火、毒、刀剑不能伤害。’沙弥童子也确实修习慈爱，在鹿群围绕下于林中游玩时，被一个猎人用毒箭射中，当场昏倒在地。大王，这里面是有原因的。是什么原因呢？大王，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。大王，沙弥童子举起水瓶的那一刻，由于专注于慈爱禅而分心了。
“大王，在一个人专注于慈爱禅的那一刻，火、毒、刀剑确实不能伤害他。任何不怀好意的人走近他，都看不到他，找不到机会（伤害他）。大王，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。大王，譬如一个骁勇善战的武士，穿上刀枪不入的铠甲上战场，箭射中他，纷纷落下、散开，伤不了他。大王，这并非是武士的功德，而是刀枪不入的铠甲的功德，箭射中它，纷纷落下、散开。大王，同样地，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。
“大王，在一个人专注于慈爱禅的那一刻，火、毒、刀剑确实不能伤害他。任何不怀好意的人走近他，都看不到他，找不到机会（伤害他）。大王，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。大王，譬如一个人手里拿着隐身草根，只要他拿着这个草根，其他任何人都看不到他。大王，这并非是此人的功德，而是隐身草根的功德，因为他不在普通人的视线之内。大王，同样地，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。


‘‘Yasmiṃ, mahārāja, khaṇe puggalo mettaṃ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṃ khaṇe aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṃ na passanti, na tasmiṃ okāsaṃ labhanti. Nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā. Yathā vā pana, mahārāja, purisaṃ sukataṃ mahāleṇamanuppaviṭṭhaṃ mahatimahāmegho abhivassanto na sakkoti temayituṃ, neso, mahārāja, guṇo purisassa, mahāleṇasseso guṇo, yaṃ mahāmegho abhivassamāno na taṃ temeti. Evameva kho, mahārāja, nete guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā.

‘‘Yasmiṃ, mahārāja, khaṇe puggalo mettaṃ samāpanno hoti, na tassa puggalassa tasmiṃ khaṇe aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati. Tassa ye keci ahitakāmā upagantvā taṃ na passanti, na tassa sakkonti ahitaṃ kātuṃ nete, mahārāja, guṇā puggalassa, mettābhāvanāyete guṇā’’ti. ‘‘Acchariyaṃ, bhante nāgasena, abbhutaṃ bhante nāgasena, sabbapāpanivāraṇā mettābhāvanā’’ti. ‘‘Sabbakusalaguṇāvahā, mahārāja, mettābhāvanā hitānampi ahitānampi, ye te sattā viññāṇabaddhā, sabbesaṃ mahānisaṃsā mettābhāvanā saṃvibhajitabbā’’ti.

Mettābhāvanānisaṃsapañho chaṭṭho.

7. Kusalākusalasamavisamapañho



“大王，在一个人专注于慈爱禅的那一刻，火、毒、刀剑确实不能伤害他。任何不怀好意的人走近他，都看不到他，找不到机会（伤害他）。大王，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。大王，譬如一个人躲进一个大洞穴里，倾盆大雨也淋不到他。大王，这并非是此人的功德，而是大洞穴的功德，因为倾盆大雨也淋不到里面。大王，同样地，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。
“大王，在一个人专注于慈爱禅的那一刻，火、毒、刀剑确实不能伤害他。任何不怀好意的人走近他，都看不到他，也无法伤害他。大王，这些功德并非属于个人，而是属于慈爱禅的。” “尊者那先，真是不可思议，真是奇特，慈爱禅能消除一切灾祸！” “大王，慈爱禅能带来一切善的功德，无论对有益的还是有害的，一切有情众生，慈爱禅都有巨大的利益，应该广泛传播。”
慈爱禅的功德问题第六。
7. 善恶不等问题

7. ‘‘Bhante nāgasena ‘kusalakārissapi akusalakārissapi vipāko samasamo, udāhu koci viseso atthī’ti? ‘‘Atthi, mahārāja, kusalassa ca akusalassa ca viseso, kusalaṃ, mahārāja, sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ, akusalaṃ dukkhavipākaṃ nirayasaṃvattanika’’nti.

‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘devadatto ekantakaṇho, ekantakaṇhehi dhammehi samannāgato, bodhisatto ekantasukko, ekantasukkehi dhammehi samannāgato’ti. Puna ca devadatto bhave bhave yasena ca pakkhena ca bodhisattena samasamo hoti, kadāci adhikataro vā. Yadā devadatto nagare bārāṇasiyaṃ brahmadattassa rañño purohitaputto ahosi, tadā bodhisatto chavakacaṇḍālo ahosi vijjādharo, vijjaṃ parijappitvā akāle ambaphalāni nibbattesi, ettha tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno yasena ca nihīno.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto rājā ahosi mahā mahīpati sabbakāmasamaṅgī, tadā bodhisatto tassūpabhogo ahosi hatthināgo sabbalakkhaṇasampanno, tassa cārugativilāsaṃ asahamāno rājā vadhamicchanto hatthācariyaṃ evamavoca ‘asikkhito te, ācariya, hatthināgo, tassa ākāsagamanaṃ nāma kāraṇaṃ karohī’ti, tatthapi tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno lāmako tiracchānagato.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi pavane naṭṭhāyiko, tadā bodhisatto mahāpathavī nāma makkaṭo ahosi, etthapi tāva dissati viseso manussassa ca tiracchānagatassa ca, tatthapi tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi soṇuttaro nāma nesādo balavā balavataro nāgabalo, tadā bodhisatto chaddanto nāma nāgarājā ahosi. Tadā so luddako taṃ hatthināgaṃ ghātesi, tatthapi tāva devadattova adhikataro.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi vanacarako aniketavāsī, tadā bodhisatto sakuṇo ahosi tittiro mantajjhāyī, tadāpi so vanacarako taṃ sakuṇaṃ ghātesi, tatthapi tāva devadattova jātiyā adhikataro.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto kalābu nāma kāsirājā [kāsikarājā (ka.)] ahosi, tadā bodhisatto tāpaso ahosi khantivādī. Tadā so rājā tassa tāpasassa kuddho hatthapāde vaṃsakaḷīre viya chedāpesi, tatthapi tāva devadatto yeva adhikataro jātiyā ca yasena ca.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi vanacaro, tadā bodhisatto nandiyo nāma vānarindo ahosi, tadāpi so vanacaro taṃ vānarindaṃ ghātesi saddhiṃ mātarā kaniṭṭhabhātikena ca, tatthapi tāva devadatto yeva adhikataro jātiyā.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi acelako kārambhiyo nāma, tadā bodhisatto paṇḍarako nāma nāgarājā ahosi, tatthapi tāva devadatto yeva adhikataro jātiyā.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi pavane jaṭilako, tadā bodhisatto tacchako nāma mahāsūkaro ahosi, tatthapi tāva devadatto yeva jātiyā adhikataro.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto cetīsu sūraparicaro nāma rājā ahosi upari purisamatte gagane vehāsaṅgamo, tadā bodhisatto kapilo nāma brāhmaṇo ahosi, tatthapi tāva devadatto yeva adhikataro jātiyā ca yasena ca.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi sāmo nāma, tadā bodhisatto ruru nāma migarājā ahosi, tatthapi tāva devadatto yeva jātiyā adhikataro.


7. “尊者那先，善行和恶行的果报是相同的，还是有区别呢？” “大王，善和恶有区别。大王，善有乐的果报，导致投生善趣；恶有苦的果报，导致投生恶趣。”
“尊者那先，你们说：‘提婆达多是极恶之人，具足极恶之法；菩萨是极善之人，具足极善之法。’然而提婆达多生生世世在某些方面却与菩萨相同，有时甚至超过菩萨。当提婆达多在波罗奈城（今印度瓦拉纳西）是梵摩达多王的祭司的儿子时，菩萨是一个名叫差瓦迦的旃陀罗（贱民），以学习咒术为生，用咒术使芒果不合时令地结果。此时菩萨的出身不如提婆达多，地位也不如他。
“又有一次，当提婆达多是大王、拥有统治权、心想事成时，菩萨是他手下的一头大象，具足一切吉相。大王因为无法忍受它优雅的步态，想要杀死它，就对驯象师说：‘驯象师，你的象没有驯好，让它学会在空中行走！’此时菩萨的出身不如提婆达多，是一个畜生道的动物。
“又有一次，当提婆达多是人，在森林中迷路时，菩萨是一只名叫摩诃波他维的猴子。此时人与畜生道的区别也是显而易见的，菩萨的出身不如提婆达多。
“又有一次，当提婆达多是人，是一个名叫善语的猎人，力大无穷时，菩萨是名叫六牙的象王。贪婪的提婆达多杀死了这头象王，此时提婆达多更胜一筹。
“又有一次，当提婆达多是人，是一个居无定所的游方者时，菩萨是一只会念咒的鹧鸪鸟。这个游方者杀死了这只鸟，此时提婆达多的出身更高贵。
“又有一次，当提婆达多是迦尸国（今印度瓦拉纳西周围地区）的国王，名叫黑耳时，菩萨是一个修行忍辱的苦行者。暴怒的国王砍断了苦行者的四肢，就像砍断竹子一样，此时提婆达多在出身和地位上都更胜一筹。
“又有一次，当提婆达多是人，是一个在森林中游荡的人时，菩萨是名叫难提的猴王。这个在森林中游荡的人杀死了猴王，以及它的母亲和小弟弟，此时提婆达多的出身更高贵。
“又有一次，当提婆达多是人，是一个名叫车匠的裸体苦行者时，菩萨是名叫班达拉卡的龙王，此时提婆达多的出身更高贵。
“又有一次，当提婆达多是人，是一个在森林里的苦行者时，菩萨是一头名叫塔洽卡的大野猪，此时提婆达多的出身更高贵。
“又有一次，当提婆达多是车梯耶国的国王，名叫侍奉勇士，能在空中飞行时，菩萨是一个名叫迦毘罗的婆罗门，此时提婆达多在出身和地位上都更胜一筹。
“又有一次，当提婆达多是人，是一个名叫沙弥的童子时，菩萨是名叫噜噜的鹿王，此时提婆达多的出身更高贵。


‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto manusso ahosi luddako pavanacaro, tadā bodhisatto hatthināgo ahosi, so luddako tassa hatthināgassa sattakkhattuṃ dante chinditvā hari, tatthapi tāva devadatto yeva yoniyā adhikataro.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto siṅgālo ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudīpe padesarājāno te sabbe anuyutte akāsi, tadā bodhisatto vidhuro nāma paṇḍito ahosi, tatthapi tāva devadatto yeva yasena adhikataro.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto hatthināgo hutvā laṭukikāya sakuṇikāya puttake ghātesi, tadā bodhisattopi hatthināgo ahosi yūthapati, tattha tāva ubhopi te samasamā ahesuṃ.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto yakkho ahosi adhammo nāma, tadā bodhisattopi yakkho ahosi dhammo nāma, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṃ.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto nāviko ahosi pañcannaṃ kulasatānaṃ issaro, tadā bodhisattopi nāviko ahosi pañcannaṃ kulasatānaṃ issaro, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṃ.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto satthavāho ahosi pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ issaro, tadā bodhisattopi satthavāho ahosi pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ issaro, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṃ.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto sākho nāma migarājā ahosi, tadā bodhisattopi nigrodho nāma migarājā ahosi, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṃ.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto sākho nāma senāpati ahosi, tadā bodhisattopi nigrodho nāma rājā ahosi, tatthapi tāva ubhopi samasamā ahesuṃ.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto khaṇḍahālo nāma brāhmaṇo ahosi, tadā bodhisatto cando nāma rājakumāro ahosi, tadā so khaṇḍahālo yeva adhikataro.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto brahmadatto nāma rājā ahosi, tadā bodhisatto tassa putto mahāpadumo nāma kumāro ahosi, tadā so rājā sakaputtaṃ corapapāte khipāpesi, yato kutoci pitāva puttānaṃ adhikataro hoti visiṭṭhoti, tatthapi tāva devadatto yeva adhikataro.

‘‘Puna caparaṃ yadā devadatto mahāpatāpo nāma rājā ahosi, tadā bodhisatto tassa putto dhammapālo nāma kumāro ahosi, tadā so rājā sakaputtassa hatthapāde sīsañca chedāpesi, tatthapi tāva devadatto yeva uttaro adhikataro.


“又有一次，当提婆达多是人，是一个贪婪的在森林中游荡的人时，菩萨是一头大象。这个贪婪的人砍下了大象的七次再生之牙，此时提婆达多在出身方面更高贵。
“又有一次，当提婆达多是名叫王法的豺狼时，他役使了整个阎浮提（通常指人类居住的世界）所有的小国王，而菩萨是一个名叫毗杜罗的智者，此时提婆达多在地位上更高贵。
“又有一次，当提婆达多是大象，杀死了鹦鹉的幼鸟时，菩萨也是一头大象，是象群的首领，此时他们二者相同。
“又有一次，当提婆达多是名叫恶法的夜叉时，菩萨也是一个名叫善法的夜叉，此时他们二者相同。
“又有一次，当提婆达多是船夫，统领五百户人家时，菩萨也是一个船夫，统领五百户人家，此时他们二者相同。
“又有一次，当提婆达多是车夫，统领五百辆车时，菩萨也是一个车夫，统领五百辆车，此时他们二者相同。
“又有一次，当提婆达多是名叫萨克哈的鹿王时，菩萨也是一个名叫尼瞿陀的鹿王，此时他们二者相同。
“又有一次，当提婆达多是名叫萨克哈的将军时，菩萨也是一个名叫尼瞿陀的国王，此时他们二者相同。
“又有一次，当提婆达多是名叫砍柴的婆罗门时，菩萨是名叫旃陀罗的王子，此时砍柴的婆罗门更高贵。
“又有一次，当提婆达多是名叫梵摩达多的国王时，菩萨是他的儿子，名叫摩诃波度摩王子。这个国王诬陷自己的儿子犯了盗窃罪，无论如何，父亲都比儿子地位更高，更尊贵，此时提婆达多更高贵。
“又有一次，当提婆达多是名叫大苦行的国王时，菩萨是他的儿子，名叫护法王子。这个国王砍掉了自己儿子的手脚和头，此时提婆达多更高贵，更尊贵。


Ajjetarahi ubhopi sakyakule jāyiṃsu. Bodhisatto buddho ahosi sabbaññū lokanāyako, devadatto tassa devātidevassa sāsane pabbajitvā iddhiṃ nibbattetvā buddhālayaṃ akāsi. Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, yaṃ mayā bhaṇitaṃ, taṃ sabbaṃ tathaṃ udāhu vitatha’’nti?

‘‘Yaṃ tvaṃ, mahārāja, bahuvidhaṃ kāraṇaṃ osāresi, sabbaṃ taṃ tatheva, no aññathā’’ti. ‘‘Yadi, bhante nāgasena, kaṇhopi sukkopi samasamagatikā honti, tena hi kusalampi akusalampi samasamavipākaṃ hotī’’ti? ‘‘Na hi, mahārāja, kusalampi akusalampi samasamavipākaṃ hoti, na hi, mahārāja, devadatto sabbajanehi paṭiviruddho, bodhisatteneva paṭiviruddho. Yo tassa bodhisattena paṭiviruddho, so tasmiṃ tasmiṃ yeva bhave paccati phalaṃ deti. Devadattopi, mahārāja, issariye ṭhito janapadesu ārakkhaṃ deti, setuṃ sabhaṃ puññasālaṃ kāreti, samaṇabrāhmaṇānaṃ kapaṇaddhikavaṇibbakānaṃ nāthānāthānaṃ yathāpaṇihitaṃ dānaṃ deti. Tassa so vipākena bhave bhave sampattiyo paṭilabhati. Kassetaṃ, mahārāja, sakkā vattuṃ vinā dānena damena saṃyamena uposathakammena sampattiṃ anubhavissatīti?

‘‘Yaṃ pana tvaṃ, mahārāja, evaṃ vadesi ‘devadatto ca bodhisatto ca ekato anuparivattantī’ti, so na jātisatassa accayena samāgamo ahosi, na jātisahassassa accayena, na jātisatasahassassa accayena, kadāci karahaci bahūnaṃ ahorattānaṃ accayena samāgamo ahosi. Yaṃ panetaṃ, mahārāja, bhagavatā kāṇakacchapopamaṃ upadassitaṃ manussattappaṭilābhāya, tathūpamaṃ, mahārāja, imesaṃ samāgamaṃ dhārehi.

‘‘Na, mahārāja, bodhisattassa devadatteneva saddhiṃ samāgamo ahosi, theropi, mahārāja, sāriputto anekesu jātisatasahassesu bodhisattassa pitā ahosi, mahāpitā ahosi, cūḷapitā ahosi , bhātā ahosi, putto ahosi, bhāgineyyo ahosi, mitto ahosi.

‘‘Bodhisattopi, mahārāja, anekesu jātisatasahassesu therassa sāriputtassa pitā ahosi, mahāpitā ahosi, cūḷapitā ahosi, bhātā ahosi, putto ahosi, bhāgineyyo ahosi , mitto ahosi, sabbepi, mahārāja, sattanikāyapariyāpannā saṃsārasotamanugatā saṃsārasotena vuyhantā appiyehipi piyehipi samāgacchanti. Yathā, mahārāja, udakaṃ sotena vuyhamānaṃ suciasucikalyāṇapāpakena samāgacchati, evameva kho, mahārāja, sabbepi sattanikāyapariyāpannā saṃsārasotamanugatā saṃsārasotena vuyhantā appiyehipi piyehipi samāgacchanti. Devadatto, mahārāja, yakkho samāno attanā adhammo pare adhamme niyojetvā sattapaññāsavassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni mahāniraye pacci , bodhisattopi, mahārāja, yakkho samāno attanā dhammo pare dhamme niyojetvā sattapaññāsavassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni sagge modi sabbakāmasamaṅgī, api ca, mahārāja, devadatto imasmiṃ bhave buddhaṃ anāsādanīyamāsādayitvā samaggañca saṅghaṃ bhinditvā pathaviṃ pāvisi, tathāgato bujjhitvā sabbadhamme parinibbuto upadhisaṅkhaye’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Kusalākusalasamavisamapañho sattamo.

8. Amarādevīpañho



最后他们二人都出生在释迦族。菩萨成了佛陀，是全知的世间导师；提婆达多在这位天神之天神的教法下出家，获得神通后，袭击了佛陀的住所。尊者那先，我所说的这一切，是真的还是假的？”
“大王，您所列举的各种情况，都是真的，并非虚构。” “尊者那先，如果恶人和善人有相同的经历，那么善行和恶行的果报也是相同的吗？” “大王，善行和恶行的果报并不相同。大王，提婆达多并非与所有人都对立，他只与菩萨对立。凡是与菩萨对立的，都会在那个特定的生命中受到果报。大王，提婆达多即使掌权，也会保护国家，建造桥梁、议事厅和布施堂，并根据沙门、婆罗门、贫困者、病人、旅客和无家可归者的需求布施。由于这些善行的果报，他在生生世世中都获得了财富。大王，如果没有布施、持戒、精进和斋戒等善行，谁能获得财富呢？
“大王，您说‘提婆达多和菩萨一次又一次地相遇’，他们的相遇并非发生在一百世之内，也不是在一千世之内，也不是在一十万世之内，有时要经过无数个昼夜才能相遇。大王，正如世尊用盲龟浮出水面，脖颈套入木轭的比喻来说明获得人身的困难一样，您也应该这样理解他们的相遇。
“大王，菩萨并非只与提婆达多相遇。大王，舍利弗长老在无数个一百万世中，曾经是菩萨的父亲、祖父、叔父、兄弟、儿子、侄子和朋友。
“大王，菩萨也在无数个一百万世中，曾经是舍利弗长老的父亲、祖父、叔父、兄弟、儿子、侄子和朋友。大王，所有被生命之网覆盖的众生，都跟随生死轮回的洪流，与不喜欢的人和喜欢的人都相遇。大王，正如水流会冲走干净和不干净的、好的和坏的东西一样，大王，所有被生命之网覆盖的众生，都跟随生死轮回的洪流，与不喜欢的人和喜欢的人都相遇。大王，提婆达多身为名叫恶法的夜叉，自己作恶，也唆使他人作恶，在地狱中受苦七十五亿六百万年；大王，菩萨也身为夜叉，名叫善法，自己行善，也劝导他人行善，在天堂中享乐七十五亿六百万年，心想事成。而且，大王，提婆达多在此生对佛陀做出不敬之举，分裂僧团，堕入地狱；如来证悟之后，在所有法中圆寂，诸漏已尽。” “好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
善恶不等问题第七。
8. 阿玛拉王后问题

8. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā –

‘‘‘Sace labhetha khaṇaṃ vā raho vā, nimantakaṃ [nivātakaṃ (kuṇālajātake)] vāpi labhetha tādisaṃ;

Sabbāva [sabbāpi (sī. pī.)] itthī kayiruṃ [kareyyuṃ (sī. pī. ka.)] nu pāpaṃ, aññaṃ aladdhā pīṭhasappinā saddhi’nti.

‘‘Puna ca kathīyati ‘mahosadhassa bhariyā amarā nāma itthī gāmake ṭhapitā pavutthapatikā raho nisinnā vivittā rājappaṭisamaṃ sāmikaṃ karitvā sahassena nimantīyamānā pāpaṃ nākāsī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘sace…pe… saddhi’nti tena hi ‘mahosadhassa bhariyā…pe… nākāsī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi mahosadhassa bhariyā…pe… nākāsi, tena hi ‘sace…pe… saddhi’nti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘sace…pe… saddhi’nti. Kathīyati ca ‘mahosadhassa bhariyā …pe… nākāsī’ti. Kareyya sā, mahārāja, itthī sahassaṃ labhamānā tādisena purisena saddhiṃ pāpakammaṃ, na sā kareyya sace khaṇaṃ vā raho vā nimantakaṃ vāpi tādisaṃ labheyya, vicinantī sā, mahārāja, amarā itthī na addasa khaṇaṃ vā raho vā nimantakaṃ vāpi tādisaṃ.

‘‘Idha loke garahabhayā khaṇaṃ na passi, paraloke nirayabhayā khaṇaṃ na passi, kaṭukavipākaṃ pāpanti khaṇaṃ na passi, piyaṃ amuñcitukāmā khaṇaṃ na passi, sāmikassa garukatāya khaṇaṃ na passi, dhammaṃ apacāyantī khaṇaṃ na passi, anariyaṃ garahantī khaṇaṃ na passi, kiriyaṃ abhinditukāmā khaṇaṃ na passi. Evarūpehi bahūhi kāraṇehi khaṇaṃ na passi.

‘‘Rahopi sā loke vicinitvā apassantī pāpaṃ nākāsi. Sace sā manussehi raho labheyya, atha amanussehi raho na labheyya. Sace amanussehi raho labheyya, atha paracittavidūhi pabbajitehi raho na labheyya. Sace paracittavidūhi pabbajitehi raho labheyya, atha paracittavidūnīhi devatāhi raho na labheyya. Sace paracittavidūnīhi devatāhi raho labheyya, attanāva pāpehi raho na labheyya. Sace attanāva pāpehi raho labheyya, atha adhammena raho na labheyya. Evarūpehi bahuvidhehi kāraṇehi raho alabhitvā pāpaṃ nākāsi.

‘‘Nimantakampi sā loke vicinitvā tādisaṃ alabhantī pāpaṃ nākāsi. Mahosadho, mahārāja, paṇḍito aṭṭhavīsatiyā aṅgehi samannāgato. Katamehi aṭṭhavīsatiyā aṅgehi samannāgato? Mahosadho, mahārāja, sūro hirimā ottappī sapakkho mittasampanno khamo sīlavā saccavādī soceyyasampanno akkodhano anatimānī anusūyako vīriyavā āyūhako saṅgāhako saṃvibhāgī sakhilo nivātavutti saṇho asaṭho amāyāvī atibuddhisampanno kittimā vijjāsampanno hitesī upanissitānaṃ patthito sabbajanassa dhanavā yasavā. Mahosadho, mahārāja, paṇḍito imehi aṭṭhavīsatiyā aṅgehi samannāgato. Sā aññaṃ tādisaṃ nimantakaṃ alabhitvā pāpaṃ nākāsī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Amarādevīpañho aṭṭhamo.

9. Arahantaabhāyanapañho



8. “尊者那先，世尊曾说：
‘即使获得片刻的独处，或找到像那样的幽会对象；
所有女人都会犯错误，如果没有其他（更好的）人，（她们）就会和拿着坐垫的仆人（发生关系）。’
“又有人说：‘摩诃萨埵的妻子，名叫阿玛拉的女子，被安置在一个村子里，独自居住，即使有人出一千钱引诱她，她也没有犯错。’尊者那先，如果世尊说：‘即使……和拿着坐垫的仆人（发生关系）。’那么，‘摩诃萨埵的妻子……没有犯错。’这句话是错误的。如果摩诃萨埵的妻子……没有犯错，那么‘即使……和拿着坐垫的仆人（发生关系）。’这句话也是错误的。这也是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘即使……和拿着坐垫的仆人（发生关系）。’也有人说：‘摩诃萨埵的妻子……没有犯错。’大王，如果这个女子能得到一千钱，而且能和那样的男人在一起，她可能会犯错。但是，如果她能够获得片刻的独处，或找到像那样的幽会对象，她不会（犯错）。大王，阿玛拉夫人思考之后，没有发现片刻的独处，也没有找到像那样的幽会对象。
“在这个世界上，由于害怕耻辱，她没有找到（独处的）片刻；由于害怕来世的地狱，她没有找到（独处的）片刻；由于害怕恶业的苦果，她没有找到（独处的）片刻；由于想念丈夫，她没有找到（独处的）片刻；由于尊重丈夫，她没有找到（独处的）片刻；由于不违背正法，她没有找到（独处的）片刻；由于不触犯圣贤，她没有找到（独处的）片刻；由于不想破坏自己的行为，她没有找到（独处的）片刻。由于这些以及诸多其他的原因，她没有找到（独处的）片刻。
“她也在世界上寻找独处的地方，没有找到，所以没有犯错。即使她在人类中找到了独处的地方，她也无法在非人中找到独处的地方。即使她在非人中找到了独处的地方，她也无法在具有他心通的出家人中找到独处的地方。即使她在具有他心通的出家人中找到了独处的地方，她也无法在具有他心通的天神中找到独处的地方。即使她在具有他心通的天神中找到了独处的地方，她也无法在自己内心的罪恶中找到独处的地方。即使在她自己内心的罪恶中找到了独处的地方，她也无法在不正当的行为中找到独处的地方。由于这些以及各种各样的原因，她没有找到独处的地方，所以没有犯错。
“她也在世界上寻找像那样的幽会对象，没有找到，所以没有犯错。大王，摩诃萨埵是一个智者，具足二十八种品质。是哪二十八种品质呢？大王，摩诃萨埵勇敢、知耻、知畏、有党羽、有朋友、有耐心、有戒律、诚实、有同情心、不愤怒、不傲慢、不嫉妒、有精进、有毅力、有自制力、有分寸、正直、谦逊、真诚、不欺骗、智慧、有名望、有学问、对人有益、受人依赖、受所有人欢迎、富有、有名誉。大王，智者摩诃萨埵具足这二十八种品质。她没有找到其他像那样的幽会对象，所以没有犯错。” “好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
阿玛拉王后问题第八。
9. 阿罗汉应供养问题

9. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti. Puna ca nagare rājagahe dhanapālakaṃ hatthiṃ bhagavati opatantaṃ disvā pañca khīṇāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṃ pakkantāni disāvidisaṃ ekaṃ ṭhapetvā theraṃ ānandaṃ. Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, te arahanto bhayā pakkantā, paññāyissati sakena kammenāti dasabalaṃ pātetukāmā pakkantā , udāhu tathāgatassa atulaṃ vipulamasamaṃ pāṭihāriyaṃ daṭṭhukāmā pakkantā? Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti, tena hi ‘nagare…pe… ānanda’nti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā. Yadi nagare rājagahe dhanapālakaṃ hatthiṃ bhagavati opatantaṃ disvā pañca khīṇāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṃ pakkantāni disāvidisaṃ ekaṃ ṭhapetvā theraṃ ānandaṃ, tena hi ‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘vigatabhayasantāsā arahanto’ti, nagare rājagahe dhanapālakaṃ hatthiṃ bhagavati opatantaṃ disvā pañca khīṇāsavasatāni pariccajitvā jinavaraṃ pakkantāni disāvidisaṃ ekaṃ ṭhapetvā theraṃ ānandaṃ, tañca pana na bhayā, nāpi bhagavantaṃ pātetukāmatāya.

‘‘Yena pana, mahārāja, hetunā arahanto bhāyeyyuṃ vā tāseyyuṃ vā, so hetu arahantānaṃ samucchinno, tasmā vigatabhayasantāsā arahanto, bhāyati nu, mahārāja, mahāpathavī khaṇantepi bhindantepi dhārentepi samuddapabbatagirisikhareti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇena mahārājā’’ti? ‘‘Natthi, bhante, mahāpathaviyā so hetu, yena hetunā mahāpathavī bhāyeyya vā tāseyya vā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi arahantānaṃ so hetu, yena hetunā arahanto bhāyeyyuṃ vā tāseyyuṃ vā.

‘‘Bhāyati nu, mahārāja, girisikharaṃ chindante vā bhindante vā patante vā agginā dahante vā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇena mahārājā’’ti? ‘‘Natthi, bhante, girisikharassa so hetu, yena hetunā girisikharaṃ bhāyeyya vā tāseyya vā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi arahantānaṃ so hetu, yena hetunā arahanto bhāyeyyuṃ vā tāseyyuṃ vā.

‘‘Yadipi , mahārāja, lokadhātusatasahassesu ye keci sattanikāyapariyāpannā sabbepi te sattihatthā ekaṃ arahantaṃ upadhāvitvā tāseyyuṃ, na bhaveyya arahato cittassa kiñci aññathattaṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Aṭṭhānamanavakāsatāya.

‘‘Api ca, mahārāja, tesaṃ khīṇāsavānaṃ evaṃ cetoparivitakko ahosi ‘ajja naravarapavare jinavaravasabhe nagaravaramanuppaviṭṭhe vīthiyā dhanapālako hatthī āpatissati, asaṃsayamatidevadevaṃ upaṭṭhāko na pariccajissati, yadi mayaṃ sabbepi bhagavantaṃ na pariccajissāma, ānandassa guṇo pākaṭo na bhavissati, na heva ca tathāgataṃ samupagamissati hatthināgo, handa mayaṃ apagacchāma, evamidaṃ mahato janakāyassa kilesabandhanamokkho bhavissati, ānandassa ca guṇo pākaṭo bhavissatī’ti. Evaṃ te arahanto ānisaṃsaṃ disvā disāvidisaṃ pakkantā’’ti. ‘‘Suvibhatto, bhante nāgasena, pañho, evametaṃ natthi arahantānaṃ bhayaṃ vā santāso vā, ānisaṃsaṃ disvā arahanto pakkantā disāvidisa’’nti.

Arahantaabhāyanapañho navamo.

10. Buddhasabbaññubhāvapañho



9. “尊者那先，世尊曾说：‘阿罗汉已断除恐惧和忧愁。’然而在王舍城（今印度拉杰吉尔），当看到 Dhanapālaka 象冲向世尊时，五百名已断除烦恼的阿罗汉离开了佛陀，四处逃散，只留下长老阿难一人。尊者那先，这些阿罗汉是由于恐惧而离开的吗？还是想用自己的力量来保护十力尊者而离开的？还是想观看如来无与伦比的、广大无边的神通而离开的？尊者那先，如果世尊说：‘阿罗汉已断除恐惧和忧愁。’，那么‘在王舍城……只留下长老阿难一人’这句话是错误的。如果在王舍城，当看到 Dhanapālaka 象冲向世尊时，五百名已断除烦恼的阿罗汉离开了佛陀，四处逃散，只留下长老阿难一人，那么‘阿罗汉已断除恐惧和忧愁’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘阿罗汉已断除恐惧和忧愁。’在王舍城，当看到 Dhanapālaka 象冲向世尊时，五百名已断除烦恼的阿罗汉离开了佛陀，四处逃散，只留下长老阿难一人。然而，他们并非由于恐惧，也不是为了保护世尊。
“大王，阿罗汉害怕或恐惧的原因，在他们身上已经断除了，因此阿罗汉已断除恐惧和忧愁。大王，大地崩裂、破碎、震动，乃至海洋、山峰和山顶崩塌时，大地会害怕吗？”“不，尊者。”“大王，是什么原因呢？”“尊者，大地没有害怕或恐惧的原因。”“大王，同样地，阿罗汉没有害怕或恐惧的原因。
“大王，山峰被砍断、破碎、倒塌，或被火焚烧时，山峰会害怕吗？”“不，尊者。”“大王，是什么原因呢？”“尊者，山峰没有害怕或恐惧的原因。”“大王，同样地，阿罗汉没有害怕或恐惧的原因。
“大王，即使百千万世界中所有被生命之网覆盖的众生，都手持武器冲向一位阿罗汉，恐吓他，阿罗汉的心也不会产生任何变化。是什么原因呢？因为没有立足之地（让恐惧生起）。
“而且，大王，这些已断除烦恼的阿罗汉心中这样想：‘今天，在最胜的人中，在最胜的佛陀的集会中，在这座最好的城市里，Dhanapālaka 象将冲向街道。毫无疑问，这位无与伦比、值得尊敬的佛陀不会舍弃（众生）。如果我们都不舍弃世尊，阿难的功德就不会显现出来，而且那头象也不会接近如来。让我们离开吧，这样就能让广大民众从烦恼的束缚中解脱出来，阿难的功德也会显现出来。’因此，这些阿罗汉为了利益（众生）而四处离开。”“尊者那先，这个问题分析得很好，阿罗汉确实没有恐惧和忧愁，他们是看到利益（众生）的机会才四处离开的。”
阿罗汉应供养问题第九。
10. 佛陀一切智问题

10. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘tathāgato sabbaññū’ti. Puna ca bhaṇatha ‘tathāgatena sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe paṇāmite cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bījūpamañca vacchataruṇūpamañca upadassetvā bhagavantaṃ pasādesuṃ khamāpesuṃ nijjhattaṃ akaṃsū’ti. Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, aññātā tā upamā tathāgatassa, yāhi tathāgato upamāhi orato khamito upasanto nijjhattaṃ gato? Yadi, bhante nāgasena, tathāgatassa tā upamā aññātā, tena hi buddho asabbaññū, yadi ñātā, tena hi okassa pasayha vīmaṃsāpekkho paṇāmesi, tena hi tassa akāruññatā sambhavati. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Sabbaññū, mahārāja, tathāgato, tāhi ca upamāhi bhagavā pasanno orato khamito upasanto nijjhattaṃ gato. Dhammassāmī, mahārāja, tathāgato, tathāgatappavediteheva te opammehi tathāgataṃ ārādhesuṃ tosesuṃ pasādesuṃ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodi.

‘‘Yathā, mahārāja, itthī sāmikassa santakeneva dhanena sāmikaṃ ārādheti toseti pasādeti, tañca sāmiko ‘sādhū’ti abbhānumodati, evameva kho, mahārāja, cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati tathāgatappavediteheva opammehi tathāgataṃ ārādhesuṃ tosesuṃ pasādesuṃ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodi.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, kappako rañño santakeneva suvaṇṇaphaṇakena rañño uttamaṅgaṃ pasādhayamāno rājānaṃ ārādheti toseti pasādeti, tassa ca rājā pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodati, yathicchitamanuppadeti, evameva kho, mahārāja, cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati tathāgatappavediteheva opammehi tathāgataṃ ārādhesuṃ tosesuṃ pasādesuṃ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodi.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, saddhivihāriko upajjhāyābhataṃ piṇḍapātaṃ gahetvā upajjhāyassa upanāmento upajjhāyaṃ ārādheti toseti pasādeti, tañca upajjhāyo pasanno ‘sādhū’ti abbhānumodati, evameva kho, mahārāja, cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati tathāgatappavediteheva opammehi tathāgataṃ ārādhesuṃ tosesuṃ pasādesuṃ, tesañca tathāgato pasanno ‘sādhū’ti abbhānumoditvā sabbadukkhaparimuttiyā dhammaṃ desesī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmīti.

Buddhasabbaññubhāvapañho dasamo.

Sabbaññutañāṇavaggo catuttho.

Imasmiṃ vagge dasa pañhā.

5. Santhavavaggo

1. Santhavapañho



10. “尊者那先，你们说：‘如来是一切智者。’然而你们又说：‘以舍利弗和目犍连为首的比丘僧团，以及四大天王、释迦族人、梵天和大梵天，用蜜蜂、种子、小牛和幼树等比喻赞叹世尊，使世尊感到高兴，平静，内心安宁。’尊者那先，如来是否知道这些比喻？如果如来知道这些比喻，那么佛陀就不是一切智者；如果（他）知道，那么（他）为了获得尊敬，怀着希望被赞叹（的心态）而接受赞叹，那么（他）就可能有缺乏慈悲之心。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，如来是一切智者，世尊确实因为那些比喻而感到高兴、愉悦、平静，内心安宁。大王，如来是法的主人，正是因为如来宣说了（这些比喻），他们才用这些比喻来尊敬、取悦、赞叹如来，如来对此感到高兴，并表示赞许。
“大王，譬如妻子用丈夫赠予的钱财来尊敬、取悦、讨好丈夫，丈夫对此表示赞许；大王，同样地，四大天王、释迦族人、梵天和大梵天正是因为如来宣说了（这些比喻），才用这些比喻来尊敬、取悦、赞叹如来，如来对此感到高兴，并表示赞许。
“大王，譬如理发师用国王赠予的金盘来按摩国王的身体，以此来尊敬、取悦、讨好国王，国王对此感到高兴，并表示赞许，并给予他想要的赏赐；大王，同样地，四大天王、释迦族人、梵天和大梵天正是因为如来宣说了（这些比喻），才用这些比喻来尊敬、取悦、赞叹如来，如来对此感到高兴，并表示赞许。
“大王，譬如同修拿了老师的钵和食物，供养老师，以此来尊敬、取悦、讨好老师，老师对此感到高兴，并表示赞许；大王，同样地，四大天王、释迦族人、梵天和大梵天正是因为如来宣说了（这些比喻），才用这些比喻来尊敬、取悦、赞叹如来，如来对此感到高兴，并表示赞许，并为他们宣说了解脱一切痛苦的法。”“好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
佛陀一切智问题第十。
一切智部分第四。
此部分有十个问题。
5. 平静部分
1. 平静问题

1. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā –

‘‘‘Santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo;

Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti.

‘‘Puna ca bhagavatā bhaṇitaṃ ‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena bhaṇitaṃ ‘santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti, tena hi ‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti, tena hi ‘santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ , mahārāja, bhagavatā ‘santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti. Bhaṇitañca ‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti. Yaṃ, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti, taṃ sabhāvavacanaṃ asesavacanaṃ nissesavacanaṃ nippariyāyavacanaṃ samaṇānucchavaṃ samaṇasāruppaṃ samaṇappatirūpaṃ samaṇārahaṃ samaṇagocaraṃ samaṇappaṭipadā samaṇappaṭipatti. Yathā, mahārāja, āraññako migo araññe pavane caramāno nirālayo aniketo yathicchakaṃ sayati, evameva kho, mahārāja, bhikkhunā ‘santhavato bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo. Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassana’nti cintetabbaṃ.

‘‘Yaṃ pana, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti, taṃ dve atthavase sampassamānena bhagavatā bhaṇitaṃ. Katame dve? Vihāradānaṃ nāma sabbabuddhehi vaṇṇitaṃ anumataṃ thomitaṃ pasatthaṃ, taṃ te vihāradānaṃ datvā jātijarāmaraṇā parimuccissantīti. Ayaṃ tāva paṭhamo ānisaṃso vihāradāne.

‘‘Puna caparaṃ vihāre vijjamāne bhikkhuniyo byattasaṅketā bhavissanti, sulabhaṃ dassanaṃ dassanakāmānaṃ, anikete duddassanā bhavissantīti. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso vihāradāne. Ime dve atthavase sampassamānena bhagavatā bhaṇitaṃ ‘vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute’ti, na tattha buddhaputtena ālayo karaṇīyo nikete’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Santhavapañho paṭhamo.

2. Udarasaṃyatapañho



1. “尊者那先，世尊曾说：
‘贪图安逸则会产生恐惧，执着住所则会生起尘埃；
没有住所（才能）安稳，这才是圣贤的见解。’
“然而世尊又说：‘在令人愉悦的地方建造寺院，让博学的人居住。’尊者那先，如果如来说：‘贪图安逸则会产生恐惧，执着住所则会生起尘埃；没有住所（才能）安稳，这才是圣贤的见解。’，那么‘在令人愉悦的地方建造寺院，让博学的人居住。’这句话是错误的。如果如来说：‘在令人愉悦的地方建造寺院，让博学的人居住。’，那么‘贪图安逸则会产生恐惧，执着住所则会生起尘埃；没有住所（才能）安稳，这才是圣贤的见解。’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘贪图安逸则会产生恐惧，执着住所则会生起尘埃；没有住所（才能）安稳，这才是圣贤的见解。’也确实说过：‘在令人愉悦的地方建造寺院，让博学的人居住。’大王，世尊所说的‘贪图安逸则会产生恐惧，执着住所则会生起尘埃；没有住所（才能）安稳，这才是圣贤的见解。’这句话是描述本质的、彻底的、无遗漏的、无与伦比的、符合沙门（的教导）的、符合沙门形象的、符合沙门行为的、沙门应得的、沙门应关注的、沙门的道路、沙门的修行。大王，譬如森林里的鹿在森林中游荡，没有固定的住所，随意休息；大王，同样地，比丘也应该思考：‘贪图安逸则会产生恐惧，执着住所则会生起尘埃；没有住所（才能）安稳，这才是圣贤的见解。’
“大王，世尊所说的：‘在令人愉悦的地方建造寺院，让博学的人居住。’这句话是考虑到两种意义而说的。是哪两种意义呢？布施寺院受到所有佛陀的赞扬、认可、推崇和赞赏，人们布施寺院将会从生老病死中解脱出来，这是布施寺院的第一个好处。
“此外，有了寺院，比丘们就有了固定的住所，想见他们的人就很容易见到他们；如果没有住所，就很难见到他们，这是布施寺院的第二个好处。世尊正是考虑到这两种意义才说：‘在令人愉悦的地方建造寺院，让博学的人居住。’佛弟子不应该执着住所。” “好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
平静问题第一。
2. 克制腹部问题

2. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā –

‘‘‘Uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti.

‘‘Puna ca bhagavatā bhaṇitaṃ ‘ahaṃ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti, tena hi ‘ahaṃ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatitthikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘ahaṃ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatitthikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti, tena hi ‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti, bhaṇitañca ‘ahaṃ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti . Yaṃ, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti, taṃ sabhāvavacanaṃ asesavacanaṃ nissesavacanaṃ nippariyāyavacanaṃ bhūtavacanaṃ tacchavacanaṃ yāthāvavacanaṃ aviparītavacanaṃ isivacanaṃ munivacanaṃ bhagavantavacanaṃ arahantavacanaṃ paccekabuddhavacanaṃ jinavacanaṃ sabbaññuvacanaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa vacanaṃ.

‘‘Udare asaṃyato, mahārāja, pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, majjampi pivati, mātarampi jīvitā voropeti, pitarampi jīvitā voropeti, arahantampi jīvitā voropeti, saṅghampi bhindati, duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitampi uppādeti. Nanu, mahārāja, devadatto udare asaṃyato saṅghaṃ bhinditvā kappaṭṭhiyaṃ kammaṃ āyūhi [āyūhati (ka.)]. Evarūpāni, mahārāja, aññānipi bahuvidhāni kāraṇāni disvā bhagavatā bhaṇitaṃ ‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti.

‘‘Udare saṃyato, mahārāja, catusaccābhisamayaṃ abhisameti, cattāri sāmaññaphalāni sacchikaroti, catūsu paṭisambhidāsu aṭṭhasu samāpattīsu chasu abhiññāsu vasībhāvaṃ pāpuṇāti, kevalañca samaṇadhammaṃ pūreti. Nanu, mahārāja, sukapotako udare saṃyato hutvā yāva tāvatiṃsabhavanaṃ kampetvā sakkaṃ devānamindaṃ upaṭṭhānamupanesi, evarūpāni, mahārāja, aññānipi bahuvidhāni kāraṇāni disvā bhagavatā bhaṇitaṃ ‘uttiṭṭhe nappamajjeyya, udare saṃyato siyā’ti.

‘‘Yaṃ pana, mahārāja, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘ahaṃ kho panudāyi appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmī’ti, taṃ katakiccena niṭṭhitakiriyena siddhatthena vusitavosānena nirāvaraṇena sabbaññunā sayambhunā tathāgatena attānaṃ upādāya bhaṇitaṃ.

‘‘Yathā, mahārāja, vantassa virittassa anuvāsitassa āturassa sappāyakiriyā icchitabbā hoti, evameva kho, mahārāja, sakilesassa adiṭṭhasaccassa udare saṃyamo karaṇīyo hoti. Yathā, mahārāja, maṇiratanassa sappabhāsassa jātimantassa abhijātiparisuddhassa majjananighaṃsanaparisodhanena karaṇīyaṃ na hoti, evameva kho, mahārāja, tathāgatassa buddhavisaye pāramiṃ gatassa kiriyākaraṇesu āvaraṇaṃ na hotī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Udarasaṃyatapañho dutiyo.

3. Buddhaappābādhapañho



2. “尊者那先，世尊曾说：
‘起身时不应放逸，应当克制腹部。’
“然而世尊又说：‘我曾乞食，有时用这个钵吃超过三個人的食物，（有时）吃得更多。’尊者那先，如果世尊说：‘起身时不应放逸，应当克制腹部。’，那么‘我曾乞食……吃得更多’这句话是错误的。如果如来说：‘我曾乞食，有时用这个钵吃超过三个人的食物，（有时）吃得更多。’，那么‘起身时不应放逸，应当克制腹部。’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘起身时不应放逸，应当克制腹部。’也确实说过：‘我曾乞食，有时用这个钵吃超过三个人的食物，（有时）吃得更多。’大王，世尊所说的：‘起身时不应放逸，应当克制腹部。’这句话是描述本质的、彻底的、无遗漏的、无与伦比的、真实语、准确语、如实语、不颠倒语、圣者语、贤者语、世尊语、阿罗汉语、辟支佛语、佛陀语、一切智者语、如来、阿罗汉、正等正觉的言辞。
“大王，不克制腹部的人，会杀生、偷盗、邪淫、说谎、饮酒、诽谤母亲、诽谤父亲、诽谤阿罗汉、分裂僧团，以及以恶意对如来生起嗔恨心。大王，提婆达多不克制腹部，分裂僧团，造了导致堕入恶趣的恶业。大王，正是看到这些以及其他各种各样的原因，世尊才说：‘起身时不应放逸，应当克制腹部。’
“大王，克制腹部的人，能够证悟四圣谛，证得四沙门果，在四无碍解、八等至和六神通中自在，圆满一切沙门法。大王，须迦波多ка （Sukapotaka）克制腹部，震动了忉利天（三十三天），侍奉了帝释天。大王，正是看到这些以及其他各种各样的原因，世尊才说：‘起身时不应放逸，应当克制腹部。’
“大王，世尊所说的：‘我曾乞食，有时用这个钵吃超过三个人的食物，（有时）吃得更多。’这句话是以断除烦恼、完成任务、达到目标、结束修行、没有障碍、一切智、自证的如来自身为例而说的。
“大王，譬如呕吐、腹泻、身体不适的病人需要药物治疗；大王，同样地，有烦恼、未见圣谛的人需要克制腹部。大王，譬如珍贵的宝石、光彩夺目的宝石、高贵的宝石、出身高贵的宝石不需要清洗和擦拭；大王，同样地，如来已证悟佛法、超越凡俗，在行为上没有障碍。”“好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
克制腹部问题第二。
3. 佛陀无病问题

3. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo sadā payatapāṇi antimadehadharo anuttaro bhisakko sallakatto’ti. Puna ca bhaṇitaṃ bhagavatā ‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ appābādhānaṃ yadidaṃ bākulo’ti. Bhagavato ca sarīre bahukkhattuṃ ābādho uppanno dissati. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato anuttaro, tena hi ‘etadaggaṃ…pe… bākulo’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi thero bākulo appābādhānaṃ aggo, tena hi ‘ahamasmi…pe… sallakatto’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘ahamasmi…pe… sallakatto’ti, bhaṇitañca ‘etadaggaṃ…pe… bākulo’ti, tañca pana bāhirānaṃ āgamānaṃ adhigamānaṃ pariyattīnaṃ attani vijjamānataṃ sandhāya bhāsitaṃ.

‘‘Santi kho pana, mahārāja, bhagavato sāvakā ṭhānacaṅkamikā, te ṭhānena caṅkamena divārattiṃ vītināmenti, bhagavā pana, mahārāja, ṭhānena caṅkamena nisajjāya sayanena divārattiṃ vītināmeti, ye te, mahārāja, bhikkhū ṭhānacaṅkamikā, te tena aṅgena atirekā.

‘‘Santi kho pana, mahārāja, bhagavato sāvakā ekāsanikā, te jīvitahetupi dutiyaṃ bhojanaṃ na bhuñjanti, bhagavā pana, mahārāja, dutiyampi yāva tatiyampi bhojanaṃ bhuñjati, ye te, mahārāja, bhikkhū ekāsanikā, te tena aṅgena atirekā, anekavidhāni, mahārāja, tāni kāraṇāni tesaṃ tesaṃ taṃ taṃ sandhāya bhaṇitāni. Bhagavā pana, mahārāja, anuttaro sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena dasahi ca balehi catūhi vesārajjehi aṭṭhārasahi buddhadhammehi chahi asādhāraṇehi ñāṇehi, kevale ca buddhavisaye taṃ sandhāya bhaṇitaṃ ‘ahamasmi…pe… sallakatto’ti.

‘‘Idha, mahārāja, manussesu eko jātimā hoti, eko dhanavā, eko vijjavā, eko sippavā, eko sūro, eko vicakkhaṇo, sabbepete abhibhaviya rājā yeva tesaṃ uttamo hoti, evameva kho, mahārāja, bhagavā sabbasattānaṃ aggo jeṭṭho seṭṭho.

‘‘Yaṃ pana āyasmā bākulo appābādho ahosi, taṃ abhinīhāravasena, so hi, mahārāja, anomadassissa bhagavato udaravātābādhe uppanne vipassissa ca bhagavato aṭṭhasaṭṭhiyā ca bhikkhusatasahassānaṃ tiṇapupphakaroge uppanne sayaṃ tāpaso samāno nānābhesajjehi taṃ byādhiṃ apanetvā appābādhataṃ patto, bhaṇito ca ‘etadaggaṃ…pe… bākulo’ti.

‘‘Bhagavato, mahārāja, byādhimhi uppajjantepi anuppajjantepi dhutaṅgaṃ ādiyantepi anādiyantepi natthi bhagavatā sadiso koci satto. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā devātidevena saṃyuttanikāyavaralañchake –

‘‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho’ti. ‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’’ti.

Buddhaappābādhapañho tatiyo.

4. Magguppādanapañho



3. “尊者那先，世尊曾说：‘比丘们，我是婆罗门，是乞食者，永远拿着钵，直到生命的最后一刻，是无上的医生，是外科医生。’然而世尊又说：‘比丘们，我的弟子比丘中，婆拘罗尊者最少病痛。’而世尊的身体却多次出现病痛。尊者那先，如果如来是无上的，那么‘比丘们……婆拘罗尊者’这句话是错误的。如果婆拘罗尊者最少病痛，那么‘比丘们……是外科医生’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘比丘们……是外科医生。’也确实说过：‘比丘们……婆拘罗尊者。’这是根据其他外来的、后天的、通过修行获得的、自身存在的（能力）而说的。
“大王，世尊的一些弟子是经行禅修者，他们日夜通过经行禅修度过；大王，而世尊通过坐禅、卧禅度过日夜。大王，那些经行禅修的比丘，在这一点上胜过（世尊）。
“大王，世尊的一些弟子是一日一餐者，他们为了活命也不吃第二餐；大王，而世尊吃第二餐，甚至第三餐。大王，那些一日一餐的比丘，在这一点上胜过（世尊）。大王，关于这些以及其他各种各样的情况，都是根据他们各自的特点而说的。大王，世尊在戒律、定力、智慧、解脱、解脱智见、十力和四无所畏、十八不共法、六种非凡的智慧，以及圆满的佛法方面是无上的，（前面的说法）是根据这一点而说的：‘比丘们……是外科医生。’
“大王，比如在人类中，有人出身高贵，有人富有，有人有学问，有人有技艺，有人勇敢，有人聪明，国王超越所有这些人，是他们中最优秀的；大王，同样地，世尊是一切众生中最胜的、最尊贵的、最殊胜的。
“至于说婆拘罗尊者最少病痛，这是就护理（照顾）而言的。大王，当不请自来的腹胀病痛发生在世尊身上时，以及当不请自来的病痛发生在具有神通的世尊和八万六千比丘身上时，婆拘罗尊者像苦行者一样，用各种药物治好了那种病痛，（自己）变得最少病痛，因此被称为‘比丘们……婆拘罗尊者’。
“大王，无论世尊生病或不生病，受持或不受持苦行，没有任何众生能与世尊相比。大王，天神之天神曾在《相应部·犀牛角经》中说过：
‘比丘们，一切众生，无论是足生、二足、四足、多足，或是色身、无色身，或是具有感知、不具有感知，或是既非具有感知也非不具有感知，如来都是他们中最殊胜的，是阿罗汉，是正等正觉。’” “好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
佛陀无病问题第三。
4. 获得道路问题

4. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘tathāgato bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘addasaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, purāṇaṃ maggaṃ purāṇaṃ añjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāta’nti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgato anuppannassa maggassa uppādetā, tena hi ‘addasaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, purāṇaṃ maggaṃ purāṇaṃ añjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāta’nti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘addasaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, purāṇaṃ maggaṃ purāṇaṃ añjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāta’nti, tena hi ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ , mahārāja, bhagavatā ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti. Bhaṇitañca ‘addasaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, purāṇaṃ maggaṃ purāṇaṃ añjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāta’nti, taṃ dvayampi sabhāvavacanameva, pubbakānaṃ, mahārāja, tathāgatānaṃ antaradhānena asati anusāsake maggo antaradhāyi, taṃ [so taṃ (sī. pī. ka.)] tathāgato maggaṃ luggaṃ paluggaṃ gūḷhaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ asañcaraṇaṃ paññācakkhunā sampassamāno [sammasamāno (sī. pī.)] addasa pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṃ, taṃkāraṇā āha ‘addasaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, purāṇaṃ maggaṃ purāṇaṃ añjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāta’nti.

‘‘Pubbakānaṃ, mahārāja, tathāgatānaṃ antaradhānena asati anusāsake luggaṃ paluggaṃ gūḷhaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ asañcaraṇaṃ maggaṃ yaṃ dāni tathāgato sañcaraṇaṃ akāsi, taṃkāraṇā āha ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti.

‘‘Idha, mahārāja, rañño cakkavattissa antaradhānena maṇiratanaṃ girisikhantare nilīyati, aparassa cakkavattissa sammāpaṭipattiyā upagacchati, api nu kho taṃ, mahārāja, maṇiratanaṃ tassa pakata’’nti? ‘‘Na hi, bhante, pākatikaṃ yeva taṃ maṇiratanaṃ, tena pana nibbattita’’nti [nibbattanti (sī. pī.)]. ‘‘Evameva kho, mahārāja, pākatikaṃ pubbakehi tathāgatehi anuciṇṇaṃ aṭṭhaṅgikaṃ sivaṃ maggaṃ asati anusāsake luggaṃ paluggaṃ gūḷhaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ asañcaraṇaṃ bhagavā paññācakkhunā sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṃ akāsi, taṃkāraṇā āha ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, santaṃ yeva puttaṃ yoniyā janayitvā mātā ‘janikā’ti vuccati, evameva kho, mahārāja, tathāgato santaṃ yeva maggaṃ luggaṃ paluggaṃ gūḷhaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ asañcaraṇaṃ paññācakkhunā sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṃ akāsi, taṃkāraṇā āha ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, koci puriso yaṃ kiñci naṭṭhaṃ passati, ‘tena taṃ bhaṇḍaṃ nibbattita’nti jano voharati, evameva kho, mahārāja, tathāgato santaṃ yeva maggaṃ luggaṃ paluggaṃ gūḷhaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ asañcaraṇaṃ paññācakkhunā sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṃ akāsi, taṃkāraṇā āha ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’ti.


4. “尊者那先，世尊曾说：‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’然而（世尊）又说：‘比丘们，我看到了古老的道路，古老的轨迹，是过去诸佛所遵循的。’尊者那先，如果如来是未出现道路的开创者，那么‘比丘们，我看到了古老的道路，古老的轨迹，是过去诸佛所遵循的’这句话是错误的。如果如来说：‘比丘们，我看到了古老的道路，古老的轨迹，是过去诸佛所遵循的。’，那么‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’也确实说过：‘比丘们，我看到了古老的道路，古老的轨迹，是过去诸佛所遵循的。’这两句话都是描述本质的。大王，由于过去诸佛的隐没，以及没有导师，道路就隐没了。如来用智慧之眼观察到这条破败的、荒废的、隐藏的、封闭的、遮蔽的、无法通行的道路，（发现）它是过去诸佛所遵循的，因此说：‘比丘们，我看到了古老的道路，古老的轨迹，是过去诸佛所遵循的。’
“大王，由于过去诸佛的隐没，以及没有导师，道路破败、荒废、隐藏、封闭、遮蔽、无法通行，如来使它变得可以通行，因此说：‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’
“大王，譬如转轮圣王的隐没后，宝珠埋藏在山峰之中，另一位转轮圣王如正道而行时，（宝珠）出现了。大王，这颗宝珠是他造作的吗？” “不，尊者，这颗宝珠是自然存在的，只是被他发现了。” “大王，同样地，过去诸佛未曾断绝的八正道是自然存在的。由于没有导师，道路破败、荒废、隐藏、封闭、遮蔽、无法通行，世尊用智慧之眼观察到它，开示它，使它可以通行，因此说：‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’
“大王，譬如母亲生下本来就存在的儿子，被称为‘生育者’；大王，同样地，如来开示本来就存在的、破败的、荒废的、隐藏的、封闭的、遮蔽的、无法通行的道路，使它可以通行，用智慧之眼观察到它，因此说：‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’
“大王，譬如有人发现了丢失的东西，人们会说：‘他发现了那个物品。’；大王，同样地，如来开示本来就存在的、破败的、荒废的、隐藏的、封闭的、遮蔽的、无法通行的道路，使它可以通行，用智慧之眼观察到它，因此说：‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’


‘‘Yathā vā pana, mahārāja, koci puriso vanaṃ sodhetvā bhūmiṃ nīharati, ‘tassa sā bhūmī’ti jano voharati, na cesā bhūmi tena pavattitā, taṃ bhūmiṃ kāraṇaṃ katvā bhūmisāmiko nāma hoti, evameva kho, mahārāja, tathāgato santaṃ yeva maggaṃ luggaṃ paluggaṃ gūḷhaṃ pihitaṃ paṭicchannaṃ asañcaraṇaṃ paññāya sampassamāno uppādesi, sañcaraṇaṃ akāsi, taṃkāraṇā āha ‘tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā’’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Magguppādanapañho catuttho.

5. Buddhaaviheṭhakapañho



“大王，譬如有人清理森林，开垦出土地，人们会说：‘那是他的土地。’并非这块土地是他造作的，而是因为这块土地，他才被称为土地拥有者；大王，同样地，如来开示本来就存在的、破败的、荒废的、隐藏的、封闭的、遮蔽的、无法通行的道路，用智慧观察到它，使它可以通行，因此说：‘比丘们，如来是阿罗汉，是正等正觉，是未出现道路的开创者。’” “好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
获得道路问题第四。
5. 佛陀无障碍问题

5. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘pubbe vāhaṃ manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi’nti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘lomasakassapo nāma isi samāno anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṃ mahāyaññaṃ yajī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘pubbe vāhaṃ manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi’nti, tena hi ‘lomasakassapena isinā anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṃ mahāyaññaṃ yajita’nti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi ‘lomasakassapena isinā anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṃ mahāyaññaṃ yajitaṃ’, tena hi ‘pubbe vāhaṃ manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi’nti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘pubbe vāhaṃ manussabhūto samāno sattānaṃ aviheṭhakajātiko ahosi’nti, ‘lomasakassapena isinā anekasate pāṇe ghātayitvā vājapeyyaṃ mahāyaññaṃ yajitaṃ’, tañca pana rāgavasena visaññinā, no sacetanenā’’ti.

‘‘Aṭṭhime , bhante nāgasena, puggalā pāṇaṃ hananti. Katame aṭṭha? Ratto rāgavasena pāṇaṃ hanati, duṭṭho dosavasena pāṇaṃ hanati, mūḷho mohavasena pāṇaṃ hanati, mānī mānavasena pāṇaṃ hanati, luddho lobhavasena pāṇaṃ hanati, akiñcano jīvikatthāya pāṇaṃ hanati, bālo hassavasena [aññāṇavasena (ka. sī.)] pāṇaṃ hanati, rājā vinayanavasena pāṇaṃ hanati. Ime kho, bhante nāgasena, aṭṭha puggalā pāṇaṃ hananti. Pākatikaṃ yeva, bhante nāgasena, bodhisattena kata’’nti . ‘‘Na, mahārāja, pākatikaṃ bodhisattena kataṃ, yadi, mahārāja, bodhisatto pakatibhāvena onameyya mahāyaññaṃ yajituṃ, na yimaṃ gāthaṃ bhaṇeyya –

‘‘‘Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;

Na icche saha nindāya, evaṃ seyha [sayha (sī. pī.)] vijānahī’ti.

‘‘Evaṃvādī, mahārāja, bodhisatto saha dassanena candavatiyā rājakaññāya visaññī ahosi khittacitto ratto visaññibhūto ākulākulo turitaturito tena vikkhittabhantaluḷitacittena mahatimahāpasughātagalaruhirasañcayaṃ vājapeyyaṃ mahāyaññaṃ yaji.

‘‘Yathā, mahārāja, ummattako khittacitto jalitampi jātavedaṃ akkamati, kupitampi āsīvisaṃ gaṇhāti, mattampi hatthiṃ upeti, samuddampi atīradassiṃ pakkhandati, candanikampi oḷigallampi omaddati, kaṇṭakādhānampi abhiruhati, papātepi patati, asucimpi bhakkheti, naggopi rathiyā carati, aññampi bahuvidhaṃ akiriyaṃ karoti. Evameva kho, mahārāja, bodhisatto saha dassanena candavatiyā rājakaññāya visaññī ahosi khittacitto ratto visaññibhūto ākulākulo turitaturito, tena vikkhittabhantaluḷitacittena mahatimahāpasughātagalaruhirasañcayaṃ vājapeyyaṃ mahāyaññaṃ yaji.


5. “尊者那先，世尊曾说：‘我以前身为凡人时，对众生没有造成伤害。’然而（世尊）又说：‘罗摩沙迦叶仙人杀了数百生命，举行胜王祭。’尊者那先，如果世尊说：‘我以前身为凡人时，对众生没有造成伤害。’，那么‘罗摩沙迦叶仙人……举行胜王祭’这句话是错误的。如果‘罗摩沙迦叶仙人杀了数百生命，举行胜王祭’，那么‘我以前身为凡人时，对众生没有造成伤害。’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘我以前身为凡人时，对众生没有造成伤害。’也确实说过：‘罗摩沙迦叶仙人杀了数百生命，举行胜王祭。’那是因为（他）被贪欲迷惑，并非出于本意。”
“尊者那先，有八种人会杀生。是哪八种呢？盗贼因贪欲而杀生，恶人因嗔恨而杀生，愚人因愚痴而杀生，傲慢者因傲慢而杀生，贪婪者因贪婪而杀生，贫穷者为了生计而杀生，小孩为了好玩而杀生，国王为了维持秩序而杀生。尊者那先，这八种人会杀生。菩萨的行为是出于本性。” “大王，菩萨的行为并非出于本性。大王，如果菩萨出于本性愿意举行胜王祭，就不会说这首偈颂：
‘如同环绕大海，大地犹如海中耳环；
我不希望伴随责难（而获得），明智的人应该这样理解。’
“大王，正是因为见到了月色女（Candavati）王女，菩萨才被迷惑，心意散乱，迷恋于贪欲，心烦意乱，慌慌张张，以这种散乱、迷惑、混乱的心态，举行了伴随大量屠杀、血流成河、令人作呕的胜王祭。
“大王，譬如疯子心意散乱，会走入燃烧的火堆，会抓住毒蛇，会骑上狂暴的大象，会跳入无边的大海，会撞击旃檀树或其他树木，会爬上荆棘堆，会掉下悬崖，会吃不净之物，会在街上裸奔，以及做其他各种不当的行为。大王，同样地，正是因为见到了月色女王女，菩萨才被迷惑，心意散乱，迷恋于贪欲，心烦意乱，慌慌张张，以这种散乱、迷惑、混乱的心态，举行了伴随大量屠杀、血流成河、令人作呕的胜王祭。


‘‘Khittacittena, mahārāja, kataṃ pāpaṃ diṭṭhadhammepi na mahāsāvajjaṃ hoti, samparāye vipākenapi no tathā. Idha, mahārāja, koci ummattako vajjhamāpajjeyya, tassa tumhe kiṃ daṇḍaṃ dhārethā’’ti? ‘‘Ko, bhante, ummattakassa daṇḍo bhavissati, taṃ mayaṃ pothāpetvā nīharāpema, esova tassa daṇḍo’’ti. ‘‘Iti kho, mahārāja, ummattakassa aparādhe daṇḍopi na bhavati , tasmā ummattakassa katepi na doso bhavati satekiccho. Evameva kho, mahārāja, lomasakassapo isi saha dassanena candavatiyā rājakaññāya visaññī ahosi khittacitto ratto visaññibhūto visaṭapayāto ākulākulo turitaturito, tena vikkhittabhantaluḷitacittena mahatimahāpasughātagalaruhirasañcayaṃ vājapeyyaṃ mahāyaññaṃ yaji. Yadā ca pana pakaticitto ahosi paṭiladdhassati, tadā punadeva pabbajitvā pañcābhiññāyo nibbattetvā brahmalokūpago ahosī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Buddhaaviheṭhakapañho pañcamo.

6. Chaddantajotipālārabbhapañho



“大王，心意散乱时犯下的罪行，即使在现世也不算大错，来世果报也不那么严重。大王，譬如有个疯子犯了错，你们会如何处罚他？” “尊者，疯子怎么能处罚呢？我们只会把他带走，让他离开，这就是对他的处罚。” “大王，因此，疯子犯错也不受罚，所以疯子做什么都没有罪过，（因为）他心智不清。大王，同样地，罗摩沙迦叶仙人因为见到了月色女王女，被迷惑，心意散乱，迷恋于贪欲，心智错乱，心烦意乱，慌慌张张，以这种散乱、迷惑、混乱的心态，举行了伴随大量屠杀、血流成河、令人作呕的胜王祭。当他恢复本性，重新振作之后，又出家修行，证得了五神通，往生梵天。” “好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
佛陀无障碍问题第五。
6. 六牙象乔提帕拉的故事问题

6. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā chaddanto nāgarājā –

‘‘‘Vadhissametanti parāmasanto, kāsāvamaddakkhi dhajaṃ isīnaṃ;

Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, arahaddhajo sabbhi avajjharūpo’ti.

‘‘Puna ca bhaṇitaṃ ‘jotipālamāṇavo samāno kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosi paribhāsī’ti. Yadi, bhante nāgasena, bodhisatto tiracchānagato samāno kāsāvaṃ abhipūjayi, tena hi ‘jotipālena māṇavena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkuṭṭho paribhāsito’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi jotipālena māṇavena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkuṭṭho paribhāsito, tena hi ‘chaddantena nāgarājena kāsāvaṃ pūjita’nti tampi vacanaṃ micchā. Yadi tiracchānagatena bodhisattena kakkhaḷakharakaṭukavedanaṃ vedayamānena luddakena nivatthaṃ kāsāvaṃ pūjitaṃ, kiṃ manussabhūto samāno paripakkañāṇo paripakkāya bodhiyā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dasabalaṃ lokanāyakaṃ uditoditaṃ jalitabyāmobhāsaṃ pavaruttamaṃ pavararucirakāsikakāsāvamabhipārutaṃ disvā na pūjayi? Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabboti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā chaddanto nāgarājā ‘vadhissametanti…pe… avajjharūpo’ti. Jotipālena ca māṇavena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho muṇḍakavādena samaṇakavādena asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkuṭṭho paribhāsito, tañca pana jātivasena kulavasena. Jotipālo, mahārāja, māṇavo assaddhe appasanne kule paccājāto, tassa mātāpitaro bhaginibhātaro dāsidāsaceṭakaparivārakamanussā brahmadevatā brahmagarukā, te ‘brāhmaṇā eva uttamā pavarā’ti avasese pabbajite garahanti jigucchanti, tesaṃ taṃ vacanaṃ sutvā jotipālo māṇavo ghaṭikārena kumbhakārena satthāraṃ dassanāya pakkosito evamāha ‘kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā’ti.

‘‘Yathā , mahārāja , amataṃ visamāsajja tittakaṃ hoti, yathā ca sītodakaṃ aggimāsajja uṇhaṃ hoti, evameva kho, mahārāja, jotipālo māṇavo assaddhe appasanne kule paccājāto, so kulavasena andho hutvā [so kulajātivasena andho bhavitvā (syā.)] tathāgataṃ akkosi paribhāsi.

‘‘Yathā, mahārāja, jalitapajjalito mahāaggikkhandho sappabhāso udakamāsajja upahatappabhātejo sītalo kāḷako bhavati paripakkanigguṇḍiphalasadiso, evameva kho, mahārāja, jotipālo māṇavo puññavā saddho ñāṇavipulasappabhāso assaddhe appasanne kule paccājāto, so kulavasena andho hutvā tathāgataṃ akkosi paribhāsi, upagantvā ca buddhaguṇamaññāya ceṭakabhūto viya ahosi, jinasāsane pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokūpago ahosī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Chaddantajotipālārabbhapañho chaṭṭho.

7. Ghaṭikārapañho

7. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā ‘ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi, na devotivassī’ti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘kassapassa tathāgatassa [bhagavato arahato sammāsambuddhassa (ma. ni. 

6. “尊者那先，世尊曾说过六牙象王的故事：
‘这位至为寂静者将被杀死，他穿着袈裟，是仙人的旗帜；
被痛苦触动，（我）生起了悲悯之情，阿罗汉之子，为一切所尊重。’
“然而（世尊）又说：‘乔提帕拉童子用剃光头、穿袈裟（的言辞），用粗俗无礼的言语辱骂、诽谤迦叶世尊、阿罗汉、正等正觉。’尊者那先，如果菩萨身为畜生道众生时都尊重袈裟，那么‘乔提帕拉童子……被辱骂、诽谤’这句话是错误的。如果乔提帕拉童子用剃光头、穿袈裟（的言辞）……被辱骂、诽谤，那么‘六牙象王尊重袈裟’这句话也是错误的。如果身为畜生、感受着极度痛苦、被猎人追捕的菩萨都尊重袈裟，那么当他身为凡人、拥有圆满的智慧、圆满的觉悟时，见到迦叶世尊、阿罗汉、正等正觉、十力尊、世间导师、日出一般、光明照耀、身着最胜、最美丽、鲜艳袈裟时，怎能不尊重呢？这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过六牙象王（的故事）：‘这位至为寂静者……为一切所尊重。’乔提帕拉童子也确实用剃光头、穿袈裟（的言辞）……被辱骂、诽谤，那是因为他的出身和家族。大王，乔提帕拉童子出生于没有信仰、不虔诚的家庭，他的父母、兄弟姐妹、仆人、侍从、家人、梵天、大梵天都认为‘只有婆罗门是最高贵的、最殊胜的’，轻视、厌恶那些出家者。乔提帕拉童子听到这些话后，被陶工、制壶匠带去见佛陀时，就说：‘那个剃光头、穿袈裟的家伙有什么可看的？’
“大王，譬如毒药混合蜂蜜会变甜，冷水混合火焰会变热；大王，同样地，乔提帕拉童子出生于没有信仰、不虔诚的家庭，他因为家族（和出身）而盲目，辱骂、诽谤如来。
“大王，譬如燃烧的熊熊大火，光彩夺目，混合了水之后，光芒减弱，变得冰冷，像成熟的木鳖果；大王，同样地，乔提帕拉童子，拥有功德、信仰和广博的智慧，光彩夺目，（却）出生于没有信仰、不虔诚的家庭，他因为家族而盲目，辱骂、诽谤如来。后来，他明白了佛陀的功德，像仆人一样（侍奉佛陀），在佛法中出家，证得了神通和禅定，往生梵天。”“好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
六牙象乔提帕拉的故事问题第六。
7. 陶工问题
7. “尊者那先，世尊曾说：‘陶工、制壶匠的房子，整个三个月都被虚空遮蔽，没有天神居住。’然而（世尊）又说：‘迦叶如来……

2.289)] kuṭi ovassatī’ti. Kissa pana, bhante nāgasena, tathāgatassa evamussannakusalamūlassa [evarūpassa ussannakusalamūlassa (ka.)] kuṭi ovassati, tathāgatassa nāma so ānubhāvo icchitabbo? Yadi, bhante nāgasena, ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ anovassaṃ ākāsacchadanaṃ ahosi, tena hi ‘tathāgatassa kuṭi ovassatī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatassa kuṭi ovassati, tena hi ‘ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ anovassakaṃ ahosi ākāsacchadana’nti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi, na devotivassī’ti. Bhaṇitañca ‘kassapassa tathāgatassa kuṭi ovassatī’ti. Ghaṭikāro, mahārāja, kumbhakāro sīlavā kalyāṇadhammo ussannakusalamūlo andhe jiṇṇe mātāpitaro poseti, tassa asammukhā anāpucchāyevassa ghare tiṇaṃ haritvā bhagavato kuṭiṃ chādesuṃ, so tena tiṇaharaṇena akampitaṃ asañcalitaṃ susaṇṭhitaṃ vipulamasamaṃ pītiṃ paṭilabhati, bhiyyo somanassañca atulaṃ uppādesi ‘aho vata me bhagavā lokuttamo suvissattho’ti, tena tassa diṭṭhadhammiko vipāko nibbatto. Na hi, mahārāja, tathāgato tāvatakena vikārena calati.

‘‘Yathā, mahārāja, sineru girirājā anekasatasahassavātasampahārenapi na kampati na calati, mahodadhi varappavarasāgaro anekasatanahutamahāgaṅgāsatasahassehipi na pūrati na vikāramāpajjati, evameva kho, mahārāja, tathāgato na tāvatakena vikārena calati.

‘‘Yaṃ pana, mahārāja, tathāgatassa kuṭi ovassati, taṃ mahato janakāyassa anukampāya. Dveme, mahārāja, atthavase sampassamānā tathāgatā sayaṃ nimmitaṃ paccayaṃ nappaṭisevanti, ‘ayaṃ aggadakkhiṇeyyo satthā’ti bhagavato paccayaṃ datvā devamanussā sabbaduggatito parimuccissantīti, dassetvā vuttiṃ pariyesantīti ‘mā aññe upavadeyyu’nti. Ime dve atthavase sampassamānā tathāgatā sayaṃ nimmitaṃ paccayaṃ nappaṭisevanti. Yadi, mahārāja, sakko vā taṃ kuṭiṃ anovassaṃ kareyya brahmā vā sayaṃ vā, sāvajjaṃ bhaveyya taṃ yeva karaṇaṃ [kāraṇaṃ (sī. pī.)] sadosaṃ saniggahaṃ, ime vibhūtaṃ [vibhūsaṃ (sī. pī.)] katvā lokaṃ sammohenti adhikataṃ karontīti, tasmā taṃ karaṇaṃ vajjanīyaṃ. Na, mahārāja, tathāgatā vatthuṃ yācanti, tāya avatthuyācanāya aparibhāsiyā bhavantī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Ghaṭikārapañho sattamo.

8. Brāhmaṇarājavādapañho



7. “尊者那先，世尊曾说：‘陶工、制壶匠的房子，整个三个月都被虚空遮蔽，没有天神居住。’然而（世尊）又说：‘迦叶如来的屋舍有天神居住。’尊者那先，（像）如来这样功德根基已断绝的人的屋舍怎么会有天神居住呢？如来的威德应该（比这）更值得期待吧？尊者那先，如果陶工、制壶匠的房子没有天神居住，被虚空遮蔽，那么‘如来的屋舍有天神居住’这句话是错误的。如果如来的屋舍有天神居住，那么‘陶工、制壶匠的房子……被虚空遮蔽’这句话也是错误的。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘陶工、制壶匠的房子……没有天神居住。’也确实说过：‘迦叶如来的屋舍有天神居住。’大王，那位陶工、制壶匠持戒，品德高尚，功德根基已断绝，奉养年迈、体弱的父母，他未经允许、不告而取，从（别人）家中拿走草，为世尊的屋舍盖上屋顶。由于这次拿草的行为，他获得了不可动摇、不动摇的、稳固的、巨大的、无比的喜悦，生起了更多、无比的欢喜：‘啊，世尊是世间最胜者，是最值得尊敬的！’由此，他获得了现世的果报。大王，如来并不会因为这样的举动而动摇。
“大王，譬如须弥山王，即使被无数的风吹袭，也不会动摇、摇晃；大海，即使无数百千条大河注入其中，也不会充满或改变；大王，同样地，如来不会因为这样的举动而动摇。
“大王，如来屋舍有天神居住，这是为了利益广大民众。大王，如来考虑到两种意义，不会使用自己创造的东西：‘这是最殊胜的供养对象’，人们为了世尊而供养，能从一切苦难中解脱；展示（自己的）生活方式，（使人）感到满足；‘（这样做）以免被他人非议’。如来考虑到这两种意义，不会使用自己创造的东西。大王，如果帝释天或梵天，或（如来）自己不让天神居住在屋舍里，这种行为是应该受到谴责的，这本身就是过错，是应该被禁止的，这些人通过这种方式迷惑世人，让他们变本加厉，因此这种行为是应该受到谴责的。大王，如来不会索求物品，正因为不索求物品，（如来）才不会被非议。” “好啊，尊者那先，我正是这样理解的。”
陶工问题第七。
8. 婆罗门国王的言论问题

8. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ tathāgatena ‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo’ti. Puna ca bhaṇitaṃ ‘rājāhamasmi selā’ti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘ahamasmi, bhikkhave , brāhmaṇo yācayogo’ti, tena hi ‘rājāhamasmi selā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘rājāhamasmi selā’ti, tena hi ‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo’ti tampi vacanaṃ micchā. Khattiyo vā hi bhaveyya brāhmaṇo vā, natthi ekāya jātiyā dve vaṇṇā nāma, ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘ahamasmi, bhikkhave, brāhmaṇo yācayogo’ti, puna ca bhaṇitaṃ ‘rājāhamasmi selā’ti, tattha kāraṇaṃ atthi, yena kāraṇena tathāgato brāhmaṇo ca rājā ca hotī’’ti.

‘‘Kiṃ pana taṃ, bhante nāgasena, kāraṇaṃ, yena kāraṇena tathāgato brāhmaṇo ca rājā ca hoti’’? ‘‘Sabbe, mahārāja, pāpakā akusalā dhammā tathāgatassa bāhitā pahīnā apagatā byapagatā ucchinnā khīṇā khayaṃ pattā nibbutā upasantā, tasmā tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

‘‘Brāhmaṇo nāma saṃsayamanekaṃsaṃ vimatipathaṃ vītivatto, bhagavāpi, mahārāja, saṃsayamanekaṃsaṃ vimatipathaṃ vītivatto, tena kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

‘‘Brāhmaṇo nāma sabbabhavagatiyoninissaṭo malarajagatavippamutto asahāyo, bhagavāpi, mahārāja, sabbabhavagatiyoninissaṭo malarajagatavippamutto asahāyo, tena kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

‘‘Brāhmaṇā nāma aggaseṭṭhavarapavaradibbavihārabahulo, bhagavāpi, mahārāja, aggaseṭṭhavarapavaradibbavihārabahulo, tenāpi kaparaṇena tathāgato ‘‘brāhmaṇo’’ti vuccati.

‘‘Brāhmaṇo nāma ajjhayana ajjhāpana dānappaṭiggahaṇa dama saṃyamaniyamapubbamanusiṭṭhi paveṇi vaṃsa dharaṇo, bhagavāpi, mahārāja, ajjhayana ajjhāpana dānappaṭiggahaṇa dama saṃyama niyama pubbajināciṇṇa anusiṭṭhi paveṇi vaṃsa dharaṇo tenāpi kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

‘‘Brāhmaṇo nāma brahāsukhavihārajjhānajhāyī; bhagavāpi, mahārāja, brahāsukhavihārajjhānajhāyī, tenāpi kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

‘‘Brāhmaṇo nāma sabbabhavābhavagatīsu abhijātivattitamanucaritaṃ jānāti, bhagavāpi, mahārāja, sabbabhavābhavagatīsu abhijātivattitamanucaritaṃ jānāti, tenāpi kāraṇena tathāgato ‘brāhmaṇo’ti vuccati.

‘‘Brāhmaṇoti, mahārāja, bhagavato netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ nāmaṃ bodhiyā yeva mūle mārasenaṃ vidhamitvā atītānāgatapaccuppanne pāpake akusale dhamme bāhetvā saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā paṭiladdhapātubhūtasamuppannamatte sacchikā paññatti yadidaṃ brāhmaṇoti, tena kāraṇena tathāgato vuccati ‘brāhmaṇo’’’ti.

‘‘Kena pana, bhante nāgasena, kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’’’ti? ‘‘Rājā nāma, mahārāja, yo koci rajjaṃ kāreti lokamanusāsati, bhagavāpi, mahārāja, dasasahassiyā lokadhātuyā dhammena rajjaṃ kāreti, sadevakaṃ lokaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ anusāsati, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.


8. “尊者那先，如来曾说：‘比丘们，我是乞求的婆罗门。’然而（如来）又说：‘我是岩石之王。’尊者那先，如果世尊说：‘比丘们，我是乞求的婆罗门。’，那么‘我是岩石之王’这句话是错误的。如果如来说：‘我是岩石之王。’，那么‘比丘们，我是乞求的婆罗门。’这句话也是错误的。无论是刹帝利还是婆罗门，不可能同一种姓有两个名称。这又是一个两难问题，请您来解答。”
“大王，世尊确实说过：‘比丘们，我是乞求的婆罗门。’也确实说过：‘我是岩石之王。’这其中是有原因的，因为这个原因，如来既是婆罗门，也是国王。”
“尊者那先，是什么原因让如来既是婆罗门，也是国王呢？”“大王，如来已经舍弃、去除、灭除、断除、消除、熄灭、摧毁、平息了一切恶不善法，因此如来被称为‘婆罗门’。
“婆罗门意为已经渡过充满怀疑、充满争论的歧途，大王，世尊也已经渡过充满怀疑、充满争论的歧途，因此如来被称为‘婆罗门’。
“婆罗门意为已经脱离一切轮回，从尘垢、贪欲的世界中解脱，没有同伴，大王，世尊也已经脱离一切轮回，从尘垢、贪欲的世界中解脱，没有同伴，因此如来被称为‘婆罗门’。
“婆罗门意为拥有最胜、最殊胜的天界生活，大王，世尊也拥有最胜、最殊胜的天界生活，因此如来被称为‘婆罗门’。
“婆罗门意为学习、教导、接受布施、（实践）自制、（实践）调伏、（遵守）戒律、遵循过去圣贤的教导、传承家系，大王，世尊也学习、教导、接受布施、（实践）自制、（实践）调伏、（遵守）戒律、遵循过去诸佛的教导、传承家系，因此如来被称为‘婆罗门’。
“婆罗门意为禅修梵天（般）的快乐境界，大王，世尊也禅修梵天（般）的快乐境界，因此如来被称为‘婆罗门’。
“婆罗门意为知道一切生死轮回中的出生和死亡，大王，世尊也知道一切生死轮回中的出生和死亡，因此如来被称为‘婆罗门’。
“大王，‘婆罗门’这个名称并非由如来的母亲、父亲、兄弟、姐妹、朋友、亲戚、沙门、婆罗门或天神所取，而是佛陀在菩提树下战胜魔军，舍弃过去、现在、未来的恶不善法，获得一切智智之后，自然获得的、成熟的、合适的、真实的称号，正因为如此，如来被称为‘婆罗门’。”
“尊者那先，是什么原因让如来被称为‘国王’呢？” “大王，国王意为统治国家、教导人民，世尊也以正法统治十方世界，教导包括天、人、阿修罗、梵天、沙门、婆罗门在内的一切众生，因此如来被称为‘国王’。


‘‘Rājā nāma, mahārāja, sabbajanamanusse abhibhavitvā nandayanto ñātisaṅghaṃ, socayanto amittasaṅghaṃ, mahatimahāyasasiriharaṃ thirasāradaṇḍaṃ anūnasatasalākālaṅkataṃ ussāpeti paṇḍaravimalasetacchattaṃ, bhagavāpi, mahārāja, socayanto mārasenaṃ micchāpaṭipannaṃ, nandayanto devamanusse sammāpaṭipanne dasasahassiyā lokadhātuyā mahatimahāyasasiriharaṃ khantithirasāradaṇḍaṃ ñāṇavarasatasalākālaṅkataṃ ussāpeti aggavaravimuttipaṇḍaravimalasetacchattaṃ, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

‘‘Rājā nāma upagatasampattajanānaṃ bahūnamabhivandanīyo bhavati, bhagavāpi, mahārāja, upagatasampattadevamanussānaṃ bahūnamabhivandanīyo, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

‘‘Rājā nāma yassa kassaci ārādhakassa pasīditvā varitaṃ varaṃ datvā kāmena tappayati, bhagavāpi, mahārāja, yassa kassaci kāyena vācāya manasā ārādhakassa pasīditvā varitaṃ varamanuttaraṃ sabbadukkhaparimuttiṃ datvā asesakāmavarena ca tappayati, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

‘‘Rājā nāma āṇaṃ vītikkamantaṃ vigarahati jhāpeti [jāpeti (sī. pī.)] dhaṃseti, bhagavatopi, mahārāja, sāsanavare āṇaṃ atikkamanto alajjī maṅkubhāvena oññāto hīḷito garahito bhavitvā vajjati jinasāsanavaramhā, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti.

‘‘Rājā nāma pubbakānaṃ dhammikānaṃ rājūnaṃ paveṇimanusiṭṭhiyā dhammādhammamanudīpayitvā dhammena rajjaṃ kārayamāno pihayito piyo patthito bhavati janamanussānaṃ, ciraṃ rājakulavaṃsaṃ ṭhapayati dhammaguṇabalena, bhagavāpi, mahārāja, pubbakānaṃ sayambhūnaṃ paveṇimanusiṭṭhiyā dhammādhammamanudīpayitvā dhammena lokamanusāsamāno pihayito piyo patthito devamanussānaṃ ciraṃ sāsanaṃ pavatteti dhammaguṇabalena, tenāpi kāraṇena tathāgato vuccati ‘rājā’ti. Evamanekavidhaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ, yena kāraṇena tathāgato brāhmaṇopi bhaveyya rājāpi bhaveyya, sunipuṇo bhikkhu kappampi no naṃ sampādeyya, kiṃ atibahuṃ bhaṇitena, saṃkhittaṃ sampaṭicchitabba’’nti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Brāhmaṇarājavādapañho aṭṭhamo.

9. Gāthābhigītabhojanakathāpañho




1. 国王，大王，征服所有的人，令亲族欢喜，令怨敌忧愁，拥有巨大的威势、荣耀、力量，以坚固的刑罚为权杖，以百官为装饰，高举洁白无瑕的白伞盖。世尊，大王，令误入歧途的魔罗大军忧愁，令正道而行的诸天和人类欢喜，在十方世界拥有巨大的威势、荣耀、力量，以坚固的忍辱为权杖，以最高的智慧为装饰，高举解脱胜妙、洁白无瑕的白伞盖。因此，如来被称为“国王”。
2. 国王，是拥有成就的人们顶礼膜拜的对象。世尊，大王，是拥有成就的诸天和人类顶礼膜拜的对象。因此，如来被称为“国王”。
3. 国王，会满足任何祈求者的愿望，赐予所求之物，令其心满意足。世尊，大王，会满足任何身口意祈求者的愿望，赐予无上之物——解脱一切苦，并以一切愿望的满足令其心满意足。因此，如来被称为“国王”。
4. 国王，会惩罚、拷打、消灭违反王令的人。世尊，大王，对于违反教法的人，以无耻、愚痴之相使其蒙受羞辱、轻蔑、责备，并使其堕入恶趣，远离佛陀圣教。因此，如来被称为“国王”。
5. 国王，遵循过去贤明的君王之道，分别善恶，以法治国，为人民所爱戴、喜爱、渴望，凭借道德和力量使王室血脉得以长久延续。世尊，大王，遵循过去诸佛正觉之道，分别善恶，以法教化世人，为诸天和人类所爱戴、喜爱、渴望，凭借道德和力量使教法长久住世。因此，如来被称为“国王”。大王，如此种种原因，使得如来既是婆罗门，也是国王，即使是技艺高超的比丘，也难以尽数道明，更何况是详尽解说，简而言之便可领会。”“善哉，尊者那先，我如是领会。”
婆罗门与国王的对话，第八。
9. 歌颂食物之偈的对话

9. ‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā –

‘‘‘Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ [abhojanīyaṃ (ka.) su. ni. 81 passitabbaṃ], sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammā;

Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā’ti.

‘‘Puna ca bhagavā parisāya dhammaṃ desento kathento anupubbikathaṃ paṭhamaṃ tāva dānakathaṃ katheti, pacchā sīlakathaṃ, tassa bhagavato sabbalokissarassa bhāsitaṃ sutvā devamanussā abhisaṅkharitvā dānaṃ denti, tassa taṃ uyyojitaṃ dānaṃ sāvakā paribhuñjanti. Yadi, bhante nāgasena, bhagavatā bhaṇitaṃ ‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyya’nti, tena hi ‘bhagavā dānakathaṃ paṭhamaṃ kathetī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi dānakathaṃ paṭhamaṃ katheti, tena hi ‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyya’nti tampi vacanaṃ micchā. Kiṃ kāraṇaṃ? Yo so, bhante, dakkhiṇeyyo gihīnaṃ piṇḍapātadānassa vipākaṃ katheti, tassa te dhammakathaṃ sutvā pasannacittā aparāparaṃ dānaṃ denti, ye taṃ dānaṃ paribhuñjanti, sabbe te gāthābhigītaṃ paribhuñjanti. Ayampi ubhato koṭiko pañho nipuṇo gambhīro tapānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā ‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo. Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā’ti, katheti ca bhagavā paṭhamaṃ dānakathaṃ, tañca pana kiriyaṃ sabbesaṃ tathāgatānaṃ paṭhamaṃ dānakathāya, tattha cittaṃ abhiramāpetvā pacchā sīle niyojenti. Yathā, mahārāja, manussā taruṇadārakānaṃ paṭhamaṃ tāva kīḷābhaṇḍakāni denti. Seyyathidaṃ, vaṅkakaṃ ghaṭikaṃ ciṅgulakaṃ pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ, pacchā te sake sake kamme niyojenti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato paṭhamaṃ dānakathāya cittaṃ abhiramāpetvā pacchā sīle niyojeti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, bhisakko nāma āturānaṃ paṭhamaṃ tāva catūhapañcāhaṃ telaṃ pāyeti balakaraṇāya sinehanāya, pacchā vireceti. Evameva kho, mahārāja, tathāgato paṭhamaṃ tāva dānakathāya cittaṃ abhiramāpetvā pacchā sīle niyojeti. Dāyakānaṃ, mahārāja, dānapatīnaṃ cittaṃ mudukaṃ hoti maddavaṃ siniddhaṃ, tena te dānasetusaṅkamena dānanāvāya saṃsārasāgarapāramanugacchanti, tasmā tesaṃ paṭhamaṃ kammabhūmimanusāsati, na ca kenaci [tena (sī. pī.)] viññattimāpajjatī’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, ‘viññatti’nti yaṃ vadesi, kati pana tā viññattiyo’’ti? ‘‘Dvemā, mahārāja, viññattiyo kāyaviññatti vacīviññatti cāti. Tattha atthi kāyaviññatti sāvajjā, atthi anavajjā. Atthi vacīviññatti sāvajjā, atthi anavajjā.

‘‘Katamā kāyaviññatti sāvajjā? Idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito ṭhānaṃ bhañjati, ayaṃ kāyaviññatti sāvajjā. Tāya ca viññāpitaṃ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito galaṃ paṇāmetvā morapekkhitaṃ pekkhati ‘evaṃ ime passantī’ti, tena ca te passanti. Ayampi kāyaviññatti sāvajjā. Tāya ca viññāpitaṃ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṃ gacchati.


9. 尊者那先，世尊曾说过：
“‘歌颂之后的食物我不应吃，婆罗门，这是可见的法；诸佛赞扬歌颂之后（的食物），婆罗门，这是依于法的生存。’”
而且，世尊在为大众说法、讲解时，会循序渐进地先讲布施，然后讲持戒。听了这位一切世间之主的教诲，诸天和人类生起信心，于是给予布施。他的弟子们享用他所劝化的布施。尊者那先，如果世尊说“歌颂之后的食物我不应吃”，那么，“世尊先讲布施”这句话就错了。如果先讲布施，那么“歌颂之后的食物我不应吃”这句话也错了。为什么呢？尊者，因为这位应受供养者讲述在家人的施食之果报，人们听了他的说法，心生欢喜，纷纷布施，享用这些布施的人，都享用了歌颂之后的食物。这同样是一个双重困境的问题，精妙、深奥、难以理解，应该由你来解答。
“大王，世尊曾说过：‘歌颂之后的食物我不应吃，婆罗门，这是可见的法。诸佛赞扬歌颂之后（的食物），婆罗门，这是依于法的生存。’ 世尊也先讲布施，而且所有如来都先讲布施，令（人们）的心生欢喜，然后引导他们持戒。大王，就像人们先给年幼的孩子玩具，例如：手镯、小罐、小铃铛、小铙钹、小车、小弓，然后再让他们各自去做事。大王，同样地，如来先以布施之说令心生欢喜，然后引导他们持戒。
大王，又像医生先给病人服用四五天的油，以增强体力、滋润身体，然后再让他们服用泻药。大王，同样地，如来先以布施之说令心生欢喜，然后引导他们持戒。大王，施主、布施者的心是柔软的、温和的、寂静的，他们以布施的善根，乘着布施之舟，渡过生死轮回的海洋，因此，（如来）先教导他们实践的入门，也不会被任何人轻视。”
“尊者那先，你说的‘轻视’，有几种轻视呢？”“大王，有两种轻视：身体的轻视和语言的轻视。其中，有应该受谴责的身体轻视，也有不应该受谴责的身体轻视。有应该受谴责的语言轻视，也有不应该受谴责的语言轻视。
什么是应该受谴责的身体轻视呢？例如，有位比丘到人家化缘，站在不合适的地方，打断别人的事情，这属于应该受谴责的身体轻视。圣者们不会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到羞辱、轻蔑、责备、批评、不悦，命终之后会堕入恶趣。
大王，又例如，有位比丘到人家化缘，站在不合适的地方，伸长脖子像孔雀一样四处张望，“这样他们就会看见我”，于是人们就看见了他。这同样属于应该受谴责的身体轻视。圣者们不会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到羞辱、轻蔑、责备、批评、不悦，命终之后会堕入恶趣。


‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, idhekacco bhikkhu hanukāya vā bhamukāya vā aṅguṭṭhena vā viññāpeti, ayampi kāyaviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṃ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Katamā kāyaviññatti anavajjā? Idha bhikkhu kulāni upagantvā sato samāhito sampajāno ṭhānepi aṭṭhānepi yathānusiṭṭhiṃ gantvā ṭhāne tiṭṭhati, dātukāmesu tiṭṭhati, adātukāmesu pakkamati. Ayaṃ kāyaviññatti anavajjā, tāya ca viññāpitaṃ ariyā paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye vaṇṇito hoti thuto pasattho sallekhitācāro, parisuddhājīvotveva saṅkhaṃ gacchati. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena –

‘Na ve yācanti sappaññā, dhīro ca veditumarahati [ariyā garahanti yācanaṃ (sī. pī.)];

Uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’ti.

‘‘Katamā vacīviññatti sāvajjā? Idha, mahārāja, bhikkhu vācāya bahuvidhaṃ viññāpeti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ, ayaṃ vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṃ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, idhekacco bhikkhu paresaṃ sāvento evaṃ bhaṇati ‘iminā me attho’ti, tāya ca vācāya paresaṃ sāvitāya tassa lābho uppajjati, ayampi vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṃ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, idhekacco bhikkhu vacīvipphārena parisāya sāveti ‘evañca evañca bhikkhūnaṃ dātabba’nti, tañca te vacanaṃ sutvā parikittitaṃ abhiharanti, ayampi vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṃ ariyā na paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Nanu, mahārāja, theropi sāriputto atthaṅgate sūriye rattibhāge gilāno samāno therena mahāmoggallānena bhesajjaṃ pucchīyamāno vācaṃ bhindi, tassa tena vacībhedena bhesajjaṃ uppajji. Atha thero sāriputto ‘vacībhedena me imaṃ bhesajjaṃ uppannaṃ, mā me ājīvo bhijjī’ti ājīvabhedabhayā taṃ bhesajjaṃ pajahi na upajīvi. Evampi vacīviññatti sāvajjā, tāya ca viññāpitaṃ ariyā na paribhuñjanti. So ca puggalo ariyānaṃ samaye oññāto hoti hīḷito khīḷito garahito paribhūto acittīkato, bhinnājīvotveva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Katamā vacīviññatti anavajjā? Idha, mahārāja, bhikkhu sati paccaye bhesajjaṃ viññāpeti ñātipavāritesu kulesu, ayaṃ vacīviññatti anavajjā, tāya ca viññāpitaṃ ariyā paribhuñjanti, so ca puggalo ariyānaṃ samaye vaṇṇito hoti thomito pasattho, parisuddhājīvotveva saṅkhaṃ gacchati, anumato tathāgatehi arahantehi sammāsambuddhehi.

‘‘Yaṃ pana, mahārāja, tathāgato kasibhāradvājassa brāhmaṇassa bhojanaṃ pajahi [pajahati (ka.)], taṃ āveṭhanaviniveṭhanakaḍḍhananiggahappaṭikammena nibbatti, tasmā tathāgato taṃ piṇḍapātaṃ paṭikkhipi na upajīvī’’ti.


大王，又例如，有位比丘用下巴、眉毛或者手指示意，这同样属于应该受谴责的身体轻视。圣者们不会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到羞辱、轻蔑、责备、批评、不悦，命终之后会堕入恶趣。
什么是应该赞许的身体轻视呢？有位比丘到人家化缘，无论在有人或无人之处，都保持正念、专注、清醒，依照规矩行走，站在应该站的地方，在有人施舍的地方停留，在无人施舍的地方离开。这属于应该赞许的身体轻视。圣者们会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到称赞、赞叹、欢迎，被认为行为端正，命终之后会往生善趣。大王，天神中的天神——世尊曾说过：
“智者不乞求，贤者易知晓；圣者直立住，此是圣者求。”
什么是应该受谴责的语言轻视呢？大王，有位比丘用语言乞求各种东西，例如：衣服、食物、住所、卧具、病人所需之物、药品、必需品，这属于应该受谴责的语言轻视。圣者们不会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到羞辱、轻蔑、责备、批评、不悦，命终之后会堕入恶趣。
大王，又例如，有位比丘教唆别人，说“我需要这个”，由于教唆别人，他得到了好处，这同样属于应该受谴责的语言轻视。圣者们不会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到羞辱、轻蔑、责备、批评、不悦，命终之后会堕入恶趣。
大王，又例如，有位比丘用花言巧语教唆众人，“应该供养比丘们这些东西”，人们听了他的话，便将收集到的东西供养给他，这同样属于应该受谴责的语言轻视。圣者们不会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到羞辱、轻蔑、责备、批评、不悦，命终之后会堕入恶趣。
大王，长老舍利弗在日落之后、夜晚生病时，被长老大目犍连询问病情，他便开口说话，由于他开口说话，得到了药品。之后，长老舍利弗（想）：“我因为说话得到了药品，我的生活可能会被破坏”，由于害怕生活被破坏，他便舍弃了药品，没有服用。这同样属于应该受谴责的语言轻视。圣者们不会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到羞辱、轻蔑、责备、批评、不悦，命终之后会堕入恶趣。
什么是应该赞许的语言轻视呢？大王，有位比丘为了药品，在亲友的家中说明病情，这属于应该赞许的语言轻视。圣者们会享用以这种方式乞求来的食物，而且这个人会在圣众中受到称赞、赞叹、欢迎，命终之后会往生善趣，并且得到诸佛、阿罗汉、正等正觉的认可。
大王，如来舍弃了迦尸婆罗门供养的食物，是因为（那食物）是由包裹、打开、取出、抓住、接受的行为产生的，因此，如来拒绝了那份施食，没有服用。


‘‘Sabbakālaṃ, bhante nāgasena, tathāgate bhuñjamāne devatā dibbaṃ ojaṃ patte ākiranti, udāhu ‘sūkaramaddave ca madhupāyāse cā’ti dvīsu yeva piṇḍapātesu ākiriṃsū’’ti? ‘‘Sabbakālaṃ, mahārāja, tathāgate bhuñjamāne devatā dibbaṃ ojaṃ gahetvā upatiṭṭhitvā uddhaṭuddhaṭe ālope ākiranti.

‘‘Yathā , mahārāja, rañño sūdo rañño bhuñjantassa sūpaṃ gahetvā upatiṭṭhitvā kabaḷe kabaḷe sūpaṃ ākirati, evameva kho, mahārāja, sabbakālaṃ tathāgate bhuñjamāne devatā dibbaṃ ojaṃ gahetvā upatiṭṭhitvā uddhaṭuddhaṭe ālope dibbaṃ ojaṃ ākiranti. Verañjāyampi, mahārāja , tathāgatassa sukkhayavapulake [sukkhayavamūlake (ka.)] bhuñjamānassa devatā dibbena ojena temayitvā temayitvā upasaṃhariṃsu, tena tathāgatassa kāyo upacito ahosī’’ti. ‘‘Lābhā vata, bhante nāgasena, tāsaṃ devatānaṃ, yā tathāgatassa sarīrappaṭijaggane satataṃ samitaṃ ussukkamāpannā. Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Gāthābhigītabhojanakathāpañho navamo.

10. Dhammadesanāya appossukkapañho



尊者那先，如来每次进食时，天神都倾注神力吗？还是仅在“猪油和蜜糖浆”这两种食物中倾注神力呢？“大王，如来每次进食时，天神都拿着神力，来到（如来）面前，在每一口食物中倾注神力。
大王，就像国王的厨师拿着汤，来到正在用餐的国王面前，在每一口食物中都加入汤，大王，同样地，如来每次进食时，天神都拿着神力，来到（如来）面前，在每一口食物中倾注神力。大王，即使在如来食用粗糙的蔬菜根茎时，天神也反复地将神力注入其中，因此，如来的身体得以强健。”“尊者那先，这些天神真是有福报啊，她们在如来在世时，总是勤奋地、毫不懈怠地（供养）。善哉，尊者那先，我如是领会。”
歌颂食物之偈的对话，第九。
10. 为说法而睡眠不足的对话

10. ‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṃ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ paripācitaṃ mahato janakāyassa samuddharaṇāyā’ti. Puna ca ‘sabbaññutaṃ pattassa appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyā’ti.

‘‘Yathā nāma, bhante nāgasena, issāso vā issāsantevāsī vā bahuke divase saṅgāmatthāya upāsanaṃ sikkhitvā sampatte mahāyuddhe osakkeyya, evameva kho, bhante nāgasena, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṃ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ paripācetvā mahato janakāyassa samuddharaṇāya sabbaññutaṃ pattena dhammadesanāya osakkitaṃ.

‘‘Yathā vā pana, bhante nāgasena, mallo vā mallantevāsī vā bahuke divase nibbuddhaṃ sikkhitvā sampatte mallayuddhe osakkeyya, evameva kho, bhante nāgasena, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṃ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ paripācetvā mahato janakāyassa samuddharaṇāya sabbaññutaṃ pattena dhammadesanāya osakkitaṃ.

‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, tathāgatena bhayā osakkitaṃ, udāhu apākaṭatāya osakkitaṃ, udāhu dubbalatāya osakkitaṃ, udāhu asabbaññutāya osakkitaṃ, kiṃ tattha kāraṇaṃ, iṅgha me tvaṃ kāraṇaṃ brūhi kaṅkhāvitaraṇāya. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṃ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ paripācitaṃ mahato janakāyassa samuddharaṇāya, tena hi ‘sabbaññutaṃ pattassa appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyā’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi sabbaññutaṃ pattassa appossukkatāya cittaṃ nami no dhammadesanāya, tena hi ‘tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyeti kappānaṃ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ paripācitaṃ mahato janakāyassa samuddharaṇāyā’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho gambhīro dunnibbeṭho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Paripācitañca, mahārāja, tathāgatena catūhi ca asaṅkhyeyyehi kappānaṃ satasahassena ca etthantare sabbaññutañāṇaṃ mahato janakāyassa samuddharaṇāya, pattasabbaññutassa ca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāya. Tañca pana dhammassa gambhīranipuṇaduddasaduranubodhasukhumaduppaṭivedhataṃ sattānañca ālayārāmataṃ sakkāyadiṭṭhiyā daḷhasuggahitatañca disvā ‘kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho’ti appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāya, sattānaṃ paṭivedhacintanamānasaṃ yevetaṃ.

‘‘Yathā, mahārāja, bhisakko sallakatto anekabyādhiparipīḷitaṃ naraṃ upasaṅkamitvā evaṃ cintayati ‘kena nu kho upakkamena katamena vā bhesajjena imassa byādhi vūpasameyyā’ti, evameva kho, mahārāja, tathāgatassa sabbakilesabyādhiparipīḷitaṃ janaṃ dhammassa ca gambhīranipuṇaduddasaduranubodhasukhumaduppaṭivedhataṃ disvā ‘kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho’ti appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāya, sattānaṃ paṭivedhacintanamānasaṃ yevetaṃ.


10. 尊者那先，你们说“如来在四阿僧祇劫与十万劫中修习一切智智，为了救度广大的众生”。又说“获得一切智智后，因为睡眠不足而心生退转，并非为了说法”。
尊者那先，比如，弓箭手或弓箭手弟子为了战斗，练习射箭多日，在即将到来的大战中却胆怯了。尊者那先，同样地，如来在四阿僧祇劫与十万劫中修习一切智智，为了救度广大的众生，获得一切智智后，却在说法时胆怯了。
尊者那先，又比如，摔跤手或摔跤手弟子练习摔跤多日，在即将到来的摔跤比赛中却胆怯了。尊者那先，同样地，如来在四阿僧祇劫与十万劫中修习一切智智，为了救度广大的众生，获得一切智智后，却在说法时胆怯了。
尊者那先，如来是因为害怕而胆怯吗？还是因为（佛法）隐秘而胆怯？还是因为衰弱而胆怯？还是因为并非一切智智而胆怯？告诉我原因是什么，以消除我的疑惑。尊者那先，如果如来在四阿僧祇劫与十万劫中修习一切智智，为了救度广大的众生，那么“获得一切智智后，因为睡眠不足而心生退转，并非为了说法”这句话就错了。如果获得一切智智后，因为睡眠不足而心生退转，并非为了说法，那么“如来在四阿僧祇劫与十万劫中修习一切智智，为了救度广大的众生”这句话也错了。这是一个双重困境的问题，深奥、难以理解、难以解释，应该由你来解答。
“大王，如来在四阿僧祇劫与十万劫中修习一切智智，为了救度广大的众生，获得一切智智后，因为睡眠不足而心生退转，并非为了说法。因为见到法的深奥、精妙、难以见到、难以理解、微妙、难以证悟，以及众生执著于住所和喜好，被我见牢牢束缚，（如来）心想“怎么办呢？如何（说法）呢？”，因为睡眠不足而心生退转，并非为了说法，这正是考虑到众生能否证悟。
大王，比如，一位技艺高超的医生来到一位被多种疾病折磨的病人面前，心想“用什么方法，用什么药才能治好他的病呢？”，大王，同样地，如来见到众生被一切烦恼疾病所折磨，以及法的深奥、精妙、难以见到、难以理解、微妙、难以证悟，（心想）“怎么办呢？如何（说法）呢？”，因为睡眠不足而心生退转，并非为了说法，这正是考虑到众生能否证悟。


‘‘Yathā, mahārāja, rañño khattiyassa muddhāvasittassa dovārikaanīkaṭṭhapārisajjanegamabhaṭabala [balattha (sī. pī.)] amaccarājaññarājūpajīvine jane disvā evaṃ cittamuppajjeyya ‘kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho ime saṅgaṇhissāmī’ti, evameva kho, mahārāja, tathāgatassa dhammassa gambhīranipuṇaduddasaduranubodhasukhumaduppaṭivedhataṃ sattānañca ālayārāmataṃ sakkāyadiṭṭhiyā daḷhasuggahitatañca disvā ‘kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho’ti appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāya, sattānaṃ paṭivedhacintanamānasaṃ yevetaṃ.

‘‘Api ca, mahārāja, sabbesaṃ tathāgatānaṃ dhammatā esā, yaṃ brahmunā āyācitā dhammaṃ desenti. Tattha pana kiṃ kāraṇaṃ? Ye tena samayena manussā tāpasaparibbājakā samaṇabrāhmaṇā, sabbete brahmadevatā honti brahmagarukā brahmaparāyaṇā, tasmā tassa balavato yasavato ñātassa paññātassa uttarassa accuggatassa onamanena sadevako loko onamissati okappessati adhimuccissatīti iminā ca, mahārāja, kāraṇena tathāgatā brahmunā āyācitā dhammaṃ desenti.

‘‘Yathā, mahārāja, koci rājā vā rājamahāmatto vā yassa onamati apacitiṃ karoti, balavatarassa tassa onamanena avasesā janatā onamati apacitiṃ karoti, evameva kho, mahārāja, brahme onamite tathāgatānaṃ sadevako loko onamissati, pūjitapūjako mahārāja, loko, tasmā so brahmā sabbesaṃ tathāgatānaṃ āyācati dhammadesanāya, tena ca kāraṇena tathāgatā brahmunā āyācitā dhammaṃ desentī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, sunibbeṭhito pañho, atibhadrakaṃ veyyākaraṇaṃ, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Dhammadesanāya appossukkapañho dasamo.

11. Ācariyānācariyapañho



10. 大王，比如，一位刹帝利国王见到守门人、军队、村落、随从、佣人、仆役、国王、大臣、王子、妃嫔等众人，心想“怎么办呢？如何统领他们呢？”，大王，同样地，如来见到法的深奥、精妙、难以见到、难以理解、微妙、难以证悟，以及众生执著于住所和喜好，被我见牢牢束缚，（心想）“怎么办呢？如何（说法）呢？”，因为睡眠不足而心生退转，并非为了说法，这正是考虑到众生能否证悟。
而且，大王，所有如来都有这样的法性：被梵天劝请才说法。这是什么原因呢？因为那时的人们，无论是苦行者、沙门、婆罗门，都是梵天，崇敬梵天，皈依梵天，因此，为了这位强大、有名望、博学、智慧、高贵、卓越者的（劝请），一切世间都会尊敬、重视、崇敬（佛法）。大王，因此，如来被梵天劝请才说法。
大王，比如，有人向一位国王或大臣鞠躬行礼，其他人看到后，也会向这位强大的人鞠躬行礼。大王，同样地，梵天劝请如来后，一切世间都会尊敬（佛法）。大王，世间是崇敬所应崇敬者的，因此，梵天劝请所有如来说法，因此，如来被梵天劝请才说法。”“善哉，尊者那先，问题解答得真好，解释非常精妙，我如是领会。”
为说法而睡眠不足的对话，第十。
11. 导师与非导师的对话

11. ‘‘Bhante, nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā –

‘‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’ti [mahāva. 11].

‘‘Puna ca bhaṇitaṃ ‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesī’ti. Yadi, bhante nāgasena, tathāgatena bhaṇitaṃ ‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’ti, tena hi ‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesī’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā. Yadi tathāgatena bhaṇitaṃ ‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesī’ti, tena hi ‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’ti tampi vacanaṃ micchā. Ayampi ubhato koṭiko pañho tavānuppatto, so tayā nibbāhitabbo’’ti.

‘‘Bhāsitampetaṃ , mahārāja, tathāgatena ‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’ti, bhaṇitañca ‘iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesī’ti.

‘‘Tañca pana vacanaṃ pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ācariyabhāvaṃ sandhāya bhāsitaṃ.

‘Pañcime, mahārāja, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattassa sato ācariyā, yehi anusiṭṭho bodhisatto tattha tattha divasaṃ vītināmesi. Katame pañca? Ye te, mahārāja, aṭṭha brāhmaṇā jātamatte bodhisatte lakkhaṇāni pariggaṇhiṃsu, seyyathīdaṃ, rāmo dhajo lakkhaṇo mantī yañño suyāmo subhojo sudattoti. Te tassa sotthiṃ pavedayitvā rakkhākammaṃ akaṃsu, te ca paṭhamaṃ ācariyā.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, bodhisattassa pitā suddhodano rājā yaṃ tena samayena abhijātaṃ udiccajātimantaṃ padakaṃ veyyākaraṇaṃ chaḷaṅgavantaṃ sabbamittaṃ nāma brāhmaṇaṃ upanetvā sovaṇṇena bhiṅgārena [bhiṅkārena (sī. pī.)] udakaṃ oṇojetvā ‘imaṃ kumāraṃ sikkhāpehī’ti adāsi, ayaṃ dutiyo ācariyo.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, yā sā devatā bodhisattaṃ saṃvejesī, yassā vacanaṃ sutvā bodhisatto saṃviggo ubbiggo tasmiṃ yeva khaṇe nekkhammaṃ nikkhamitvā pabbaji, ayaṃ tatiyo ācariyo.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanassa parikammaṃ ācikkhi, ayaṃ catuttho ācariyo.

‘‘Puna caparaṃ, mahārāja, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ ācikkhi [ācikkhati (ka.)], ayaṃ pañcamo ācariyo. Ime kho, mahārāja, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattassa sato pañca ācariyā. Te ca pana ācariyā lokiye dhamme. Imasmiñca pana, mahārāja, lokuttare dhamme sabbaññutañāṇappaṭivedhāya natthi tathāgatassa anuttaro anusāsako, sayambhū , mahārāja, tathāgato anācariyako, tasmā kāraṇā tathāgatena bhaṇitaṃ ‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati. Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’ti. ‘‘Sādhu, bhante nāgasena, evametaṃ tathā sampaṭicchāmī’’ti.

Ācariyānācariyapañho ekādasamo.

Santhavavaggo pañcamo.

Imasmiṃ vagge ekādasa pañho.


11. 尊者那先，世尊曾说过：
“‘我没有导师，世间没有我的同类；在整个世界中，我没有对手。’”
又说过：“比丘们，阿罗逻迦罗摩是我的导师，让我与他平等相处，并给予我丰厚的供养。”尊者那先，如果如来说“我没有导师，世间没有我的同类；在整个世界中，我没有对手”，那么“比丘们，阿罗逻迦罗摩是我的导师，让我与他平等相处，并给予我丰厚的供养”这句话就错了。如果如来说“比丘们，阿罗逻迦罗摩是我的导师，让我与他平等相处，并给予我丰厚的供养”，那么“我没有导师，世间没有我的同类；在整个世界中，我没有对手”这句话也错了。这同样是一个双重困境的问题，难以解释，应该由你来解答。
“大王，如来曾说过‘我没有导师，世间没有我的同类；在整个世界中，我没有对手’，也说过‘比丘们，阿罗逻迦罗摩是我的导师，让我与他平等相处，并给予我丰厚的供养’。
这句话是在成佛之前，还是菩萨的时候，就导师的意义而言所说的。
大王，成佛之前，还是菩萨的时候，有五位导师，菩萨在他们的指导下，四处游学。是哪五位呢？大王，菩萨刚出生时，有八位婆罗门观察他的相，分别是：罗摩、陀阇、ลักษณะ、曼提、雅若、苏雅摩、苏婆阇、苏达多。他们为他预言未来，并担任他的守护者，他们是第一位导师。
大王，其次，菩萨的父亲净饭王，将当时一位出身高贵、精通吠陀、六艺俱全、名叫一切友的婆罗门请来，用金瓶盛水（为他举行入门仪式），并（对婆罗门）说：“请教导这位王子”，这是第二位导师。
大王，再次，有一位天神劝诫菩萨，菩萨听了她的话，内心震动、不安，当下舍弃一切，出家修行，这是第三位导师。
大王，再次，阿罗逻迦罗摩教导他无所有处定的修习方法，这是第四位导师。
大王，再次，郁陀罗罗摩子教导他非想非非想处定的修习方法，这是第五位导师。大王，成佛之前，还是菩萨的时候，有这五位导师。这些导师是世间法的导师。大王，而在出世间法、证得一切智智方面，如来没有比他更高的指导者，大王，如来是自觉者，没有导师，因此，如来说“我没有导师，世间没有我的同类；在整个世界中，我没有对手”。“善哉，尊者那先，我如是领会。”
导师与非导师的对话，第十一。
第五章 静虑品
本章共有十一个对话。

------------------------
c3.5s
 这段文字是来自巴利文佛教经典的一部分，以下是其翻译：

---

11. “尊者，Nāgasena，世尊所说的：

‘我没有老师，没有与我相似的人；在所有的天人和人类中，没有与我相称的人。’ [《大品经》第11章]

“此外，曾说过：‘比丘们，阿拉罗·卡拉摩与我同样的老师，曾把我视为与他平等，并以极大的尊敬来尊敬我。’ 如果，尊者Nāgasena，正如如来所说的‘我没有老师，没有与我相似的人；在所有的天人和人类中，没有与我相称的人’，那么比丘们，阿拉罗·卡拉摩与我同样的老师，曾把我视为与他平等的说法，那就是错误的。如果如来所说的‘比丘们，阿拉罗·卡拉摩与我同样的老师，曾把我视为与他平等’，那么‘我没有老师，没有与我相似的人；在所有的天人和人类中，没有与我相称的人’这句话也是错误的。这两个方面的问题都没有得到解决，因此你应该对此进行解答。”

“尊者，国王，正如如来所说的‘我没有老师，没有与我相似的人；在所有的天人和人类中，没有与我相称的人’，并且也曾说过：‘比丘们，阿拉罗·卡拉摩与我同样的老师，曾把我视为与他平等，并以极大的尊敬来尊敬我。’

“而且，这句话早已被说出，是为了说明尚未完全觉悟的菩萨的教师身份。

‘五位，国王，尚未完全觉悟的菩萨的教师，正是那些曾受教导的菩萨在各个地方每天都在修行。哪五位？就是那些，国王，八位婆罗门，他们根据特征来判断菩萨的特征，例如：拉摩、达哈、特征、密宗、善生、善饮、善食等。他们在告知他安好后，进行了保护的工作，因此他们是第一位教师。

“再者，国王，菩萨的父亲苏达多王在那时将一个名叫‘所有朋友’的婆罗门引来，并用金碗盛水说：‘教导这个小子！’这就是第二位教师。

“再者，国王，那位神灵使菩萨感到震惊，听到那句话后，菩萨在那一瞬间放弃了世俗的生活，出家了，这就是第三位教师。

“再者，国王，阿拉罗·卡拉摩讲解了无所有处的修行，这就是第四位教师。

“再者，国王，水神拉摩的儿子讲解了无觉无知处的修行，这就是第五位教师。这五位教师都是尚未完全觉悟的菩萨的教师，他们都是世俗的教师。然而，在世间超越的法中，没有人能与如来无上的导师相提并论，独立的如来，是无教师的。因此，如来所说的‘我没有老师，没有与我相似的人；在所有的天人和人类中，没有与我相称的人’是正确的。”

“很好，尊者Nāgasena，我完全接受这个。”

---

这是对你提供的文本的翻译，内容涉及佛教教义和菩萨的教师身份等方面。希望对你有帮助！如果有其他问题，请随时问我。


Meṇḍakapañho niṭṭhito.

缅甸卡的问题结束。

